1. Teic dārgo vēsti par Jēzu Teic dārgo vēsti par Jēzu, Visu jel izstāsti man! Daudzas lai pasaulē skaņas, Jēzus vārds brīnišķāk skan. Teic tik no sirds un ar jūtām, Nebeigšu es klausīties. Teic, kā mūs, grēcīgus ļaudis, Tik ļoti mīlējis Dievs. Teic dārgo vēsti par Jēzu, Visu jel izstāsti man! Daudzas lai pasaulē skaņas, Jēzus vārds brīnišķāk skan. Teic, kā Viņš Betlēmes kūtī Piedzima kā bērniņš mazs. Teic, kā mūs nabags pats būdams, Bagātus darīt var Tas. Teic man par Golgātas krustu, Par svētajām asinīm, Teic, kā lai svēts topu arī, Kas biju grēcīgs līdz šim. Kā Viņu guldīja kapā Un kā Viņš uzvarēja, Augšā no kapa kā cēlās Un debesīs uzkāpa. Teic man, lai zinu it skaidri, Kā miris grēkam var kļūt, Un augšāmcēlies ar Kristu, Par grēku uzvaru gūt. 2. Vairāk kaut Jēzu saprastu Vairāk kaut Jēzu saprastu, Vairāk kaut citiem stāstītu, Vairāk par Viņa nopelnu, Vairāk par debess mīlību. Vēl vairāk par Jēzu, Vēl vairāk par Jēzu, Vairāk, jo mīlestība tā, Manis dēļ krustā nomira. Vairāk par Jēzu mācīties, Vairāk Tā prātam padoties, Dieva Gars lai ir skolotājs, Mācīt man’, kāds mans Pestītājs. Vairāk kaut Jēzus svētais vārds, Būtu man dzīvē mērķis dārgs. Sirdī lai vienmēr skan Tā balss, Kamēr šai dzīvei pienāks gals. Vairāk par Jēzus godību, Vairāk par debess laimību, Vairāk par to, ka Jēzus nāks, Valdīt kā miera Lielskungs sāks. 3. Jēzus roka žēlastībā Jēzus roka žēlastībā, Vienmēr cieši līdzās būs; Tā mūs vedīs mīlestībā, Debess Tēvs kur gaida mūs. Jēzus stiprā roka spēs Patiesībā vadīt mūs. Tev un man tā palīdzēs, Un šai dzīvē līdzās būs. Vai patiesi Jēzus roku Pasniegto man noraidīt? Vai to uzskatīt par nieku, Viņam godu neveltīt? Tik pēc Viņa rokas sniegšos, Zinot, ka tā vadīt spēj; Es pēc mīlestības tiekšos, Jo tā uzticību sēj. Cieši kopā, roku rokā, Es ar draugu – Glābēju; Viņa mīlestības lokā Savas dienas pavadu. 4. Vēl žēlastības vārti Vēl žēlastības vārti Stāv vaļā maldīgam, Vēl Dieva svētie vārdi Pauž debess mieru tam. Vēl Jēzu atrast vari, Viņš brūcēm var likt dzīt. Vēl pestīšanas stari No Viņa krusta spīd. Ko kavējies tad velti, Kad topi aicināts? Kam pasaulē cel telti? Pie īstā drauga nāc! Nāc! Viņš tev vietu taisa Pie savas dārgās krūts. Viņš tavas saites raisa, Un ceļš tad nebūs grūts. Ņem, ko Viņš ciezdams devis, Ņem mantas mūžīgās! Viņš nolieksies pie tevis Un tevi dziedinās. Viņš pieņem grēcinieku, Tam mieru sirdī lej. Lauz paša gribu lieku, Tam droši tuvāk ej! 5. Zvaigzne, kurā veros Zvaigzne, kurā veros, Klints, kam uzticos, Enkurs, pie kā ķeros, Vadon’s tuksnešos; Maize, kas dod spēku, Jaunu dzīvību, Paspārne, kur bēgu, Viss, Kungs, esi Tu. Paspārne, kur bēgu, Viss, Kungs, esi Tu. Kur bez Tevis gūtu Mieru, drošību? Kas man nastu grūtu Mīļi noņemtu? Ak, bez Tevis dzīvot Brīdi nespētu; Ticēt, cerēt, mīlēt, Visu māci Tu. Ticēt, cerēt, mīlēt – Visu māci Tu. Tāpēc vadi mani, Kā Tev patīkas, Kamēr nāves zvani Vēstīs: “Jāšķiras!” Tad es lielā priekā Tevi redzēšu, Netrūks man nenieka, Viss, Kungs, būsi Tu. Netrūks man nenieka, Viss, Kungs, būsi Tu. 6. Vienīgi Jēzus lai man sirdī mājo Vienīgi Jēzus lai man sirdī mājo, Vienīgi Jēzum piederēt sirds var. Ak, Jēzus mīlestība paceļ vājo, Iepriecē mani un laimīgu dar’. Vienīgi Jēzus pestīt var no grēka, Vienīgi Jēzus brīvību var dot; Cīņā pret ļaunu pietrūkst kad man spēka, Brīnišķi stiprināt, ak, kā Viņš prot. Vienīgi Jēzus dziedināt spēj mani, Kad naidnieks ļaunais ievainojis man’, Visiem es gribu liecināt to skaņi, Ka Viņš ir daudzreiz palīdzējis man. Vienīgi Jēzus būs tas, kurš no nāves Lielajā dienā man’ uzmodinās, Tādēļ šī dvēsele vien Viņu slavēs Šeit un tur mūžam bez apstāšanās. 7. Jēzu, velc Tu mani klāt Jēzu, velc Tu mani klāt, Tuvāk vēl, tuvāk vēl; Grēks tur nespēs biedināt, Tuvāk vēl, tuvāk vēl! Jēzu, velc pie sevis Tu, Ka pie Tevis paliktu; Darīt māci, kas Tavs prāts, Tuvāk man, Kungs, tuvāk nāc! Lai Tavs vaigs pār mani spīd, Gaišāk vēl, gaišāk vēl; Kad uz ceļa ēnas krīt, Gaišāk vēl, gaišāk vēl! Būšu Tavās acīs es, Tīrāks vēl, tīrāks vēl; Brīvs no grēka, pasaules, Tīrāks vēl, tīrāks vēl! Vairāk Tu par dzīvību, Dārgāks vēl, dārgāks vēl; Viens un viss man esi Tu, Dārgāks vēl, dārgāks vēl! 8. Kur es bez Tevis, Kungs, gan būtu Kur es bez Tevis, Kungs, gan būtu, Kas bārenim šim līdzētu? Te dzīvē, nesot krustu grūtu, Bez palīga es stāvētu. Kas mīlējams, es nezinātu, Viss segts kā kapa tumsībā; Un ja ar’ bēdas prātu māktu, Neviens, kas nāktu palīgā. Ak, mūsu sirds bij’ grēku saitēs, Kā grūtā jūgā saistīta; Gan kārību, gan baiļu kaitēs Prāts maldījās kā aklumā. Mums zuda mīlestības glāsti, Un Dieva miers mūs atstāja; Bij’ dzirdami tik baušļu lāsti, Un nāves bailes draudēja. Tad Pestītājs kā Glābējs nāca, Tik varens, bet pilns mīlības; Tas dzīvos vārdos mācīt sāka, Svēts uguns sirdī iedegās. Nu debess vaļā, tā var derēt Par mūsu īsto tēviju; Mēs drīkstam ticēt, mīlēt, cerēt Un sajust Tavu tuvumu. Kā ēnas zūd no sirdīm grēki, Un soda nav vairs jābīstas, Kas tic, tam rodas jauni spēki, Top zemes nastas vieglākas. Tā Kunga bērni tagad esam, Uz priekšu ejam ticībā, Jo cerību mēs sirdī nesam: Ar Viņu būsim mūžībā. 9. Ak, Jēzu nāc, nāc, Tu pie Mums Ak, Jēzu nāc, nāc, Tu pie Mums, Tu esi mūsu patvērums, Lai apspiestiem šo vēsti pauž, Ka Dieva Dēls pat važas lauž. Nāc, Jēzu, Tu pie mums, ak, nāc! Un ļaudis brīvus darīt sāc! No lielas tumsas gaismu sveic; Lai visi Dieva Dēlu teic. Nāc, rīta zvaigznes gaismas stars, Lai sirdīs zied jauns pavasar’s! Lai izklīst šaubas, pārstāj naids; To iespēj Kristus bērns tik maigs. 10. Uz Tavu vārdu, Kungs Uz Tavu vārdu, Kungs, Pie Tevis nāku nu, Man’ Tavas as’nis atpestī, Kas plūda Golgātā. Ak, mans Pestītāj, Nāku cerībā: Šķīsti mani asinīm, Kas plūda Golgātā. Tu soli mīlīgi, Man īstu pestīšan’, Lai miers un prieks, un cerība Kļūst svēta daļa man. Šo žēlastību Tu, Man dāsni dāvāsi, Ar visu sirdi tuvāk nu, Tev tveros mūžīgi. Tavs Gars mums liecina, Ka tas, ko lūdzam mēs, Ja vien tik lūdzam ticībā, Mums tiešām notiksies. 11. Spēku dod, spēku dod Spēku dod, spēku dod, Kungs, man savu spēku dod! Kad es gurdens dzenu vagu, Vai kad nastu nesu smagu, Kungs, man savu spēku dod! Ticēt liec, ticēt liec, Kungs, man vienmēr ticēt liec, Kaut ir skarbi laika vēji, Plauks un zaļos, ko Tu sēji. Kungs, man vienmēr ticēt liec! Cerēt liec, cerēt liec, Kungs, man vienmēr cerēt liec, Ko es nespēju, Tu vari, Ko es nedaru, Tu dari. Kungs, man vienmēr cerēt liec! Mīlēt liec, mīlēt liec, Kungs, man vienmēr mīlēt liec, Ja man sirdi rūgtums pilda, Lai to Tava liesma silda. Kungs, man vienmēr mīlēt liec. 12. Es cenšos vienmēr augstāk iet Es cenšos vienmēr augstāk iet, Kur laimes saule nenoriet; Bet tomēr lūdzos zemīgi: “Kungs, pacel mani augstāki.” Kungs, pacel mani augstāki, Arvienu sevim tuvāki; Velc augšup prom uz Ciānu, Kur Tevi mūžam slavēšu. Šeit negrib palikt sirds un prāts, Kur grēks un šaubas allaž māc; Gan citi paliek vēlīgi – Mans mērķis tikai augstāki. Aiz pasaul’s telpām vēlos būt, Kur sātans nespēj mani gūt; Jo ticība ļauj dzirdēt man, Kā augšā svēto dziesma skan. Es lidot vēlos augstumos, Un mājot laimes mājokļos; Bet kamēr šeit vēl lūdzos es: “Kungs, vadi mani, augšup nes.” 13. Daudz košu zvaigžņu mirgo mums Daudz košu zvaigžņu mirgo mums, Kvēl viņu staros debesjums; Par visām viena košāk mirdz, Lai viņai pieder tava sirds! Reiz katra zvaigzne tumsā krīt, Kas var tās visas saskaitīt? Bet viena aizvien košāk kvēl, Tā mūžu mūžos staros vēl! Tā gaišā Kristus zvaigzne, draugs, Tās mirdzums brīnišķīgs un jauks. Nāc, šodien viņas gaismā, nāc, Un gaismas ceļu staigāt sāc! 14. Mūsu vienīgā vēsts – Jēzus Mūsu vienīgā vēsts – Jēzus, Jēzus – tēma mūžīgā. Jēzum gods un slava vienmēr, Jēzus – gaisma patiesā. Jēzus tagad, Jēzus mūžam, Jēzus dziesmās, vārdos kvēl. Svētais Pestītājs un Glābējs, – Godā, slavā atnāks vēl. Tikai Jēzus, Glābējs mūsu, Spēj no grēka atbrīvot, Spriež par mums Viņš taisnu tiesu, Katrai dienai spēku dod. Tikai Jēzus dod mums spēku, Kad Viņš sirdī iemājo. Ja ar klūpam, zinām droši Tas Kungs visus apžēlo. Jēzus Kungs ir vienīgais mums, Jauki darīt, kā Viņš liek – Dosim sevi kalpot Jēzum, Tikai sirds lai skaidra tiek. 15. Ak, runā, Kungs, lai varētu Ak, runā, Kungs, lai varētu Es Tavu vārdu atbalss būt; Kā meklē Tu, tā gribētu Es arī pazudušos gūt. Ak, vadi, Kungs, lai varētu Es arī noklīdušos vest; Kā baro Tu, tā gribētu Tiem Dieva mannas traukus nest. Ak, māci, Kungs, lai varētu Es rādīt Tavus dārgumus; Es vārdiem spārnus gribētu, Kas aizsniedz siržu dziļumus. Ak, mieru dod, lai varētu Es Tavus bērnus mierināt; Es pagurušiem gribētu Būt brīžos melnākajos klāt. Ak, izlieto, Kungs, mani tā, Kā vajag Tev, kā vēlies Tu, Līdz debess gaismā mūžīgā Es Tavu vaigu skatīšu. 16. Dievs ir tevi aicinājis Dievs ir tevi aicinājis Dzīvību gūt mūžīgu, Saņemt pilnu pestīšanu; Kad Viņš sauc, tad atnāc tu. Augstākais ir pestīšana, Dzīves ceļu staigājot; Augstākais ir pestīšana, Prom no dzīves aizejot. Klausies brīdinošu vārdu, Svēto vēsti pieņemdams; Meklē Dieva pestīšanu, Kamēr Viņš vēl atrodams. Ja tu piedošanu lūgsi, Saņemsi to pilnīgi. Kristus netiesā, bet piedod, Tveries Viņā mūžīgi. Dievs mūs aicina pie sevis: “Nāc, pirms nāvē aizmigsi; Pestīšanā tērpšu tevi, Dzīvosi tu mūžīgi.” 17. Dzīve bez Kristus būtu man Dzīve bez Kristus būtu man Smaga un nepanesama; Mācījis Viņš, kā dzīvojot Patiesu prieku Tēvam dot. Dvēsele būtu tukša gan, Bet Kristus upurējis man; Asinis krustā izlejot, Cerību mūžīgo man dod. Vienam man grūti taku iet, Bet Kristus manā sirdī mīt. Kā Kristus vēlētos es būt, Līdzību sirdī Viņa gūt. Sirds mana drosmi zaudētu, Par mani Viņš ja nelūgtu. Pie žēlastības troņa es Meklēju mieru, ko dod Dievs. Man māju nav šai pasaulē, Bet Kristus nāks pēc manis te. Kad nāves stunda piemeklēs, “Kristus ir viss,” tad teikšu es. 18. Man acis atver, lai tās redz Man acis atver, lai tās redz – Mūs Dieva patiesība sedz; Dod rokās brīnumatslēgu, Tā atvērs gara brīvību. Un lūdzu – atbilde lai skan, Dievs, savu gribu atklāj man; Ak, līst pār mani gaismas stars, Tu mani pestī, Svētais Gars. Man dzirdi dod, lai klausos es, Kā vēstī Dieva stabules, To patiesību mūžīgo, Kas nāks pār zemi grēcīgo. Šeit, klusumā, skan Tava balss Un maldi nebūs manī vairs; Tiem vārdiem patiesības svars, Ko uzklausu, ak, Svētais Gars. Man lūpas ver, lai spēju es Šo patiesību tālāk nest – Ar sirdi pilnu svētlaimes Un īstas Dieva atklāsmes. Es cerībā... Jel ātrāk nāc Un dvēs’lē manā starot sāc; Tavs šķīstais apskaidrības stars Pār mani mūžam, Svētais Gars. 19. Vai tiešām manis dēļ tas viss Vai tiešām manis dēļ tas viss – Ir Glābējs troni atstājis, Ir spējis debesis sev šķirt. Vai manis dēļ Viņš nāca mirt? Jā, manis dēļ, viss manis dēļ Dievs sirdī žēlastību smeļ. Tik liela Viņa mīla ir, Ka gatava par citiem mirt. Vai manis dēļ tie eņģeļi Pie Jūdejas bij manīti? Vai manis dēļ Viņš spēja to – Tik gudri visu saplānot? Vai manis dēļ Viņš raud un lūdz, Un manus grēkus Dievam sūdz Tai naktī Ģetzemanē, tur. Vai manis dēļ Tam jāiztur? Vai manis dēļ Viņš krustā sists, Un asinis ir izlējis? Vai tiešām manis dēļ tas viss – Man’ mīlot, Glābējs nomiris? 20. Ak, ja mēs zinātu par cenu to Ak, ja mēs zinātu par cenu to, Par kuru plīvurs tika norauts nost, Vai neceltu To debess augstumos? Ja zinātu, ja zinātu! Ja zinātu, cik smags ir zaudējums, Šīs stundas vientuļās, kad krusts tik drūms. Vai tādu mīlestību atgrūst mums? Ja zinātu, ja zinātu! Ak, ja mēs zinātu, ko Viņš mums dos, Ka savu roku sniegs un pažēlos, Vai tiešām spētu atraidīt mēs To? Ja zinātu, ja zinātu! Ja zinātu! Kungs Tavā varā viss – Dreb eņģeļi un tautām lemts ir krist, Lai mēs vairs nevarētu projām klīst, Mums zināt, zināt palīdzi! 21. Man stāsti vēl par Kristu dārgo Man stāsti vēl par Kristu dārgo, Ka Glābējs Viņš – šis Dieva Dēls; No Viņa labestība staro, Man Viņš ir vienmēr dārgs un cēls. Par Kristu teic, Tā vārds lai skan, Tik ļoti mīlu Viņu es; No Kristus spēku vajag man, Līdz tiksimies tur, augšā, mēs. Man stāsti vēl šo mīlas stāstu, Jo dziļi sirdi skar man tas, Kā Jēzus raudāja, kā glāsta Šīs žēlsirdības asaras. Man stāsti vēl, kā vētra stājās, Kad “Klusu, miers!” Viņš teica tai; Un tie, kam sirdī Jēzus mājos, Būs lemti gaismai mūžīgai. Man stāsti vēl, es atkārtošu – Par laimes dienām, kas šurp steigs. Es slavas dziesmas Jēzum došu, Kad Kunga lielais darbs būs veikts. 22. Ak, cik brīnišķīgu vēsti Ak, cik brīnišķīgu vēsti Tas, kurš tic, var rast. Vakar, šodien un uz mūžiem Jēzus nemainās. Grēcīgo Viņš glābj joprojām, Ārstē sirgstošo. Dzīves vētrām liek Viņš klusēt . Slavējam mēs To! Vakar, šodien un uz mūžiem Jēzus nemainās. Nemainās To atradušiem. Slavējam mēs To! Draugs, kas bija grēciniekiem, Tevi meklē nu. Pasteidzies, lai Viņa priekšā Galvu noliektu. Viņš, kas teica: “Netiesāšu, Negrēko tu vairs.” Var patiešām visu piedot Viņš, kā dienās tais. Viņš, kas trakojošās bangās, Spēja taku mīt, Jūt joprojām sevī spēku Vētru atraidīt. Galilejā, Ģetzemanē Līdzās bija Tas. Par mums lūdzot, kausu dzēra Visās ciešanās. 23. Dievs savu Dēlu sūtīja Dievs savu Dēlu sūtīja No debess mājām prom, Lai mīlestības dziļumu Viņš ļaudīm izskaidro. Un Jēzus nāca paklausīt, Par mūsu grēku nastu mirt. Viņš aizrautīgā dedzībā Šo gribu pildīja, Jo sava ceļa taisnība Tā sirdi sildīja. Tad, visu veicis, apsēdās Pie Dieva labās rokas tās. Kaut maz ir svēto, kuri lūdz, Ikviens, kurš Viņam tic, Ir guvis Dieva zīmogu Un Viņam seko līdz. Dievs vienmēr svētlaimi mums dod, Kāds prieks Tā mīlu attaisnot! 24. Man ir draugs, kas vajadzīgo dod Man ir draugs, kas vajadzīgo dod, Prieku nes un palīdz mieru rast. Draugs, kas dvēseli man pabaro Tā, ka neiekārdinās nekas. Jel dod man mīlestību just, Lai Tavu draudzību es vērtētu, Un palīdzi man norādīt, Ka esmu tur, kur esi Tu. Tevis dēļ man svēto ceļu iet, Sirdī sajust to, kas redzams nav. Pasaul’s prieki, nesaista vairs tie. Tavā mīlā attīrījos jau. Ak, šis draugs! Uz galu laiks man rit. Nav šai dzīvē dārgāka nekā. Ticot Viņam, varu teikt ikbrīd – Mans Viņš šodien, mans Viņš mūžībā! 25. Stāsti man atkal par svētību to Stāsti man atkal par svētību to – Jēzus, kas visiem mums glābšanu dod. Mūsu dēļ ciest Viņam nācās un mirt, Vaina lai mūsējā izpirkta ir. Stāsti, kā notika manis dēļ viss, Sērās Viņš mira, kad krustā bij’ sists. Stāsti, cik ļoti mūs bija Tam žēl. Mīlā tik pārpilnā stāsti man vēl. Stāsti, kā ļaudīm, kas noliedza To, Vēra Tas vārtus, lai dzīvi tie rod. Tomēr bij’ nicīga, ļauna ik sirds, Glābējam savam tie negāja līdz. Stāsti man atkal, kā lūdza Viņš tos Viņu tik vainot šais pārkāpumos. Neradās vairāk, kam nožēlu paust, Vienam bij’ jāizdzer nāvīgais kauss. Stāsti, cik pēdējais sauciens bij’ žēls – Krustā sists pasauli pameta Dēls. Dievs Viņu atstāja, nenāca sveikt. Mīlas pilns glābšanas darbs bija veikts. 26. Vai bez Glābēja, bez Kristus Vai bez Glābēja, bez Kristus Mēs tiešām varam būt? Ja bez stūres mūsu kuģis, Vai mēs vētru uzveiktu? Vai bez Glābēja mums cerēt, Patvērumu sagaidīt? Vai bez Glābēja patiešām Kāds no mums ir gatavs mirt? Jā, bez Glābēja, bez Kristus Ik taka priekšā tumst. Mūsu cerība ir Jēzus – Apgaismos Viņš dienas mums. Jā, bez Glābēja, bez Kristus Būs pārgājiens tik drūms. Negaisā tu apmaldīsies. Bēdz! Pie Kristus patvērums! Jā, bez Glābēja, bez Kristus. Dod Viņam sirdi, jo Žēlastības durvis veras, Viņš tev pavēl: “Dodies prom!” 27. Kur mūža mājas radīsi? Kur mūža mājas radīsi? Skan Jēzus Kristus jautājums. Jā, mīlestībā patiesā Tam sekot mums, Tam sekot mums! Jo Glābējs allaž durvis ver, Ar Viņu kopā būt vienmēr. Tā skavās tev ir mīlēt ļauts, Viņš tevi sauc, Viņš tevi sauc! Kur mūža mājas radīsi? Kur dzīves spožums nesatumst? Ar Viņu dienas vadīsi, Viņš gaisma mums, Viņš gaisma mums! Kur mūža mājas radīsi? Tev nebūs grēku it nemaz, Ja savu dzīvi pratīsi Tu Viņā rast, tu Viņā rast! 28. Ņem šo pasauli, dod Jēzu! Ņem šo pasauli, dod Jēzu! Pasaul’s prieki – tikai vārds. Viņa mīla dzīvo mūžos, Paiet tā aiz gada gads. Ak, šī žēlastība augstā! Īstās mīlas diženums! Ak, šī izglābšanās laime – Debess dzīves solījums! Ņem šo pasauli, dod Jēzu! Sirdij mierinājums tāds. Ja vien Glābējs manī raugās, Dziedu es, kaut jūra šņāc. Ņem šo pasauli, dod Jēzu! Viņa smaidu redzēt dod, Lai tad ejot svēto ceļu, Gaisma mani iedvesmo. Ņem šo pasauli, dod Jēzu! Lai ar krustu lepotos, Lai vēl skaidrāk ieraudzītu Vaigu vaigā Kungu To. 29. Dārgām asinīm es izpirkts Dārgām asinīm es izpirkts, Nevis zeltā, sudrabā, Bet no Dieva dotā Jēra – Skaidrā, neaptraipītā. Tas ir Jēzus – Glābējs mans, Savu dzīvi atdeva; Izpirka no grēka mani, Krustā cieta Viņš Golgātā. Dārgām asinīm es izpirkts, Izšķiest velti nedrīkstu To, ko Dievs dod, – laiku, spēku, Nastu nest lai varētu. Dārgām asinīm es izpirkts, Zemes prieks man nepiedien; Īss dots laiks, lai darbus veiktu, Dzīves gadi ātri skrien. Dārgām asinīm es izpirkts – Kas gan cēlāks var būt vēl? Dieva Dēls – šis skaidrais, svētais – Upurējās manis dēļ. 30. Dieva darbs ir mūsu dzīves uzvarēt Dieva darbs ir mūsu dzīves uzvarēt, Prom no visiem grēku ceļiem vadīt spēt. Dievs ir devis Jēzu, pašu dārgāko, Lai Viņš mūsu sirdīs dziļi iemājo. Ja ir Kristus mūsos – pestīti, Un ikdien no grēka izglābti. Un ar lūpām, dzīvi liecinām – Sekosim mēs Kungam – mūsu Valdniekam. Tas, kas dzīvi vadīt spēj kā paraugu, Cer, ka varēs baudīt Dieva mājvietu; Tomēr, ja viņš nekļūs Dieva pārveidots, Ceļš uz Debess svētnīcu tam netiks dots. Draugs, ja esi patiess, Dievam atdodies, Kristus ceļu staigājot, tev labi ies. Nebaidies paust Viņa vārdu kalpojam, Spēku gūsi tu, ja paklausīsi tam. 31. Ja man dzīvē visas lietas būtu Ja man dzīvē visas lietas būtu, Vai bez Glābēja nav niecīgs viss? Un vai dvēsele var mieru iegūt Tajās lietās, kuras pazudīs? Ja man dzīvē visas lietas būtu, Vai bez Glābēja nav gaistošs viss? Vai salīdzināt to visu varu? Tikai Kristus dzīvi piepildīs. Ja man bagātība, mīla būtu, Vārds, kas lepniem slavas lauriem vīts, Vai es spētu savu kuģi vētrā Līdz pat miera ostai aizvadīt? Ja man dzīvē visas lietas būtu, Vai bez Glābēja, kam lemts bij mirt, Varētu es iegūt patvērumu, Savas sāpes droši atvairīt? Tukšums baiss bez Glābēja visapkārt. Kur no bēdām varu patverties? Mūžība, cik tumša ir bez Viņa, Kas man atliek? Tikai sāpes ciest. Ja bez Glābēja nu dzīvot spēju, Kā es jutīšos, kad jāmirst būs? Vai bez Tā es uzvarēšu tumsu, Vai bez Tā sirds mūža mājas gūs? Kāda laime! Visu rodu Jēzū! Manu dvēseli Viņš izārstēs. Grēku nav, ko Viņš mums nepiedotu, Viņa mīla visu paveikt spēs. Tikai Jēzus, man ir tikai Jēzus, Dārgāks pasaulē nav it nekas. Visa mana būtība ir Jēzū, Viņa varā visas lietas rast. 32. Par Tevi pati doma jau Par Tevi pati doma jau Tik jauki sirdī skan. Vēl labāk redzēt Tevi ļauts, Atpūsties Tevī man. Ne balss to nevar izdziedāt, Ne atmiņa vairs gūt – Nav dzīvē mīļāka nekā Par Tevi – Glābēju. Salauztai sirdij – cerība, Kas visiem prieku dod, Un tiem, kas krīt, cik priecīga Ir vēsts par ceļu šo. Bet tie, kas Tevi raduši, Tie dziļi sirdī zin’, Ja mīlu rast ir pratuši, Ik mirkli svētkus svin. Ak, Jēzus, dzīves prieks mums Tu! Tu balva dienās šais. Tu esi mūsu slava nu Un cauri mūžībai. 33. Ceļiniek, kam dvēs’lē sāpes “Ceļiniek, kam dvēs’lē sāpes, Saņem drosmi, nebaidies! Tiešām tavai grūtai dzīvei Dziedinājums tev tiks sniegts.” “Ak, kas esi, Samarieti, Ko par mani rūpējies? Aizvest gribi uz mājvietu, Kā ar brāli runājies?” “Uzklausi jel, mani, cilvēk, Jo tavs lūgums veltīgs nav – Tavas sāpes gribu remdēt, Tev’im gādību sniegt sav’.” “Samariet, nu varu saprast – Vairāk, Tu, kā cilvēks spēj: Ne tik vari maizi atnest, Mieru dvēselē man sēj!” “Nāc, es īsto mājviet’ zinu, Kur var spēku iegūt sirds. Nāc, lai rādu tev turp ceļu, Svētais Gars, kur spoži mirdz! Dvēsele tā lai ikviena, Bēdu posts ko piepilda, Gulst tā Kunga klēpī maigā, Viņa mīla sasilda!” 34. Kungs, mani pasargā Kungs, mani pasargā Pats žēlīgi, Pie mērķa mūžīgā Reiz aizvadi! Kungs, mani katru dienu, Vadi katru dienu; Kā priekos, tā ar’ bēdās, Tev’ klausīšu. Kungs, mani pasargā, Man spēku dod! Neviens nav maldījies, Tev sekojot. Kungs, mani pasargā No sātana. Pār viņu tikai Tev Ir uzvara. Kungs, mani pasargā, Kad ļaunums māc, Tad Tevi, it nekad Sirds neatstās. 35. Man mīlēt iemāci Man mīlēt iemāci Tik tīri, gādīgi, Kā Tu, Kungs, mani mīlēji Un Sevi aizliedzi. Man klausīt palīdzi Un pieņemt visu to, Ko Tu man esi nolēmis, No spīta atbrīvo. Man māci gudrību – Ne citus maldināt, Bet meklēt Tavu tuvumu, No ļauna pasargāt. Man piedot palīdzi, Kā piedevi, Kungs, Tu; No ļaunprātības attīri Un atņem lepnību. Man māci laipnam būt, Lai esmu pacietīgs, Lai Tevis cienīgs varu kļūt Un patiess, nesavtīgs. Man savu spēku dod, Lai nastu panestu, Lai balvu varu iemantot, Ko solījis reiz Tu. 36. Kaut, Tavu jūgu nesot, mācītos Kaut, Tavu jūgu nesot, mācītos, Cik niecīgs viss, kas vizuļo un skan; Pie Tavas silītes kad noliecos, Tad pagaist viss, kas dārgs reiz bijis man. Kaut, Tavu jūgu nesot, mācītos, Kā savu kalpu kājas mazgā Tu, Sirds pazemībā redzēt gribētos Šo cēlo stāvu, zemu noliektu. Kaut, Tavu jūgu nesot, mācītos, Kad ēnas garas top un bēdas māc; Tad māci Ģetzemanes vārdus tos: “Ne mans, bet Tavs lai notiek svētais prāts!” Kaut, Tavu jūgu nesot, mācītos, Par pasauli un ļauniem cilvēkiem Teikt vēlreiz dievišķīgos čuktus šos: “Tie nezina, ko dara, piedod tiem!” 37. Runā, Kungs, lai dzirdēt varu Runā, Kungs, lai dzirdēt varu Tavus vārdus svētākos. Tie vienmēr, lai ko es daru, Manu sirdi ielīksmo. Gatavs esmu uzklausīt, Ko Tu teiksi man tūlīt. Uzrunā, Kungs, mani vārdā, Kad Tu gribi man ko teikt, Lai ar Tevi varu ātrāk Drošu, skaidru ceļu veikt. Ved pie klints, Tu Labais Gans, Tur, kur patvērums ir mans. Runā skaidri, kad vien gribi, Kaut ar’ esmu niecīgs, mazs, Runā, Kungs, ak, Tu to zini, Sirds pēc kā man ilgojas. Zini Tu, Kungs, vienīgais, Svētību ka vajag tai. Liec man, Kungs, lai gatavs būtu, Tava mīļā balss kad skan, Priecīgs, paklausīgs lai kļūtu, Kad tavs teiktais domāts man. Kungs, es Tevi uzklausu, Ja vien man ko saki Tu. 38. Šeit, pie Jēzus kājām sēžot Šeit, pie Jēzus kājām sēžot, Mana salauztā sirds dzīst; Dzirdot Viņa dārgos vārdus, Atkal prieks pār mani līst. Manī labsajūta rodas, Jēzus mani iedvesmo; Sirdī ieplūst mīlestība – Jēzus vārds dod visu to. Sirdī ieplūst mīlestība – Jēzus vārds dod visu to. Tikai viena vajadzība, Jēzus ceļu ejot mums, – Apstāties, lai uzklausītu, Sadzirdēt, ko saka Kungs. Tad ar atjaunotu drosmi, Kad ir skaidra sirds un prāts, Esot patiesiem pret Jēzu, Naidniekiem var pretī stāt. Esot patiesiem pret Jēzu, Naidniekiem var pretī stāt. Būsim pazemīgi Jēzum, Kungam vienmēr paklausot; Viņš ir vienīgais, kas spēj mums Savu Svēto Garu dot. Jēzus Gars kad mājos mūsos, Klusā balss tad skanēs mums; Tā ir īsta svētīšana, Kad mēs zinām – blakus Kungs. Tā ir īsta svētīšana, Kad mēs zinām – blakus Kungs. 39. Cik Jēzus vārds tomēr ir bezgala dārgs Cik Jēzus vārds tomēr ir bezgala dārgs, Tā paraugu dievinu es. Kā lampa pie kājām, kā gaisma ikbrīd, Ko ceļā līdz galam man nest. Daudz labāk par sudrabu, zeltu paties’, Par dārgumiem, tukši kas skan, Ir sēdēt pie Kunga šī dievišķīgā Un dzirdēt, kā runā Viņš man. Cik mierīgs un jauks Kunga dievišķais ceļš, Kad Glābēja pavadīts ej. Tas Vārds, ko Viņš runā ir dzīve un gars, Tas spirdzināt dvēseli spēj. Tik brīva ir dvēsele, paklausot Tam, Prieks Glābēja pēdās man iet. Tā vārdu es loloju sevī, un sirds, Sirds slavējot dziesmas Tam dzied. Ak, Kungs, Tavu likumu sirds mana jūt, Tavs likums tik noderīgs man. Gan dienu, gan nakti pie Tevis liec būt, Lai sirdī šī mācība skan. 40. Kungs, tavu ceļu iet Kungs, tavu ceļu iet – Tu māci man. Un žēlastību sniedz – Tik vadi man’. Šai ceļā īstajā Līst gaisma cerīgā, Lai dvēs’le ticībā – To māci man. Kad sirdī noskumis – Tu balsti man’. Kad prieks ir aizgājis – Tu vadi man’. Gan stundās vientuļās, Gan bēdās lielākās, Gan smagās ciešanās – Tu māci man. Kad bailes, šaubas māc – Dod ticību. Kad vētrās debess krāc – Dod cerību. Tas debesgaismas stars, Caur sāpēm mani skars, Lai ceļš tik grūts nav vairs – Māci man’ Tu. Un, kamēr dzīvošu – Tik mācīsi. Izvēli man drošu – Tu rādīsi. Līdz skrējiens būs pabeigts, Līdz ceļojums būs veikts, Līdz uzvarētājs sveikts – Tu mācīsi. 41. Es saucu, Kungs, jel atsaucies Es saucu, Kungs, jel atsaucies Un manu dvēs’li uzrunā! Tā, Tava vārda veldzēta, Būs tā kā zeme vasarā. Es Tevi saucu, Kungs, mans Dievs, Lai Tu uz mani runātu, Lai manai dvēs’lei veldzi sniedz Un sirdij mieru, cerību. Tu vari mani brīdināt, Tu vari mani reizēm lauzt, Jo zinu – pāri ciešanām Man Tava mīlestība aust. Kungs, manu dvēs’li nomazgā Ar savu vārdu svētīgo Un dziedē kaites, nedienas, Un mani garā atjauno! Es Tavs, pie rokas mani ved Un māci priekā kalpot Tev! Tas – labākais uz pasaules, Ko varu vēlēties es sev. 42. Runā man dvēs’lei, Jēzu Runā man dvēs’lei, Jēzu, Sirdij jel stīgas skar, Čukstienos mīļos, lēnos, Prāts lai to saprast var. Atver man sirdi uzņemt Skaņas, kas mieru nes, Dvēselē izlej slavu, Prieku lai jūtu es. Runā man dvēs’lei, Jēzu, Dod prieku, cerību. Lai Tavu balsi klusu Es vienmēr dzirdētu. Vienmēr Tev kalpot gribu, Kamēr šeit dzīvošu, Teikt Tavu mīlestību, Līdz mājās pāriešu. Runā, Tu mums kā bērniem, Māci mums modriem būt, Lūdzot lai topam stipri, Uzvaras jaunas gūt. Dod, lai mēs kļūtu brīvi, Kalpotu tikai Tev, Ikviens lai Tavā darbā Atteikties spētu sev. Runā man dvēs’lei, Jēzu, Cīniņš kad priekšā sīvs: “Uzvaru vienmēr gūsi, Vienmēr tu būsi brīvs!” Runā ik dienas, Jēzu, Balss Tava mieru dveš, Liec man to dzirdēt biežāk, Sirdī tā sāpes dzēš. 43. Pasauli es izstaigāju Pasauli es izstaigāju, Viņas skaisto plašumu, Tomēr savu mūža māju Viņā rast es negribu. Ļaužu daudz es ieraudzīju, Grūti dzīvot šai saulē; Viņi iet pa bēdu leju, Mieru meklē pasaulē. Viena vieta tik ir ļauta Maldinātai dvēselei; Lai to meklē, lai to bauda, Teiciet visai pasaulei! Kristus rētās ir šī dusa, Krusta ēnā Golgātā: Rūpju vētra tur top klusa, Miers plūst dvēs’les dziļumā. 44. Pie kā, Kungs Jēzu, iesim mēs Pie kā, Kungs Jēzu, iesim mēs, Kad apjukums ir dvēselē? Šai pasaulē kad šaubas māc; No Taviem vārdiem dzīve nāk. Pie kā, Kungs Jēzu, iesim mēs Ar grēku nastu dvēselē? Tu mums izpirki brīvību, No grēku vainas šķīstību. Pie kā, Kungs Jēzu, iesim mēs, Kad dzīvē sirds tik ļoti cieš? Tu ciešanās bij’ norūdīts Un mūsu bēdas saproti. Pie Tevis, Kristu, nākam mēs, Kur Tava mīlestība ved; Tu spēj mūs darīt pilnīgus, Mīļš dvēs’les Līgavain’s Tu mums. 45. Bez Dieva ilgi klīdu es Bez Dieva ilgi klīdu es, Šai dzīvē panīcis, Grēks smagumu dev’ dvēselē, Bez gaismas – iznīcis. Tā maigi Jēzus nočukstēj’: “Es sāpes savas izciest spēj’, Lai upur’s mans tev palīdzēj’, Grēciniek, nāc pie man’.” Sav’ nastu nesot, jautāju: “Grēks sirdi man’ nomāc Un sevī vainu atrodu – Vai piedots man tiks tas?” Caur asarpilnu šķidrautu Es Jēzu ieraudzīj’; Dvēseli Kristus dziedināj’, Man bailes pārvarēj’. Vien Viņā veldzēties var tie, Kam grēki dzīvi jauc. Ko gaidi, draugs? Nāc ātrāk vien, Dzirdi – tev’ Jēzus sauc. 46. Jūs, kam nemiers, noskumis ir prāts Jūs, kam nemiers, noskumis ir prāts, Galileju pieminot; Nāciet, skatieties! Tas Viņš, kas nāk! Esam atraduši To! Tas ir Jēzus, Praviešu teiktais! Esam atraduši Viņu mēs! Visu augstākajam debess Ķēniņam Slavas dziesmas atskanēs. Jūs, kam slāpst pēc ūdens avota, Dzīvais vārds līdz šim nav dots, Nāciet, priekā starojot, nu jums Debess sūtni saņemt gods! Jēzus, kas pie jūras mācīja, Nu uz zemes ir ar mums; Nāk Viņš pazemībā, skaidrībā – Vienkāršs, cēls ir mūsu Kungs. “Esam atraduši Jēzu mēs!”, Sakiet visiem, kur kāds mīt! Lai, kas dzīves zvaigzni meklē, spēj Jēzus gaismu ieraudzīt. 47. Nāc tu pie Jēzus, šodien vēl nāc Nāc tu pie Jēzus, šodien vēl nāc, Kamēr vēl laiks, jo žēlīgs Tam prāts, Tuvu Viņš mums, dod svētību Pats Un mīļi uzsauc: “Nāc!” Jauki, jauki tad patiesi būs, Kad no grēkiem dvēs’le brīva kļūs Un Kānaānā ievedīs mūs Steigsim pie Jēzus iet! Nāc tu, mans bērns, Viņš mīļi tev teic, Nāci un sirdi atdot man steidz! Viņu par savu Glābēju sveic! Pie manis steidzies, nāc! Tici vien droši, pieņemt Viņš māk. Sajūti – pretī Viņš tev jau nāk Un tevi saņemt laipni Viņš sāk. Nāc, grēcniek, nāc tu jel! 48. Maigi un mīlīgi aicina Jēzus Maigi un mīlīgi aicina Jēzus, Tevi un mani Viņš sauc; Tēvišķā lēnībā paciešas, gaida, Gaida, lai pieņemt To nāc. “Nāc mājās nāc! Maldošais, mājās jel nāc!” Maigi un mīlīgi aicina Jēzus, “Grēcniek, nāc mājās, jel nāc!” Kādēļ vēl kavēties verdzības valgos, Nepieņemt Pestītāju? Tuvojies Viņam, tad tevi Viņš pestīs, Saņemsi žēlastību. Aizsteidzas gadi drīz mūžības jūrā, Grēcniekam sods reiz būs bargs; Nāve var pārsteigt, ak, tādēļ to vēro, Atgriezies šodien, vēl laiks. Brīnišķu godību Jēzus mums sola, Sola Viņš tevim un man; Debesu tēvijā svētie kur līksmo, Jēram kur gaviles skan. 49. Cik Jēzus balss ir skaidra Cik Jēzus balss ir skaidra, Tā maigi runāt māk, Kad sauc Viņš grūtsirdīgos Šurp kājas pūtināt. Tad piedošanu, mieru Sirds tava sajutīs, Jo vedīs Jēzus tevi, Kur dzīvais ūdens līs. Ja Jēzus būs tavs Glābējs, Kas vienmēr tev ir klāt, Tev prieks būs pastardienā Tad Dieva priekšā stāt; Kas Viņa žēlastību Šai dzīvē noliedza, Tiem, Dieva priekšā stāvot, Būs bailes, neziņa. Cik Jēzus sirds ir laipna, Kas klusā balsī prot Teikt Svētā Gara gribu, Ko vajag īstenot. Tev dienas, gadi steidzas, Kā teiksmās, pasakās; Vai paliksi kā svešnieks Bez Dieva gādības? 50. Ak, dzirdi šo priecīgo vēsti par Jēzu Ak, dzirdi šo priecīgo vēsti par Jēzu, Jā, bēdīgai sirdij tā prieku vien sniedz. Viņš grēc’niekus meklē, jel steidzies, ak, steidzies! Klau, Jēzus sauc tevi, kur laime tev mirdz. Viņš tagad sauc tevi, Viņš tagad sauc tevi, Jā, Jēzus sauc tevi, Jā, tevi Viņš sauc! Ak, dzirdi šo priecīgo vēsti par Jēzu. It sevišķi grēc’niekiem jauki tā skan. Jo Glābēja asinis šķīsta no grēkiem, Un dziedina vājības tevim un man. Ak, dzirdi šo priecīgo vēsti par Jēzu, Klau, zaimotāj, dvēsele briesmās tev stāv! Viņš sauc arī tevi, ak, nāc, nekavējies! Viņš tevim grib piedot, par vēlu vēl nav. Ak, dzirdi šo priecīgo vēsti par Jēzu, Ak, nabag’, tu šaubīgais, nešaubies vairs! Tik uzticies pilnīgi Glābējam Jēzum, Tad piepildīs dvēseli debesšķīgs miers. 51. Nāc, dvēsele pie Jēzus! Nāc, dvēsele pie Jēzus! Kāpēc tu kavējies? Jel nedomā ar Dievu Bez Jēzus satikties! Kāpēc tu eji garām Tam Dieva Jēriņam? Ak, klausi Svētam Garam, Kas tevi pieved Tam! Nā, dvē, pie Jē! Viņš ir tavs Pestītājs, Viņš spēj tev iedot mieru, Viņš ir tavs žēlotājs. Tam sūdzi savus grēkus No sirds un patiesi! Tad tu gan Viņa spēkus Sev sirdī jutīsi. Nāc, dvēsele, pie Jēzus! Jo mums To sūta Dievs. Kas netur Viņu svētu, Tas ļoti maldīsies, Jo tikai Viņā dzīvo Šī Dieva pilnība; Kas krustā sisto mīļo, Tam pieder dzīvība. Nāc, dvēsele, pie Jēzus! Viņš tevi ārstēt prot, Kurš cits gan tā vēl spētu Tev prieku dvēs’lei dot? Viņš tavus grēkus piedos Un vainas nomazgās, Viņš klusinās, Viņš žēlos Un sirdi dziedinās. 52. Tā maigā Gana balss Tā maigā Gana balss Man sirdi uzrunāj’. Nu vēlme radās man iet prom No ļaunā, grēcīgā. Pieņem mani Tu, Kungs, jau nāku es, Un, lai žēlastība tā Plūst manā dvēselē. Sav’ dzīvi došu Tev Es, neko neslēpjot, Tā, beidzot, sirdi gurušu Tev rokās ieliekot. Ak, labsirdīgais Gans, Tu mani balstīsi, Kad cauri dzīves grūtībām Tu dvēs’li izglābsi. Man’ Glābējs aicina, Jo tālu maldījos, Viņš mans ir kļuvis, esmu drošs, Pie Viņa pieglaužos. 53. Man dvēs’lei ceļā tai’ Dievs māj Man dvēs’lei ceļā tai’ Dievs māj, Ko Viņa izvēlētie gāj’, Es dzirdu, kā Viņš sauc: “Nu, nāc!” Un priecīgs tagad ceļš man sākts. Es dzirdu, kā Viņš mani sauc, Un kārdinājumus prom trauc. Man dvēs’le Dieva ceļā stāj, Ko Viņa izvēlētie gāj’. Man’ ļaužu smīkņas nebaida, Vien Dieva vārds uzmundrina. Man palīdzēs Kungs mājup iet, Kur dienas beigās miera viet’. Man sirdī jauni avoti, Kad raugu Viņa upuri: Man dvēs’le ilgojas vien būt Par upuri, ko Dievam sūt’. Kaut tumšo spēku savažots, Mans Tēvs to zin’ – es atbrīvots. Drošs Viņa vārds – tas nemāna, Prieks dvēselei, tev uzvara! 54. Es Jēzus balsi dzirdēju Es Jēzus balsi dzirdēju: “Nāc šurp un atpūties! Pie manām krūtīm pieglaudies Un gurdo galvu liec!” Pie dārgā Jēzus atnācu, Jo biju bēdu mākts; Es Viņā mieru atradu, Un prieks man atgriezās. Es Jēzus balsi dzirdēju: “Nāc šurp! Pie manis stāj! Šī dzīvā ūdens malku dzer Un sevī spēkus krāj!” Pie Jēzus piesteidzos tūlīt Un slāpes remdēju; Un atdzīvojās viss mans gars, Nu Jēzū dzīvoju. Es Jēzus balsi dzirdēju: “Es – gaisma pasaulē; Pie manis tumsa pazudīs Un gaisma atnāks te.” Es Jēzū visu atradu – Tur sauli, zvaigzni ar’; Lai Viņa dzīves gaisma spīd Līdz mūža galam man. 55. Pats Glābējs tevi maigi sauc Pats Glābējs tevi maigi sauc, Un balss tik skaidra šķiet. Lūk, Viņa mīla dievišķā– Uz mūža mājām vedīs tā. Ak, steidzies līdzās iet! Šī garlaicīgā pasaule Tik grēcīga nudien. Ko iegūt tajā vari tu? Vien tukšus priekus, muļķību, Kas sārņus atstāj vien. Ir dzīve – liesma kvēloša–, Kas ātri jau var dzist. Tad pūlī neizskaitāmā Tev troņa priekšā nāksies stāt, Jo mūža krasts ir šis. Jel sadzirdi Tā balsi tu – Viņš tevi sauc un dzird. Viņš laipni debess mājas dod Un spēku vairāk negrēkot. Ak, nāc, jo laiks vēl ir! 56. “Jel nāc pie manis,” Glābējs teic paties’ “Jel nāc pie manis,” Glābējs teic paties’. Šis dzīves Kungs liks sirdij priecāties. “Ak, sirds, ko redzu rūpju nomāktu, Jel nāc pie manis – sniegšu atpūtu!” Nāc, tu, jel nāc! Pie manis nāc! Jel nāc pie manis – dzīvi došu Es, Atpūt’ došu Es. Mieru došu Es. Kad noguris no dzīves cīņām tu, Sauc Glābējs, dzirdi, sirdi šaubīgu! Tev šaubas zudīs, bēdas projām ies. Jel nāc pie manis! Tev būs dāvāts miers. Ak, mirstošais, tu grēka izbiedēts, Ar sirdsapziņu, bet no Dieva bēdz... Starp cerībām un bailēm – izbeidz to! Un nāc pie manis – varu dzīvi dot! Jo dzīvi, ziedus, kuri nevītīs, Dod Glābējs ne jau tad, kad beidzies viss, Bet šeit un tagad atļauj prieku just, Liek nojaust to, kas debesīs vēl būs. 57. Savu gaismu sūti, Kungs Savu gaismu sūti, Kungs, Ļaužu sirdīs tumšajās, Un caur Tavu vārdu, Kungs, Dod tām dzīvot cerībā. Sūti Savu ticību Tiem, kas viltus elkiem tic, Vēsts lai zemes pāršalktu – Dienas labākas būs drīz. Atbrīvo Tu apspiestos, Kas ir maldu verdzībā, Lai to sirdīm atklātos – Mīla, gaisma patiesā. Nāc Tu, Valdniek Augstākais, Miera Ķēniņ, Kungu Kungs, Valdi, lai skan – nebeidzas Dziesma cauri mūžiem mums. 58. Izzini mani, Kungs, līdz sirdij Tu Izzini mani, Kungs, līdz sirdij Tu, Lai Tava gaisma mani pārņemtu. Tad tevi redzot tīrs un brīvs būs gars, Mīlēt un kalpot palīdz gaišums Tavs. Izzini mani līdz sirds dziļumiem, Lai redzēt vari, vai es Tavs arvien. Ar savu vārdu nemaināmo Tu Pārbaudi manu dzīvo ticību. Izzini manas domas dziļākās, Lai nepaliktu apslēpts Tev nekas. Palīdzi savā žēlastībā Tu, Lai prāts un griba Tevi godātu. Izzini mani, lai es spožs kā zelts Dvēselē esmu attīrīts un celts; Tu mani redzi, Tava acs to māk, Pasargā mani, nelaime kad nāk. Uzraugi mani žēlastībā Tu, Vien taisnus ceļus lai es staigātu. Dzirdēt un redzēt,vienmēr paklausīt, Ceļu pie Tevis lai var ieraudzīt. 59. “Kur mājo gaisma?” dvēsele man prasa “Kur mājo gaisma?” dvēsele man prasa, “Lai dzīves ceļu varētu es rast.” Šai pasaulē tu jūti sāpes asas, Un dienas paiet vienās ciešanās. Apgaismo Jēzus mūs un rāda ceļu. Viņš aicina: “Jel, mani izvēlies.” Ik dvēselei Viņš maldīties vairs neļaus, Tā Dieva varā, Dieva taku ies. Viņš gaisma tiem, kas tumsībā vēl mokās, Kas ēnu ielejā vēl soļus sper. Jel klausi to, Viņš paņems tevi rokās, Kā Dieva bērnu paturēs vienmēr. Jel zini, kamēr dzīves gaisma spīdēs, Negaidi ilgi, ir Tam jāseko, Jo mirklī tai, kad tumsībā mūžs slīdēs, Būs pārāk vēlu kaut ko nožēlot. 60. Kungs, izvēlēties māci man Kungs, izvēlēties māci man, Jo priekšā tukstoš iespēju; Es katrā redzu likteni, Un lūdzu Tavu palīgu. Tu izvēlējies jaunībā, Un esi pieredzējis Tu, Kas katru sirdi kārdina Un tādēļ var’ to saprast Tu. Kungs, izvēlēties māci man, Par izvēlēm man runā Tu. Tā izvēlēties palīdz’ man, Lai mūžību es iegūtu. Kungs, izvēlēties māci man, Mazs bērns es jūtos dvēselē, Man draudīgs nāves noslēpums Šai tumsas pilnā pasaulē. Izpriecas nepieņēmi Tu Vai pasaulīgas ieceres; Tev līdzīgs būt es gribētu Tu, cēlais paraugs cilvēkiem. Kungs, izvēlēties māci man, Jo, kā ir kārdinātam būt, Es zinu, Kungs, Tu saproti, Un redzi cīņu, sirds ko jūt. Es tagad nesaprotu, Kungs, Kāpēc man ceļu grūtāko Tu prasi iet; bet mūžībā, Es ticu, uzzināšu to. 61. Viena lieta vajadzīga Viena lieta vajadzīga, Pēc tās vienas izstiepjos; Pasaule ir iznīcīga, Vērts nav, ka tai nododos. Jēzu atrast, Viņu mīļot, Baudīt Viņa tuvumu, Viņam vien par prieku dzīvot – Dara mani laimīgu. Tadēļ Viņu izvēlējos, Visu citu atmezdams; Viņa vārdos ieklausījos, Debess laimi sajuzdams. 62. Esmu izlēmis šai dzīvē Esmu izlēmis šai dzīvē Dzīvot tik ar Kristu vien, Nešķirs mūs nekas šai ceļā, Kamēr ticība mūs sien. Pazemīgi dodos ceļā, Ļaužu nievām pavadīts, Bet es ticu Tavam spēkam, Jēzu, iešu Tev es līdz. Jēzus pats man rāda ceļu Viņa vārdiem klausīšu, Vairs ne brīdi es bez Viņa, Nekad soli nesperšu. Lai ar’ dārzs ir manā priekšā, Tiesas diena nievātā, Lai ar’ nakts ar dziļu tumsu Ietin savā aizsegā. Tumsa nevar mani biedēt, Tavā gaismā ēnas zūd, Jēzu, iešu Tev es līdzi, Tikai mani vadi Tu! Lai ar’ zeme dreb un notrīc, Saule savu vaigu slēpj, Lai cik stiprs man naidnieks liekas, Nespēs Tavu vārdu dzēst. Lai ar’ ceļu šķērso ēnas, Liekot man no jauna ciest, Bet lai sāpēs vai ar’ briesmās, Jēzu, iešu Tev es līdz. 63. Ir Jēzus dzīvie vārdi Ir Jēzus dzīvie vārdi Kā dārga sēkla man, Tie sola mieru, spēku, Un mierināt tie var. Ar īstu padevību Es vēlos darbu veikt, Lai dārgā sēkla sirdī Var jaunu dzīvi sveikt. Šī vēsts ir dievišķīga, Kā dzīva sēkla man. Tai paklausīšu, lai tā Dod ražu mūžībā. Sirds manējā ir augsne. Vai ražu ievāks tā? Vai ērkšķi, akmens manī Un vara nešķīstā? Bet varbūt sirds ir slēgta Un neprot dziļi just. Tad arī cerēt velti, Tā augļus nedabūs. Iet Dieva aicinātie Sēt dārgo sēklu vēl, Tie atstājuši visu, Tos mīlestība ved. Vai diena saules pilna, Vai lietu vētra nes, Jau cerība ir sēta Ikkatra dvēselē. 64. Patiesos vārdus, ko Jēzus dot spēj Patiesos vārdus, ko Jēzus dot spēj, Līdzīgi sēklām atmodā sēj! Sludini vēsti un ārstē ar to, Dvēseli vārdi šie iedvesmot prot. Sēj, tikai sēj! Vēsti sēj to! Patiesi vārdi man dzīvību dod. Sējēj, ak, sējēj, vien neaizliedz sev, Debesu vēsts lai dārga ir tev. Grēcīgs kaut esmu, bet sludini tu, Par Dieva bērnu lai varētu kļūt. Sludini visu, jo vēlos būt brīvs. Skaistumu Jēzus man pārādi, Lai vienmēr būtu es Tam paklausīgs, Lai vienmēr teiktu – Viņš sirds manas Kungs. 65. Kādi skaisti zelta graudi Kādi skaisti zelta graudi, Kungs, no Tavas rokas birst! Ak cik dažs vēl manā sirdī, Zemes neatradis, mirst! Daudz no Taviem svētiem vārdiem Uzmanībai garām slīd, Domas, sirdī neiespiestas, Laupītāju nagos krīt. Dažkārt klausos patiesības, Saviļņots līdz asarām, Tomēr dzīves grūtā brīdī, Topu neuzticīgs tām. Vai gan pirmā mīlestība Nebūs daudz jau cietusi – Rūpju ērkšķiem sirdi mokot, Prātā turot pasauli? Tadēļ svētī, Kungs, ak, svētī, Katru sēklas graudiņu, Kas ir labā zemē kritis – Dod man pļaujas cerību! 66. Ved, Laipnais Gaišums, maigi starodams Ved, Laipnais Gaišums, maigi starodams, Ved mani Tu. Mans ceļš tik tumšs un grūti saredzams, Ved mani Tu. Es neprasu jau mājās būt šodien, Tik’ ceļu rādi man pa solim vien. Bij’ laiks, kad grēka vadīts nelūdzu: Ved mani Tu. Tad prom no Tevis maldījos, bet nu Ved mani Tu! Man žēl, ka reiz Tev sirdi slēdzis ciet’, Es gribēju pats savu gaitu iet. Cik ilgi nāksies man vēl iet, mans Dievs, Ved mani Tu, Kad sirds man nāves naktī baiļosies, Ved mani Tu, Un rītam austot visas bailes bēgs: Tavs Gars man gaismas vārtus vaļā vērs. 67. Vadi mani, Kungs, mans Dievs Vadi mani, Kungs, mans Dievs, Dzīves ceļš kad tumšosies; Drošs pie Tevis esmu es, Jo Tu mani vienmēr nes. Vadi mani, vadi,Tu, Caur šo pasaul’s tumsību, Prom uz debess tēviju, Kur Tev’ mūžam slavēšu. Tu mans dvēs’les patvērums, Debess gaismas atspīdums; Tavai rokai uzticos, Žēlastībā patveros. Vadi, Kungs, līdz pēdīgi Nākšu mājās laimīgi, Tur būs mūžīgs miers un prieks, Sadraudzība nebeigsies. 68. Sniedz roku man! Sniedz roku man! Vājš, nespēcīgs es esmu, Ne soli iet bez Tevis nevēlos. Sniedz roku man, Ar Tevi, tik ar Tevi, Mans Pestītājs, es ļauna nebīstos. Sniedz roku man, Velc mani sevim tuvāk, Mans dārgums, prieks un mana cerība; Velc tuvāk, velc, lai mūžam plato ceļu, Nekad vairs manas acis neskata! Sniedz roku man! Mans ceļš ir tumsā tīstīts, Sirds gurst, zūd spēki, ceļi trīcēt sāk, Sniedz roku man, liec savai saulei spīdēt, Lai gurdais ceļinieks pie mērķa nāk! Sniedz roku man, Kad nāves ēnas lejā, Mans ceļš zem manām kājām izbeigsies! Sniedz roku man, Tu mīļais, dārgais, Jēzu Kad sirds man krūtīs pukstēt apstāsies. 69. Dzīves troksnī, dienu gaitā Dzīves troksnī, dienu gaitā, Bieži man ir jādomā: Kur es nākamībā būšu, Kur man taka nosprausta. Un tad tikai vienas domas Pastāvīgi domāju: Viss ir viens, kurp būtu jāiet – Jēzu, nāc man līdzi Tu! Tumša nākamība priekšā, Nezinu, kur nokļūšu, Tomēr, kurp ar būtu jāiet, Jēzu, nāc man līdzi Tu! Svešinieka ceļu eju, Īstu māju šeit man nav; Vienas bēdas pārdzīvotas, Otras atkal vietā jau. Rīts ko nesīs – priekus, bēdas, Krustu smagu – nezinu... Viss ir viens, kurp būtu jāiet – Jēzu, nāc man līdzi Tu! Ceļa galā ceļa spieķi Ceļinieks pie malas liek, Vakarā pēc darba, pūlēm, Kājas zemē autas tiek... Varbūt nākamībā drīzā Darbs, ko daru jānobeidz; Varbūt jau man čakliem pirkstiem Līķa autu noaust steidz... 70. Ilgi maldu ceļā klīdis Ilgi maldu ceļā klīdis, Es nu beidzot atnāku, Mieru nogurušai sirdij, Kungs, pie Tevis meklēju. Velti es to mēģināju Pats pa saviem ceļiem gūt; Ko ar’ visu nedarīju, Nevarēju laimīgs kļūt. Izsalkuma, slāpju mocīts, Noguris no iešanas, Ieklausījos Tavā balsī, Sirdī modās cerības. Nāku Jēzu, es pie Tevis, Skumju pilna dvēsele, Piedod, Kungs, ka grēkos klīdu, Kamēr mani meklēji! 71. Kungs, nāc man līdz pa dzīves tuksnesi Kungs, nāc man līdz pa dzīves tuksnesi, No Tevis prom iet nekad neļauji; Bet pavadi, kad ceļš ir tumšojies, Pie Tavas rokas ļauj man patverties. Daudz gadus ceļš bij’ grūti staigājams, Un sirdī miers man nebij’ sajūtams; Kad Tava balss man sirdī skanēja, Tad Tavas rokas mani satvēra. Vairs elles spēks nu mani nebiedē, Tavs dārgais miers man mājo dvēselē; Kad kārdināts, ar Tevi uzvaru, Jo allaž jūtu Tavu tuvumu. Mans Pestītāj, ļauj roku Tavā likt, Teic sirdij, kā pie īstas laimes tikt; Šis dzīves ceļš ir allaž tumšojies, Pie Tevis gribu vienmēr patverties. 72. Jēzus vienmēr mani vada Jēzus vienmēr mani vada, Nav ko vairāk vēlēties; Vai par Viņa žēlastību Lai es sāktu šaubīties? Debess mieru, debess prieku Šeitan sniedz man ticība; Zinu to, ka visas lietas Jēzus labi darījis, Zinu to, ka visas lietas Jēzus labi darījis. Jēzus vienmēr mani vada, Prieku dzīves ceļā sniedz; Dod man spēku grūtā brīdī, Dzīves maizi neaizliedz. Ja man kājas sāk jau pagurt, Slāpes jūtu ceļojot, Viņš no cietā klinšu kalna Avotam liek spirdzināt, Viņš no cietā klinšu kalna Avotam liek spirdzināt. Jēzus vienmēr mani vada, Mani vienmēr ielīksmos; Īstu laimi Viņš man sola Augšā debess mājokļos; Kad uz augšu gars man lidos, Kur to apsveiks godībā, Tad šī dziesma mūžam skanēs: Jēzus mani vadījis, Tad šī dziesma mūžam skanēs: Jēzus mani vadījis. 73. Nāc, Kungs Dievs, un pats mūs vadi Nāc, Kungs Dievs, un pats mūs vadi, Tuksnesī mēs maldāmies. Vājiem savu spēku rādi, Stāvi tuvu mums, ak, Dievs! Debess maize, debess maize, Tukšā traukā sakrāsies! Atver klinti izredzēto, Dzīvais ūdens šurp lai plūst, Pacel uguns stabu svēto, Ienaidnieks kad virsū grūst. Lielais Glābēj, lielais Glābēj, Liec, lai mūsu as’ras žūst. Un uz Jordānu kad ejam, Paliec mūsu tuvumā, Lai caur straumi pāriet spējam Apsolītā tēvijā. Slavas dziesmas, slavas dziesmas Skanēs Tev tur augstībā. 74. Mīlam to Dieva pilnīgo Mīlam to Dieva pilnīgo, Glābēja ceļu svētīgo, Sveš’nieki, šeit mēs staigājam, Pie Dieva droši ceļojam. Jēzū mēs ceļu atradām, Kas ved pie Dieva mūžībā. Kamēr uz zemes dzīvojam Būsim mēs uzticīgi Tam. Mēs mīlam Viņa vadību, Tuksnesī Viņš dod drošību. Zinām, ka mājās nonāksim, Dvēselēs mieru iegūsim. Šis Dieva žēlsirdīgais vaigs, Kritušiem grēkos labs un maigs, Pie dzīves gaismas vada mūs, Skan dziesmā Viņam slavējums. Mums Viņa rokās baiļu nav, Sātana pulki kaut te stāv, Dievs aizstāv mūs un pasargā, Līdz galam uztur ticībā. 75. Tik viens ir Dieva šaurais ceļš Tik viens ir Dieva šaurais ceļš, Kas aizved mūžībā, Tur Dieva mīlestība mīt, Miers, svētums, šķīstība. Alkst atrast mana dvēsele Šo ceļu mūžīgo. Kungs, mani uzklausi un ved Pa ceļu svētīto. Lai rastu dzīvo ceļu šo, No grēkiem jākļūst brīvs, Tik tiem šis ceļš tiek parādīts, Kam tīra, skaidra sirds. Tik viens ir pazemības ceļš, Ceļš īstais, patiesais. Tik Dieva augstā taisnībā Nav vietas savtībai. Mums jāiet ceļu pilnīgo, Tā Kunga vēlēto, Un visi, kas ar Viņu cieš, Gūs slavu mūžīgo. 76. Kungs, novēli man dzīves ceļu Kungs, novēli man dzīves ceļu Pie Tavas rokas nostaigāt. Ļauj, lai no Tavas akas smeļu, Liec Tavu gaismu sirdī krāt. Liec Tevi meklēt, Tevi atrast, Dod Tavu tuvumu man jaust. Dod Tavu Tēva prātu saprast Un Tavu svēto gribu paust. Kā dzīvām puķēm mūža pļavā Tu manām dienām uzplaukt liec, Bet tikai saules gaismā Tavā Var krāšņi atvērties ik zieds. Un tāpēc darbā aicinājis, Pats drosmi dod to piepildīt, Lai, Tavas vagas galā stājies, To spētu, Kungs, līdz galam dzīt! Dod spēku, Kungs, un pacietību, Ticības redzē krustu nest Jo Tava griba laba, zinu Kungs, lūdzu vienmēr mani vest. Kungs, vēli mūža ceļu manu Pie Tavas rokas nostaigāt; Lai visur jūtu Tavu Garu, Lai pats Tu būtu visur klāt! 77. Šis dzīvais ceļš, ko es kādreiz sāku Šis dzīvais ceļš, ko es kādreiz sāku, Pie laimes īstas vest mani spēj, No vecām lietām atbrīvo visām, Kas pieder tik senai pagātnei. Es bieži klusumā Tā balsi dzirdu, Maigi un liegi tā saka man: “Atļauj man vadīt tevi šai ceļā, Jo drīz tu nonāksi mājās gan.” Negaisos, vētrās man spēki izzūd, Ar rūpēm daudzām kad nomāks es, Bet Tēvs ik rītu man ticēt pavēl, Un mīlestību spēj sirdī dvest. Mums dzīve tālākā nezināma, Ieraugāms nav mums šī ceļa gals, Bet spītā bērnišķā šodien eju, Jo mērķis diženais nav vairs tāls. 78. Kaut ceļš nav zināms man, to zini Tu Kaut ceļš nav zināms man, to zini Tu, Tas manu dvēs’li dara mierīgu. Veltīgi sirds man bailēs pukst ik dien’, Veltīgi rūpes dvēs’li māc arvien. Tu visu zini, kas man zināms nav, Ceļš iepriekš paredzēts, viss gatavs jau. Slavinu Tavas mīlas varu es Un žēlastību, kas man laimi nes! Glābēj, Tu vienmēr laikā esi klāt Un vētru niknāko spēj mierināt. Tavs vārds ir svēts, es gaidu klusībā – Tev zināms ceļš, Tev vienmēr taisnība! 79. Ak, ņem pie rokas mani, Kungs, žēlīgi Ak, ņem pie rokas mani, Kungs, žēlīgi, Un sargā, vadi, gani, Tu mūžīgi! Bez Tevis, es patiesi Iet nespēju, Ņem mani kurp vien iesi, Kungs, līdzi Tu! Pie Tevis, Kungs, lai glaužas Šī mana sirds, Kad bēdas virsū gāžas Vai prieks tai mirdz! Tavs bērns pie Tavām kājām Lai dusu rod, Vēl tālu ceļš līdz mājām, Kungs, spēku dod! Kaut bieži Tava roka Nav jūtama, Tā dzīves ceļu loka Pat tumsībā, Tad ņem pie rokas mani, Kungs, žēlīgi, Un sargā, vadi, gani, Tu mūžīgi. 80. Dievam ir mūžīga valstība augšā Dievam ir mūžīga valstība augšā Un taisnība, prieks un īsts miers tajā mīt. Tur debesu dārgums un greznums, kas nevīst, Ak, draugs, vai tu jūti – tā atnākt var rīt! Šīs valstības Ķēniņš, Lai slavēts top mūžam; Grib dzīvot Viņš tevī, Jel dod sirdi Tam. Kungs, mūsu Dievs – visas pasaules valdnieks, Viņš vēlas, lai vadīt ik sirdi var sākt. Pats godības Ķēniņš būs spēks tavs un stiprums, Ak, draugs, esi drošs, tagad ļauj Viņam nākt! Kungs nācis meklēt sev cienīgu troni, Kur dzīvību, svētību tev dāvinās, Ko kavējies ilgāk, jo Kungs lūdzas tagad, Ak, draugs, tava dvēsele ir tronis tas. 81. Vai ir vieta sirdī Jēzum Vai ir vieta sirdī Jēzum, Sava drauga labākā? Gaidīdams Viņš stāv aiz durvīm, Viņš, kas mira Golgātā. Uzņem savu Pestītāju, Viņa vārdam paklausi, Un sirds durvis, pirms Viņš aiziet, Viņam plaši atdari! Pasaul’s priekiem vietas diezgan Tikai krustā Piesistam Vietas trūkst – Viņs nevar ieiet Viņš, kas mira Golgātā. Vai tu laiku velti Jēzum, Kad Viņš atkal aicina; Šodien pat Viņš tevi pieņem, Viņš, kas mira Golgātā. Dod tu vietu, laiku Jēzum, Pirms nāk stunda pēdējā, Pirms uz mūžību tu zaudē To, kas mira Golgātā. 82. Koks, mazā sēklā paslēpts reiz Koks, mazā sēklā paslēpts reiz, Var izaugt liels un cēls. Tā mīlestībā lielā steidz, Mīt manī Dieva dēls. Mans Glābējs ir dzīvs, Mans Glābējs ir dzīvs. Dārga tā dāvana, Ka Kristus manī mīt. Es biju tumsas, ļaunā skarts Kā pazudušais dēls; Bet gaismā cēla Dieva vārds, Mīt manī Viņa dēls. Kā saules stari dabu skar Un ziedi galvas ceļ, Ar Viņu atmirdz gaisma man, Mīt manī Dieva dēls. Ar Kristu vēlos kopā būt No visas dvēseles; Un Viņam līdzīgs gribu kļūt, Vel šajā dzīvē es. 83. Reiz valdnieks pie Glābēja atnācis bij’, s Reiz valdnieks pie Glābēja atnācis bij’, s “Kā dvēseli pestīt var?” viņš prasījis. Tas Kungs viņam skaidri bij’ atbildējis: “Tev vēlreiz jāpiedzimst.” “Tev vēlreiz jāpiedzimst! No jauna jāpiedzimst! Patiesi, patiesi, Tev saku es tā – Ir vēlreiz jāpiedzimst!” Ko Jēzus ir teicis, to ievērojiet, To sirdī jūs, bērni, sev saglabājiet. Un Patieso Vēsti jūs šo uzklausiet: “Tev vēlreiz jāpiedzimst.” Ja gribi reiz svētīto atpūtu gūt, Lai dvēs’le var dziedāt un debesīs būt – Caur Jēzu šo mūžīgo dzīvi var gūt: “Tik vēlreiz jāpiedzimst.” 84. Ir vaļā vārti atvērti Ir vaļā vārti atvērti, Ko stāvi ārpusē? Tur ieiet steidz, tad mantosi Sev mieru dvēselē. Kādēļ tu ārā stāvi? Rau, vārti atvērti. Ko kavējies tik ilgi? Glāb savu dvēseli. Par tevi Jēzus nomira, Lai tevi pestītu; Tev piedošanu apsola, Steidz pieņemt Glābēju. Cik strauji aizskrien dzīves laiks, Viss ātri nobālē; “Par vēlu!” sauciens skanēs bargs, Ja būsi ārpusē. Ja gribi būt no grēkiem šķīsts, Un dzīvot laimīgi, Pie Jēzus nāc, tur prieks ir īsts, Viņš pieņems žēlīgi. 85. Dzirdi, kāds tik klusu klauvē Dzirdi, kāds tik klusu klauvē Tavā dvēselē. Vai šo klauvējienu dzirdi, Kas sniedz dzīvi tev? Vai tā tava sirds, kas pukst tā? Nē, tas Jēzus gan! Tevi lūdzot, sauc Viņš cieņā: “Atver durvis man.” Tad reiz būsi tu, kas klauvē, Lūdzot ienākt jel. Bēdu nomākts, nepažēlots, Grēku varā vēl. “Tu man neatvēri,” teiks Viņš “Kad es gaidīju, Tādēļ tagad projām dodies, Tevi nezinu.” Drīz kāds cits var sirdī klauvēt, Nāve drīz būs klāt. Negaidīs tā ilgi ārā, Ienāks, rīts vai nakts. Dzirdi, Jēzus klauvē, klauvē Gaida pacietīgs. Drīz Viņš aizies projām bēdīgs, Būsi atstāts viens. 86. Kas ir tas, kas gaida, gaida Kas ir tas, kas gaida, gaida, Ārpus durvīm stāv? Kas ir tas, kas klauvē, klauvē, Beidzis klauvēt nav? Celies, ielaid iekšā To – Laime viesosies, Viņš, tavs Glābējs, klauvē, klauvē, Viņš tavs Kungs un Dievs. Ielaid To, ielaid To, Kapēc vēl kavējies? Ielaid To, Viņš projām ies, Neatgriezīsies. Dzirdi, kā Viņš saka, saka: “Nāc, tev miers tiks dots, Tevis dēļ Es miru, miru, Krustā pienaglots. Skaties rokas caurdurtās, Sānus pāršķeltos; Kaut tev grēku nasta, nasta, Varu paņemt to.” Viņa balss sauc tevi, tevi, Steidzies atgriezties; Ielaid Viņu droši, droši. Vai Viņš projām ies? Vai par tevi velti lūgs? Vai Tam projām iet, Tāpēc ka grēks tavu, tavu Sirdi slēdzis ciet? Kādreiz tev būs gaidīt, gaidīt, Ārpus vārtiem būt, Kādreiz tev ar’ lūgties, lūgties Var par vēlu kļūt. Pieņem debess Draugu nu, Mieru iemanto, Kamēr Viņš vēl gaida, gaida, Celies, ielaid To. 87. Dvēs’les gans vai tāds ir bijis Dvēs’les gans vai tāds ir bijis: Varens, mūžīgs mūsu draugs – Mūsu brīnišķīgais Jēzus, Iet pie kura kājām ļauts. Dieva žēlsirdība liela, Tā kā jūra plešas tā, Viņa tiesā – labestība, Vairāk dod kā brīvība. Nav šai zemē līdzjūtības, Kādu rodam debesīs, Nav šai zemē līdzcietības, Kas mūs vienmēr sapratīs. Dieva lielo mīlestību, Nespēj saprast mūsu prāts. Viņa sirds jūt žēlastību, Mīļosšs, labestīgs Viņs tāds. 88. Tas Labais Gans, kad Viņa avis Tas Labais Gans, kad Viņa avis Ir zudušas, tās neaizmirst. Viņš nebīstas no bēdām, nāves, Viņš labāk tad pie krusta mirst, Nekā tās sāpes izciestu, Ka viens pats jēriņš pazustu. Tu esi tas jēriņš, dvēs’le mana, Kas tuksnesī ir pazudis, Un maldījies bez Labā Gana, Kas tevis dēļ lej asinis. Nu tevi Viņš ir atradis Un savā pulkā ievedis. Tad dzīvo Viņam vien par prieku, Kas tevi ļoti mīlēja, Un turi visu to par lieku, Kas Jēzu neiepriecina! Tev tikai Viņam piederēt Un cita gana nemeklēt! 89. Tu esi, Kungs, mans Labais Gans Tu esi, Kungs, mans Labais Gans, Man netrūkst labuma; Tu mani zaļās pļavās ved, Tu mani zaļās pļavās ved, Pie dzidra avota. Tu pildi manu dvēseli Ar prieku brīnišķu, Man galdu klāj pat tuksnesī, Man galdu klāj pat tuksnesī, Cik labs, Kungs, esi Tu. Ja nāves ēnas ielejā Šī dzīve būtu man, Nav baiļu vairs, ja tuvumā, Nav baiļu vairs, ja tuvumā Man Tava balss vēl skan. Ļauj visu mūžu atrasties, Kungs, Tavā tuvumā, Un lai Tavs nams, ak, Kungs un Dievs, Un lai Tavs nams, ak, Kungs un Dievs, Ir mana mājvieta. 90. Mans Gans, mans Glābējs īstais Mans Gans, mans Glābējs īstais Ak, mani pieņem tu! No Tevis, avots šķīstais, Daudz plūst mums labumu. Tu dvēs’li stiprinājis Ar maizi dievišķu, Tavs Gars ir dāvinājis Man debess līksmību. Ko Tu, Kungs, cietis esi, Es būtu pelnījis, Tos grēkus, ko Tu nesi, Es esmu darījis. Nu še es, nabags, sūdzu, Kas krājis dusmību, Apžēlojies, kad lūdzu, Par sirdi salauztu. Tev saku pateicību, Ak, dārgais Pestītāj, Par Tavu mīlestību, Tu mani dziedināj’s! Es turēšos pie Tevis Ar drošu cerību, Tu iemantot man devis Pat nāvē dzīvību. 91. Pavisam mierīgi un klus’ Pavisam mierīgi un klus’ Man Viņa rūpes just. Es zinu, Viņa varā viss – Gan prieks, gan bēdas būs. Dārgs mirklis ar Dievu būt Pie Labā Gana klāt, Tā balsi dzirdēt, mieru gūt – Kāds prieks var tad sirdī nākt. Caur Kristu dzīvi Dievam dot Un dziļi sirdī jaust, Man Viņam droši jāseko, Jo cita ceļa nav. Tad šaubas, bailes pazudīs, To Viņa mīla veiks. Sirds droša būs, jo Viņš man viss. Sirds dziesmās Viņu sveiks. Es zinu, Viņš man roku dos Un dzīvē vadīs tā, Lai stātos debess augstumos Un nešķirtos no Tā. 92. Ir vēl citas manas avis “Ir vēl citas manas avis Šajā tumsas pasaulē, Mana mīla viņām sveša, Jo tās dzīvo nesaulē. Tur no augstiem, stāviem kalniem Tumšas klinšu ēnas nāk, Vēlu vakaros es dzirdu Skumjas raudas skanēt sāk.” “Ak, kādēļ jūs briesmās, Avis maldījušās, Dzirdiet, kā jūs saucu maigi: Mājup vadīšu.” “Tuksnesī tās izklīdušas, Īsto ceļu nezinot... Man būs avis savākt pašam, Tās zem jumta pulcinot. Es uz pleciem ņemšu vājās, Jēriņus pie savas krūts. Atpūta lai mūža velte, Kad tik grūtā ceļā būts.” “Mana balss lai avis vada Atrast ceļu pareizo: Tur, kur spirgta, zaļa daba, Ūdeņi tek klusējot. Nāves ielejā, caur kuru Palīdzēšu viņām iet – Zina avis, ka Es blakus, Gaida drīz tās mūžīgs miers.” 93. Gans Izraēlā, Viņš sav’s avis mīl Gans Izraēlā, Viņš sav’s avis mīl, Tās sargā, lolo, nekad nepieviļ – Apsedz tās maigi, kad nakts klusi nāk, – No rīta vada Viņš pats pļavās tās. Gans Izraēlā, Viņš ar’ Mīlas Gans, Raugās uz avīm no augstuma sav’; Zinot, cik grūti ir tuksnesī iet, Palīdz un mīlestīb’s lūgsnu tām dzied. Gans Izraēlā, kam roka stipra, Viņš pulku savu no briesmām sargā, Palīdz Viņš jēriņiem, kas klūp un krīt, Paspārnē savā Viņš avis ved līdz. Gans Izraēlā – Viņš drīz rādīsies, Un mazais aitu pulks brīvs raisīsies. Redzēt To – balva ir lielākā tā: Gans Izraēlā – ir Jēzus Tā vārds. 94. Lūk, dvēseļu Gans cēls Lūk, dvēseļu Gans cēls, Tā balss tevi sauc, Viņš dārgumus sirdī tev liks. Ak, nemaldies kalnos, kur grēks galvu jauc, Tev šeit klusums un miers dāvāts tiks. Šeit ir miers, klusums īsts, Šeit ir miers, klusums īsts – aplokā. Un grēcīgās baudas prom gaisīgi zūd, Tās tikai uz brīdi šeit ilgst, Bet debesu valstības zelts nenosūb. Vai pie manis tu nonāksi drīz? Lūk, dvēseļu Gans tevi vēl uzrunā: “Vai mirt gribi, novārdzināts? Man viss, ko tev vajag ir pārpilnībā, Ienāc tu, paliec šai valstībā.” 95. Ņem manu sirdi, žēlotāj! Ņem manu sirdi, žēlotāj! Jo es Tev piederu; Nekā nav manī, Pestītāj, Ko Tevim apslēptu. Visu, kas ir man – paņem to. Tev priecīgs atdodu! Jo citu, kas tā aplaimo, Vairs atrast nevaru. Ko domāšu, ko darīšu, Tas Tevi godās, teiks; Un tas, ko sirdī kāroju, Vien Tavu prātu veiks. Šī miesa un šī dvēsele, Būs Tavs, Kungs, īpašums! Tik Tev vien dzīvot pasaulē – Mans augstais uzdevums! Un Tu, ak, Jēzu, būsi mans Ar savu nopelnu. Mans dārgais Kungs, mans Labais Gans, Mans Draugs, ko mīlēju. Tā es tik Tevī paslēpšos, Man sirdī mājosi. Nekad no Tevis nešķiršos, Tavs būšu mūžīgi. 96. Kungs, es nāku tāds, kāds esmu Kungs, es nāku tāds, kāds esmu Tavā priekšā, Augstākais! Raudot sūdzu, zemīgs lūdzu, Klausi mani, žēlotājs! Ņem jel mani, Kungs, un gani, Savā avju pulciņā, Tevi vienu, nakt’ un dienu Vēlos sajust tuvumā. Es ar kaunu, sirdi ļaunu Raudu, kad no Tevis šķirts. Kungs, jel dari – Tu to vari, Ka ar’ man tiek šķīsta sirds! Es bez Tevis pats no sevis Neiespēju it nekā; Kad Tu nāci, strādāt sāki, Plūda sirdī dzīvība. Pasaul’s prieki – tīri nieki, Tukšā pamet pievilto. Mieru īsto, prieku šķīsto, Lielais Dievs, ak, dod man to. 97. Kungs, mans Pestītāj un Glābēj Kungs, mans Pestītāj un Glābēj, Es caur Tevi atpestīts. Esmu Tavs ar visu sirdi, Eju Tev it visur līdz. Eju līdz, eju līdz, Eju līdz, eju līdz, Esmu Tavs ar visu sirdi, Eju Tev it visur līdz. Tumšos brīžos– mana saule, Bēdu naktī– gaišais rīts, Ja tik Tu, Kungs, ej pa priekšu, Priecīgs eju Tev tik līdz. Eju līdz, eju līdz, Eju līdz, eju līdz, Ja tik Tu, Kungs, ej pa priekšu, Priecīgs eju Tev tik līdz. Savu krustu labprāt nesu, Dažkārt dziļi nomocīts; Mani spirdzina tā doma, Ka es eju Tev tik līdz. Eju līdz, eju līdz, Eju līdz, eju līdz, Mani spirdzina tā doma. Ka es eju Tev tik līdz. Paliec klāt man tumšā kapā, Kamēr ausīs lielais rīts; Celšos apskaidrotā miesā, Iešu godībā Tev līdz. Eju līdz, eju līdz, Eju līdz, eju līdz, Celšos apskaidrotā miesā, Iešu godībā Tev līdz. 98. Tavs prāts lai notiek Tavs prāts lai notiek, Tu, Podniek mans! Tu esi Meistars, Es tikai māls; Māci man saprast, Kas ir Tavs prāts, Kamēr es lūdzos, Pazemīgs tāds. Tavs prāts lai notiek, Mans Dievs un Draugs! Veido Tu mani, Esmu Tavs trauks. Baltāks par sniegu Vēlos es kļūt, Dzīvē lai spētu Pazemīgs būt. Tavs prāts lai notiek, Man’ dziedini. Ievainots esmu – Tu spirdzini. Visvarens esi – Skar mani Tu, Lai Tavu spēku Es zinātu. Tavs prāts lai notiek, Cīniņš kad grūts; Patvērums mans ir Pie Tēva krūts. Ar Svēto Garu Piepildi Tu, Lai Kristus manī vien mājotu. 99. Ņem mani gūstā, Kungs Ņem mani gūstā, Kungs, Tad brīvība man augs, No manām rokām šķēpu rauj, Tad uzvara man plauks! Ja paša spēks mans balsts, Es nāvē nogrimstu, Ja Tava roka mani ved, Pat briesmās pastāvu. Sirds vāja, trausla man, To rūpes, bailes māc, Tā vētrās tad tik pastāvēs, Ja Tu to vadīt sāc, Kas brīvību tai dos, Kas saites saraut spēs? Tik Tavām saitēm saistīta, Tā godam pastāvēs. Un vara sīka man, Es maz ko iespēju; Bet ja es kalpot mācījies, Es spēkā pieaugu. Bez Tava spēka, Tēvs, Mans darbs būs tukšs un lieks. Mans spēks būs nespēks, ja Tavs Gars Man savas liesmas liegs. Mans gribas spēks ir mazs, Tas cīņas vētrā lūzt. Kas karaļtroni sasniegt grib, Tas pazemīgs lai kļūst. Pie Tevis balstoties, Tik griba stipra top Un citu neko nevēlas, Kā vien ko vārds Tavs dod. 100. Kāds esmu, tāds es atnāku Kāds esmu, tāds es atnāku, Uz saviem spēkiem neceru. Ak, šķīsti mani, grēcnieku, To gauži lūdzos, Dieva Jērs! Kāds esmu, bargas vētras dzīts, No ienaidnieka iebaidīts Un, smagu šaubu nomocīts, Tāds nāku šodien, Dieva Jērs! Kāds esmu, tādu pieņem Tu Un deldē grēku parādu, Lai Tev vien mūžam piederu, Ak, Jēzu, dārgais Dieva Jērs! Kāds esmu, tāds Tev nododos, Un Tava Mīlestība dos Man spēku, lai es nešķiros Nekad no Tevis, Dieva Jērs! 101. Kungs, lūdzu veido mani Kungs, lūdzu veido mani, Es būšu paklausīgs. Tu esi prasmīgs podnieks, Bet es – māls padevīgs. Veido un radi, kā Tavs prāts Kamēr es rokās Tavējās. Kad Tavās rokās esmu, Man miers un atpūta. Tu vari mani veidot Pēc savas gribas tā. Tu atņem visas bailes, Uz Tevi paļaujos. Tu māci mani droši, Un Tev es pakļaujos. Sev līdzīgu man’ veido, Tas ir Tavs mērķis cēls, Līdz manī taptu redzams Tavs brīnišķīgais tēls. 102. Dievs grib tagad tevi veidot Dievs grib tagad tevi veidot Savam Dēlam līdzīgu. Tā, lai Viņa slavas cienīgs Kļūtu zemes dzīvē tu. Pazemība lai tev būtu Dieva rokās varenās; Un lai Viņa vēlmes pildīt Spētu tu vismazākās. Viņam kalpojot ar prieku, Dvēs’lē mīlestību krāj; Prātā, garā, sirdī vienmēr Ļaujies Dieva vadībai. Pilnīgu Dievs tevi darīs, Nešaubies – Viņš Meistars liels. Aizmirsti tu savas domas, Viņa gribai pakļaujies! Paklausi bez kurnēšanas, Sāņus nenovirzies tu; Pamostoties būsi priecīgs Sajust Viņa līdzību. Tagad atļauj Kungam strādāt, Kamēr pabeigts cēlais darbs. Redzēt Viņa mīļam Dēlam Tevi līdzīgu lai var. 103. Tik dārgs un vērtīgs Dieva vārds Tik dārgs un vērtīgs Dieva vārds Ir tiem, kam šķīsta sirds. Un solījumos Dievs ir tāds Kā drošs un varens balsts. Mazākam man kļūt, Pašmīlai jāzūd, Kristum vien jābūt Sirdī man vienmēr. Tik mīlas pilnas dvēseles Grib meklēt Radītāj’. Tās negrib dzīvot tikai sev, Tās žēlastība skar. Tā sirdis, kas ar prieku lūdz, Kā vīraks augšup iet. Tas tīrs un sirsnīgs upur’s ir, Kas Dievam labpatīk. Tiks atalgoti visi tie, Kas atdod Dievam dzīv’, Ko cilvēkiem Viņš izpircis, Lai mūžībā tie brīv’. 104. Iejūdz mani jūgā, Jēzu! Iejūdz mani jūgā, Jēzu! Un ar mīlas saitēm sien, Lai es strādātu ar Tevi, Kristus Glābējs mans arvien. Iejūdz mani jūgā, Jēzu! Tikai tā uz priekšu ved. Tevi dzirdot, sirds jau klausa, Kopā mums vien uzvarēt. Iejūdz mani jūgā, Jēzu! Soli solī ceļš lai rit. Kalpot Tev ir justies brīvam, Mūžam sevi atpestīt. Iejūdz mani jūgā, Jēzu! Citāds jūgs man būtu smags. Brīvei jābūt nesavtīgai, Tāda vien ar Tevi nāks. Iejūdz mani jūgā, Jēzu! Jau no agras rītausmas, Savā labestībā vadi, Tagad jau liec mieru rast. 105. Reiz Jēzus ņēma bērniņu Reiz Jēzus ņēma bērniņu Un lika to starp visiem, Lai viņiem dotu paraugu Kāds dzīvos Jeruzālemē. Šis mazais bērns bij’ brīnišķīgs, Bez augstprātības, lepnības, Un Kungam dzīvi nodeva Tik drošs, ka labāk zinās Tas. Pirms svētās pazemības tās, Lai rastos īstā ticība, Ir jāmirst mūsu lepnībai, Kas mūsos dziļi ieslēpta. Ak, mana sirds, nu atceries, Ka tikai bērns var izpildīt Tā Kunga gribu pilnībā Un debess vārtus atdarīt. 106. Jel, noliecies pār mani, Kungs Jel, noliecies pār mani, Kungs, Un dzirdi mani, Tēvs, Ar savu garu piepildi Un manim ceļu norādi, Es nevarīgs Tavs bērns. Man sirds deg nepacietībā, Jel, dod man mieru, Tēvs. Man’ atjauno visspēcībā, Tev uzticos es pilnībā, Jo esmu, Kungs, Tavs bērns. Tu Savu plānu Dievišķo Caur mani piepildi. No savām vēlmēm atsakos Un pilnībā Tev pakļaujos, Es uzticīgs Tavs bērns. Un, ja Tev sirdi skumdināj’, No grēka apžilbis, To visu nožēloju es, Caur asinīm šķīstību nes, Lai būtu es Tavs bērns. Lai Tava mīlestība man No vētrām patvērums. Dod žēlastību, lai es var’ Just, kā Tav’ mīla mani skar Mūžīgi es Tavs bērns. 107. Uz Tevi vien, Tēvs, paceļu Uz Tevi vien, Tēvs, paceļu Es sirdi lūgšanā, Lai gūtu Tavu svētību Un vienmēr manī mājotu Tik Tava bērna gars, Tik Tava bērna gars. Šai dzīvē mani piepildi Ar mērķi dievišķo. Un mierā mani pasargi, Jo Tavai gribai pilnīgi Es padodos kā bērns, Es padodos kā bērns. Es visu sevi atdodu Tev vienam vienīgam. Par dāvanām, ko devi Tu, Nu pateicību izsaku. Es pazemīgs kā bērns, Es pazemīgs kā bērns. Ak, vadi, Tēvs, Tu vienīgi, Līdz dzīve izbeigsies; Tad pieņem mani žēlīgi, Lai paliktu tur mūžīgi Pie Tevis es, Tavs bērns, Pie Tevis es, Tavs bērns. 108. Stundas tā kā ēnas steidzas Stundas tā kā ēnas steidzas, Nāk un atkal pazūd tās. Dienas aust un klusi beidzas, Saule jūrā nolaižas. Satver Pestītāja roku, Gaismu Viņš tev ceļā klās. Dzīvās mīlestības stari Nāves spēku klīdinās! Arī tavas dzīves dienas Drīz tās svētīs vakaru; Arī tavas dzīves stundas Ātri steidz uz mūžību. Vai tu gaismu dzīvē krāji, Kas tev nāvē spīdētu? Vai tu pazīsti to vārdu, Kas tev paustu dzīvību? 109. Viena dzīve uz zemes man šīs Viena dzīve uz zemes man šīs, Tā kā migla tā izgaist un zūd. Jāveic darbi, lai var debesīs Savu algu par paveikto gūt. Vienu reiz’ dzīvoju, Savam Dievam es šeit kalpoju, – Stundā lai pēdējā Teiktu Dievs: “Bija pareizi tā.” Viena dzīve, kas izzūd un gaist, Sēklu sēs ne uz akmens, bet tā, Visu zaudēto, ziedoto lai Simtreiz atgūtu tu mūžībā. Redzu es, druva briedusi ir. Jānāk pļāvējam, Kungs, gatavs es! Mazs mans devums, bet paņem to sev Žēlastībā, kas svētību nes. Viena dzīve, tas ziedojums mazs, To grib pasaule paturēt sev. Taču spēkā ir mans vēlējums: “Vīsu atdošu, Dievs, tikai Tev.” 110. Esmu Tavs, ak, Kungs, Tava mīlība Esmu Tavs, ak, Kungs, Tava mīlība Manā sirdī iemājo; Tomēr kāro sirds svētā dedzībā, Lai vēl vairāk pildi to. Velc man’ tuvāk, tuvāk, dārgais Kungs, Krustam pie kā miris Tu, Velc man’ tuvāk, tuvāk, tuvāk, dārgais Kungs, Jēzus, klāt pie Tavas sirds! Dvēs’lē priecājos tagad pilnīgi, Juzdams Tavu tuvumu; Dod, ka ilgojos svēti, patiesi, Lai vien Tavs prāts notiktu. Ak, kāds svētīgs prieks vienu brītiņu Ar to Kungu kopā būt! Savu prātu Viņš dara zināmu, Debess laimi sirds te jūt. 111. Dziedi Ciānas man dziesmas Dziedi Ciānas man dziesmas, Dziesmas tās visdārgākās. Bagātam lai laime naudā, Pasaulīgās izpriecās. Dieva bērnu prieka dziesmas, Skanot dienās laimīgās, Ielīksmo tad gurdās sirdis, Dvēs’le mostas lūgšanās. Dziedi man no rīta agri, Kad vēl rasa ziedus sedz, Dziesmās teic par žēlastību, Dievs ik rītu jaunu sniedz. Dziedi, kad ar’ dienas tveicē Smagi rūpes sirdi māc, Teic, kā Kristus par mums gādā Tad, kad dvēs’le alkās slāpst. Dziedi Ciānas man dziesmas, Redzot zvaigznes vakarā, Dzīves laivai lēni slīdot Dziļāk tālēs mūžībā. Bet, ja bailes pārņem mani, Lūdzu, dziedi man vēlreiz Ciānas tās dārgās dziesmas, Svētība tās dvēselei. Dziedi augšāmcelš’nās dziesmu, Kad Kungs Jēzus atkal nāks, Sirds tad nezinās vairs skumjas, Mājās svētceļnieks tad nāks. Un simts tūkstoš balsu korī Melodiskā saskaņā, Viņi Jēzu slavē dziesmā, Mūžīgi To dievina. 112. Dzīvais avots man ir Jēzū Dzīvais avots man ir Jēzū, Viņš ir klāt, kad sāpes māc. Mierina sirds dziļās ilgas, Nodzēš bailes, kas tepat. Sēžu es te, Viņa ēnā, Atpūšos es prieka pilns; Tuvums Tavs ir spirdzinājums, Dziesmās, ko Tu naktī dod. Dzīvais avots man ir Jēzū, Cēlais mērķis spēku dod. Kaut es guļu, sirds ir modra, Dārgās skaņās klausoties. Nāc pie manis, dārgais Jēzu, Zudīs viss, kas nepareizs, Dodi cerību un prieku, Jaunas lietas dvēselei. Dzīvais avots man ir Jēzū, Atradu, ko mīlēt var, Skatījās Viņš laipni manī, Labojot, kas nepareizs. Viņš ir galvenais starp tūkstots, Glābējs, atbrīvotājs mans, Atbalstu es jutu Viņā, Mīlestībā mūžīgā. Dzīvais avots man ir Jēzū, Mīlestībā dzīve ir, Atpūta no grēka, strīdiem, Mani ļaunums neaizkar. Mīlestībā gribam dzīvot, Līdz šai dzīvei pienāks gals, Viņu redzēt patiesībā Tad, kad ēnas pacelsies. 113. Mēs tuvāk Dievam gribam būt Mēs tuvāk Dievam gribam būt, Un Viņu sadzirdēt, Tik Viņa vārdam paklausīt, Tā gribu piepildīt. Mums Dieva griba labākā, Tā nes mums brīvību. No sevis atsakoties, mēs Sirds mieru iegūtu. Ja zemes dzīvi mīlam mēs, Tad viņu zaudēsim. Bet ja to Dievam atdosim, Tad simtkārt iegūsim. Pildot Tā gribu, atstāsim Mēs grēku, savtību. Jo varam iegūt tikai tā Mēs īstu uzvaru. 114. Būt uzticīgs Glābējam savam Būt uzticīgs Glābējam savam Un kalpot es solījies Tam; Šim mērķim es atdošu sirdi, Lai kas arī gadītos man. Esmu vārdu tam Kungam es devis, Viņš pieņēmis derību šo; Tam kalpojot, atdošu sevi, Bet pasaules priekiem – neko. Būt uzticīgs Glābējam savam Un sekot es solījies Tam, Tā atzīts un mīlēts lai būtu, Kaut daudz tas ar’ maksātu man. Būt uzticīgs Glābējam savam, Par draugu es To vēlētos. Lai grūtības pārvarēt spētu, Pie Viņa vienmēr piekļaušos. Būt uzticīgs Glābējam mūžam, Kaut viegli tas man nenāktos, Jo labāk iet nāvē ar Jēzu, Ne priekus gūt pasaulīgos. 115. Jēzum, Kungam, visu dodu Jēzum, Kungam, visu dodu, Viņam pieder mana sirds. Katru dienu Kunga priekšā Vēlos dzīvot uzticīgs. Visu atdodu, Visu atdodu, Tev, mans Pestītāj un Glābēj, Visu atdodu. Jēzum, Kungam, visu dodu, Stāvu es pie kājām Tam. Gatavs atstāt zemes priekus, Uzticēties Glābējam. Jēzum, Kungam, visu dodu, Paļaujos uz Viņu vien. Dod jel mīlestību, spēku, Svētīts ceļš lai mans ikdien! 116. Ak, Jēzu Kristu, mūsu Pestītāj Ak, Jēzu Kristu, mūsu Pestītāj, Gan slavu, valstību, gan Debess mājas Tu atstāji, kur Tev tik labi klājās, Un nāci savu dzīvi upurēt. Ne zemes slavu Jēzus meklēja, Viņš bija visu atraidīts un nievāts. Kaut ļaužu necienīts un, beidzot, atstāts Vien debess mīlu visiem dāvāja. Uz sevi ņēmis vainas, slimības, Uz sevi visus mūsu grēkus nesi, Tu pilnu sāpju kausu dzēris esi, Par mūsu grēkiem cietis ciešanas. Ak, dod man arī tādu sirdsdegsmi, Lai varu dzīvot, visus spēkus dodams Tam, kurā ļaudīm patvērums ir rodams, Par mums kas lējis savas asinis. 117. Tik viena doma sirdī man Tik viena doma sirdī man, Kā Kunga gribai pakļauties; To ceļu iet, kur ir mans Gans, No Viņa neaizmaldīties. Man Kunga gribu īstenot, Tā rokās sevi atdodu; Viņš vienīgais, kas vadīt prot, Lai drošs es mērķi sasniedzu. Tas ceļš, ko Jēzus rāda man, Ir ceļš uz dzīvi mūžīgu; Ar prieku sekošu es Tam Un savu gribu pakļaušu. Kam velti spēkus izniekot Par to, kas novīst, bojā iet, Ja Dieva Dēls var visu dot, Tik Viņam vien man nodoties. 118. Vēlos es, Kungs, pie Tevis būt klāt Vēlos es, Kungs, pie Tevis būt klāt. Gaidi jau ilgi? Nu gribu es nākt. Mīlestība, ko tik Tu man spēj dot, Salauzto sirdi var ielīksmot. Pieņem mani, Kungs, grēcinieku, Dārgajās asinīs nomazgātu. Spēku Tu dod man, kad ienaidnieks klāt, Tikai ar Tevi var uzvara nākt. Debesu valstī iekļūt kas cer, Jābūt kā bērnam, lai vārtus atver. Visu, kas traucē ar Tevi man būt, Atmest es gribu, Tev tuvāk kļūt. Pasaules priekus, bagātību, Lepnumu, slavu un mantkārību – Noliedzu visu, jo tie nav nekas – Vienīgi sārņi, ne vērtības. Tumsības varā maldījos es, Sātans man teica, ka gaismu tas nes. Tagad man vēlme vairs nekļūdīties, Pareizais ceļš tas, kur Jēzus ies. 119. Tuvāk, vēl tuvāk pie Tavas sirds Tuvāk, vēl tuvāk pie Tavas sirds. Negribu palikt no Tevis es šķirts. Pestītāj, Tevī patveršos es, Mieru un atpūtu sirdij Tu nes. Mieru un atpūtu sirdij Tu nes. Tuvāk, vēl tuvāk, kaut nav nekā Jēzum, tam Kungam, ko uzdāvināt. Grēcīgā sirds vien vairāk nekas. Asinīs Tavās tai šķīstību rast. Asinīs Tavās tai šķīstību rast. Tuvāk, vēl tuvāk, kalpot lai Tev, Grēkus man noliegt un lepnību sev. Lai zemes priekos nenāktos krist, Glābs mani Jēzus, kas krustā bij’ sists. Glābs mani Jēzus, kas krustā bij’ sists. Tuvāk, vēl tuvāk pie Tavas sirds. Līdz visi darbi jau pabeigti ir. Mūžība nāks, un būšu es tad Tuvāk Tev, Pestītāj, tuvāk Tev klāt. Tuvāk Tev, Pestītāj, tuvāk Tev klāt. 120. Cik tāl’ tu ej ar Jēzu Cik tāl’ tu ej ar Jēzu, Kad Viņš tev tuvojies, Un sevi sniedz kā draugu, Kas ir pierādījies? Pie tevis ir atnācis Viņš laikā īpašā, Tav’ dzīvi vadīt sācis, Lai tā rit svētībā. Cik tāl’ tu ej ar Jēzu, Kad Viņa ceļš ved tur, Kur sniedz Viņš visiem mīlu, Lai ļaudis neciestu? Kā Jēzus tev’ atrada Un sāpes remdināj’, Tā darīt tev ar’ lika, Lai citus dziedināj’. Cik tāl’ tu ej ar Jēzu, Kad cīņas karstumā Spēks tumšais virza tevi No Jēzus tālumā? Un tomēr ej ar prieku, Kaut ceļš iet ciešanās, Tas virzīs tev’ uz augšu Un slavai tuvinās. Cik tāl’ tu ej ar Jēzu – Kad pieņemts lēmums sev: Ka tikai nāve iespēs Tev’ ceļā apturēt. Iet soļos uzticamos, Tik vienmēr paklausīgs, Tev kroni dāvās Jēzus, Kad Mērķis sasniegts tiks! 121. Man esi vajadzīgs Man esi vajadzīgs, Mans Kungs un Dievs, No Tavas mīļās balss Man rodams miers. Pie Tevis, Kungs, pie Tevis Mana dvēs’le steidzas. Ak, svēti mani tagad, Mans Pestītāj. Man esi vajadzīgs, Nāc tuvu klāt. Tad mani neiespēs Grēks samaitāt. Man esi vajadzīgs, Kad sāpes, prieks. Bez Tevis dzīvē šai Nav vērts ne nieks. Man esi vajadzīgs, Ik stundu man. Lai Tava griba vien Man sirdī skan. Man esi vajadzīgs, Ak, Dieva Dēls, Kaut sirdī paliktu Tavs mīļais tēls. 122. Man vajag Tavus spārnus, Dievs Man vajag Tavus spārnus, Dievs, Zem kuriem patvērumu gūt. Kā putnēns ligzdā piekļaujos, Lai sirds un prāts tur mieru jūt. Man vajag Tavu gudrību Un Tavu žēlastību gūt. Lai, Tavu nastu nesot, Kungs, Man soļi tumsā nepazūd. Man vajag mieru, ko Tu sniedz, Kad sirds ar vētru cīnās man. Tās domas, vārdus, darbus liedz, Kas Tavā Garā neieskan. Man vajag piedošanu, Kungs, Jo bieži nācies maldīties. Bet Tavās dārgās asinīs No jauna varu šķīstīties. Kaut nabags esmu, jūtos drošs, Dievs visu dod, kas vajadzīgs. Es neprasu neko – Viņš pats Ir žēlastībā bagātīgs. 123. Vai ir kāds, kas var man līdzēt Vai ir kāds, kas var man līdzēt, Kāds, kas sirdi saprast prot, Kad to dzīves ērkšķi dur līdz asiņo; Kāds, kurš līdzcietību rāda, Mīlestību līdzdalot, Kas to dzīves ceļā svētī, aplaimo? Jā, ir viens, tikai viens, Tas mīļais, dārgais Jēzus, Viņš ir Tas. Tad, kad sirds tik grūti cieš, Kad grēku nasta spiež, Un man vajag īstu draugu, Viņš ir Tas. Vai ir kāds, kas var man līdzēt, Var dot mieru grēc’niekam, Kad tam sirds cieš grūtas mokas, vaimanā; Kas teic piedošanas vārdu, Kas dod dārgu prieku tam, Kas ar asinīm to baltu nomazgā? Vai ir kāds, kas var man līdzēt, Dzīves gals kad tuvosies, Kas caur nāves ēnas leju pavadīs; Kas man ceļu gaišu darīs, Sirds kad šaubās baiļosies, Un kas mani viņā pusē pārnesīs? 124. Tavas raizes zudīs Tavas raizes zudīs, Gurdā, vājā sirds, Jēzus tevi raisīs; Ausīs jaunais rīts. Vai tev ceļā garā Daudz bij’ jācīnās? Vai tev ļaunā varā Dvēs’le baiļojās? Vai tev spēks jau beidzies Dzīvē grūtajā? Jēzus brūcēs skaties, Tur tev dzīvība! Kam no Viņa nācis Miers ir dvēselē, Jaunu dzīvi sācis Tāds jau pasaulē. 125. Pa pasaules jūru man ceļojot reiz Pa pasaules jūru man ceļojot reiz, Grēks dvēseli nospieda grūt’, Tad dzirdēju: “Vari Man uzticēties.” Un sirdsmieru varēju gūt. Nu mierā mans enkurs ir noenkurots, Kur šaubām vairs varas nav; Lai viļņi vēl krāc, mierīgs man vienmēr prāts, Jo esmu pie Glābēja jau. Es atdevu sevi Tā apskāvienos, Viņš pieviltu – nevar tas būt; Tad nozuda nasta, kas nospieda man’, Es mierā tad varēju būt. Es dziedāšu stāstu un stāstīšu vēl, Kaut vecs tas, sirds jaunu to jūt; Par Vadoni vienmēr ir Pestītājs mans, Nu mierā es varu tad būt. Tavs Pestītājs gaida, pie Viņa jel nāc, Viņš vēlas būt Vadon’s un Gans; Tam uzticies Tu, Viņš ir varenais Kungs, Sak’: “Jēzus ir Pestītājs mans.” 126. Es zinu stipru vietu Es zinu stipru vietu, Kur drošs es varu būt. Viņš vienīgais ir balsts man, Kur mieru varu gūt. Es zinu To, kas mūžam Te valdīs mīlējot, Kad uzbrūk tumšie spēki, Vien Viņam uzticos. Es zinu, kas man rāda Šeit gaismu tumsībā, Kas patiesībā vada Un uztur taisnībā: Tie ir tā Kunga vārdi, Nekad tie nepievils, Tie stāvēs neaizskarti Kā kalnā stipra pils. Tas ir mans debesspožums, Kungs Kristus, mūsu pils, Viņš ir mans spēks, mans drošums, Tā klints, kas nepievils. Viņš mūžībā vēl paliks Man gaisma, dzīvība, Man Garu dāvinājis, Viņš mani svētījis. 127. Dod Jēzum savu nastu Dod Jēzum savu nastu, Dvēsele grēcīgā, Jo Viņš, Tavs Glābējs, vien spēj Veselu darīt to. Tā Kunga balss jau sauc mūs, Asins kam izlieta, Lai dotu piedošanu Un Dievam tuvināt’. Dod Jēzum savu nastu, Dvēsele grēcīgā, Jo Viņš, Tavs Glābējs, vien spēj Veselu darīt to. Pestītājs tev ir devis Dzīvību svētītu, Lai pat pie tumšā kapa Slavēt to nebeigtu. Kad kārdinātājs viltīgs Un šaubas tevi māc, Uzticies tikai Jēzum, Viņš tevi pieņemt nāks. Miers augstāks ir par visu, Kas tavā sirdī mīt. Vienīgi mierinājums Strīdus spēj projām dzīt. Balss Viņam skaista, maiga, Tā žēlastību dod, Aicina, ielūdz tevi, Tev patvērumu rod. Kad nāve pārsteigs tevi, Vajadzēs vienam nākt Ar nepiedotiem grēkiem Pie Dieva troņa klāt. Glābēju neatraidi, Kamēr vēl dzīvo tu, Jo, kad tev dienas beigsies, Vairs nebūs cerību. 128. Glābēj, Kungs Jēzu, Tevi piesaucam Glābēj, Kungs Jēzu, Tevi piesaucam, Lūgšanās klusās galvas noliecam. Svētī, mēs lūdzam, vairo ticību Un vadi mūs ar miera svētību! Mieru dod savu, nakts kad ceļā krīt, Esi Tu gaisma, kas mums visiem spīd, Briesmās mūs visus savās rokās slēdz, Negaisā bargā saviem spārniem sedz! Mieru dod savu, ceļš kad izbeigsies, Mūžības vārti kad mums atvērsies! Tad nāves straumei pats mūs pāri nes, Lai Tavā mierā dus mums dvēseles! 129. Klints, kur tveros, Glābēj cēls Klints, kur tveros, Glābēj cēls, Krustā sistais Dieva Dēls! Tavas asinis kad līst, Visas manas kaites dzīst. Grēcinieku patvērums, Tavu spēku rādi mums. Pasaule kad mani māc, Sauciens Tavs man’ sargāt sāk. Sirds tad mana ilgojas, Lai no Tevis nešķiras. Dvēs’lei manai prieku dod, Lai tā citus mīlēt prot. Debess draudzes gavilēs Mūžībā Tev slavu nes. Pieņem, kaut es cilvēks mazs, Arī manas lūgšanas. Klints, kur tveros, Glābējs cēls, Krustā sistais Dieva Dēls! 130. Klints Tu esi mūžīgā Klints Tu esi mūžīgā, Ļauj man Tavā drošībā Patverties, kad vajā grēks, Tev vien pārvarēt to spēks, Tev, kas nāvi uzveicis. Mūs Tu esi pestījis. Klints Tu esi mūžīgā, Debess gaismas spožumā. Ļauj, kad maldu ēnas māc, Pagurst sirds un šaubās prāts, Lai uz Tevi raugās acs! Rādi ceļu man Tu pats. Maz vien cilvēks darīt spēj, Ticību man sirdī sēj! Nespēcīgs var spēcīgs kļūt, Katra nasta viegla būt. Debess gaismas spožumā Klints Tu esi mūžīgā! 131. Glābēja izlietas asinis, Kungs Glābēja izlietas asinis, Kungs, Šķīstību dod, šķīstību dod. No saviem grēkiem es gribu būt tīrs, Šķīstību dod, šķīstību dod. Pagātnē laimi man’ sirds neatrod, Neveiksmes, sakāves pārdzīvojot. Vien padoms Tavs sirdī vietu man rod – Šķīstību dod, šķīstību dod. Šaubās, kas mieru man neatļauj just, Šķīstību dod, šķīstību dod. Bailes un izmisums tad varēs zust, Šķīstību dod, šķīstību dod. Kaut Tevi saprast uzreiz nespējot, Bet, visu labo, ko dod,pieņemot, Lūdzos es, rokas kā bērns izstiepjot, – Šķīstību dod, šķīstību dod. Ikdienas raizēs, kas cilvēkam rūp, Šķīstību dod, šķīstību dod. Bailes kad runāt vai dziedāt, vai lūgt, Šķīstību dod, šķīstību dod. Kungs, mīlestībā Tu spēku man nes, Lai visi zin, ka Tev piederu es. Piedevis esi uz šīs pasaules – Šķīstīts nu es, šķīstīts nu es. 132. Viens vārds skan sirdī manā Viens vārds skan sirdī manā, To Jēzus runājis: Lai nāk pie Labā Gana, Kas ceļā izslāpis! Nekad nav velts šis gājums, No krusta Golgātā Plūst dzīvā ūdens krājums, Kas visus spirdzina. Tu, slāpstošais, ko snaudi, Aust žēlastības rīts! No dzīvā strauta baudi Un topi mazgāts tīrs! Šī ir tā Kunga diena, Tev Jēzus saule lec, Tik turies pie Tā viena, Tavs parāds izdeldēts! Pie žēlastības strauta Es nāku, Kungs un Dievs, Lai lāsīte man ļauta, Ka varu atspirgties. Kā briedis brēc aiz slāpēm Un valgmi meklē tas, Tā sirds ar savām sāpēm Pēc Tevis ilgojas. 133. No grēkiem attīrīts No grēkiem attīrīts, No ļaunā atbrīvots, Šis svētais miers ir apsolīts, Man, Kungs, no Tevis dots. No drūmās pagātnes Tavs vārds lai mani šķir; Pie Tava krusta lieku es To visu, kas man ir. No Tevis neslēpju Nevienu grēku es, Prom dzīšu visu lepnumu No savas dvēseles. Pie Tevis nākšu pats Es savā būtībā, Es, kuram dvēs’le dzīves alkst, Kam dārga brīvība. Kad Tavā gaismā es, Tad redzu, mana sirds Par velti lika atteikties No dāvanām, ko sniedz. Bet zinu es, ka Tu Ik stundu esi klāt, Ar savu spēku, gudrību Spēj mani pasargāt. Pie altāra, ak, Kungs, Es lūdzos katru dien’, Lai mana sirds Tavs templis kļūst, Kur valdīt Tev arvien. Ļauj uzvaru man drīz Pār patmīlību gūt; Tev uzticos, un Tev tik līdz Es vienmēr vēlos būt. 134. Mazgā, ak, Dieva Jērs Mazgā, ak, Dieva Jērs, No grēkiem mūs, Lai svētās asinīs Šķīstīti mēs. No traipiem tīri Tu, Dod savu līdzību, Mūs mīlā vadi Tu, Tavi esam nu! Mazgā, ak, Dieva Jērs, No grēkiem mūs, Vēlamies būt kā Tu Tīri, skaidri mēs. Asinis Tavas vien, Kas plūda tajā dien’, Sirds pieņem to šodien, Lai tīri mēs. Mazgā, ak, Dieva Jērs, No grēkiem mūs, Tās svētās asinis Atdzimt mums liek. Vēlamies dzīvot tā, Dodot Tev pilnībā, It visu ticībā, Lai glābti mēs. Mazgā, ak, Dieva Jērs, No grēkiem mūs Tik uzticoties Tev, Šķīstību rast. Tev atdodot, kas dārgs Lai notiek tik Tavs prāts! No grēka būšu glābts, Tevī paliekot. 135. Ir svētīts tas, kas garā tīrs Ir svētīts tas, kas garā tīrs Šai zemē, grēku pārpilnā, Kas dzīvē Dieva ceļu iet – Ved Tēva roka mīlošā. Lai Kristus asins dārgākā Mūs Dieva sirdij tuvina. Ir svētīts tas, kas garā tīrs Un Dieva gribai paklausīgs, Iet ticībā viņš Tēvam līdz, – Tas Dieva spēka atbalstīts. Ir svētīts tas, kas garā tīrs Neļaus tas sevi kārdināt, Tam acu priekšā Kristus tēls, Kas sekot vienmēr aicina. Ir svētīts tas, kas garā tīrs, Redz Dieva vaigu patiesu. Tam prieks ir Viņu pielūgt vien Ar sirdi mīlas pārpilnu. 136. Kristus viens mīl uzticīgi Kristus viens mīl uzticīgi, Ak, kā Viņš mīl! Sirsnīgi un pastāvīgi, Ak, kā Viņš mīl! Straume aiznes ēkas, tiltus, Dzīve pārvērš draugus siltus, Kristus tikai mīl bez viltus, Ak, kā Viņš mīl! Mīlēdams Viņš nāvē gājis, Ak, kā Viņš mīl! Dārgi par mums samaksājis, Ak, kā Viņš mīl! Mūs no grēkiem vaļā raisa, Svētīb’s rasu dzīvē kaisa, Debesīs mums vietu taisa. Ak, kā Viņš mīl! Ja kas Kristu pazīt sācis, Ak, kā Viņš mīl! Tas pie dzīves straumes nācis, Ak, kā Viņš mīl! Ja kam Viņš par Labo Ganu, Tas jūt prieku, atspirgšanu, Baudot debess dārgo mannu, Ak, kā Viņš mīl! Nāciet šurp pie Viņa visi, Ak, kā Viņš mīl! Viņš mums atver paradīzi, Ak, kā Viņš mīl! Tur, kur miers un laime valda, Sēdinās Viņš mūs pie galda, Dos mums dzert no biķer’ salda, Ak, kā Viņš mīl! 137. Tur izkūst sirds, kur mīlestība Tur izkūst sirds, kur mīlestība, Jo dvēs’lei prieku atnes tā. Vien Tevī, Kungs, tā vienmēr dzīva, Par viņu lūdzu klusībā. Vien dzīvā ūdens apmazgāta, Man sirds var mundri atkal iet; Pēc Tevis, Kungs, tā ilgām skarta, Man esi dzīvais pavediens. Tavs dārgais vārds, Kungs, man ir vienīgs; Kad dzirdu to, šurp steidzos es; Ir vārds Tavs vienmēr jauns, kaut mūžīgs, Tas dzīves elpu manim nes. No šaubām atbrīvo, Kungs, mani, Lai debess ceļu redz mans skats; Un pacietība, miers ar mani, Jo pacietīgs Tu esi pats. Ļauj smelties man no Tava spēka, Kas manī rada dzīvību, Ved prom no pasaules un grēka Ar sava Gara balzamu. Tu vienīgais dod pestīšanu Un dvēs’lē raisi cerību; Nāc, pieņem atklātību manu Un mīlestību klusi Tu. 138. Liec Svētam Garam manī plūst Liec Svētam Garam manī plūst, Lai aizdegas man sirds, Kad mīlestība stipra kļūst, Mans luktur’s gaiši mirdz! Ar savu skatu liesmainu Tu mani pārbaudi, Un pirms kāds Tev ko sacītu, It visu atklāji. Tev zināms, Kungs, vai cīniņā Es modri stāvējis, Jeb mīlestībā pirmajā, Jau remdens palicis. Ak, mīlestību kvēlošu, Mans Augstais Priesteri, Ar savu dvašu mīlīgo Tu maigi uzpūti. 139. Jēzu, kur ir dzīves laime? Jēzu, kur ir dzīves laime? Kur gan citur, kā pie Tev’! Dzīvot Tavu bērnu saimē, Tādu laimi lūdzam sev. Tevi vien, Tevi vien, Mīlēšu ikkatru dien’! Upes izžūst, bet Tavs ūdens Tecēšanā nestājas! Elkon’s Tavs nekad nav gurdens, Kad kāds grūtums pretstājas. Paši sevi labodami, Mēs vēl vairāk nogrimstam. Bet uz Tevi ticēdami, Mēs kā rozes uzziedam. Tādēļ savu Svēto Garu, Lej pār saviem mācekļiem. Lai tie nelokāmu varu Parāda iekš cīniņiem. 140. Kaut vairāk mīlētu Kaut vairāk mīlētu Tevi, mans Dievs! Kaut vairāk varētu Pazemoties. Tik to vien meklēju, Kaut vairāk mīlētu Tevi, mans Dievs, Tevi, mans Dievs! Reiz priekus pasaulē Es meklēju; Miers tagad dvēselē Caur Glābēju; Vēl tikai kāroju, Nu cīņā karstākā Miers man ir dārgs Un dzīves trūkumā Klāts pilns ir galds; Tomēr vēl gribētu, Kad tikšu pēdīgi No zemes šķirts, Tad tomēr priecīgi Vēl pukstēs sirds; Aiz prieka dziedāšu, 141. Tā mīla, kas no Jēzus plūst Tā mīla, kas no Jēzus plūst, Nevienam nekad nepietrūks. Kad dzīve izbeigsies, šeit mums Būs Glābējs mūsu patvērums. Uz Ģetsemani aizveda To mīlestība svētākā; Par mums Viņš savas asinis Ir mīlestībā izlējis. Kaut Viņa mīlas necienīgs, Viņš dos man māju debesīs. Tur mūžīgs miers mūs apņemt spēs Un Dieva gaisma apspīdēs. Lai Jēzus priekšā varam stāt Ar skaidru sirdi cieši klāt, Kā balvu Viņa vārdu nest Un šķīstītiem mums dzīvi vest. Ir Dieva mīla mūžīga, Tā asaras mums noslauka; Un troņa priekšā sakām jums, Ka Jēzus miris ir par mums. 142. Ar maigu mīlu mani Ar maigu mīlu mani Šai tumsā Kristus rod, Kā jēru plecos aiznes Un ganapulkam dod. Un eņģeļi tad dziesmā pauž, Ka dvēsele ir glābta jau. Ak, šī mīla spirgtā, Asinīm tā pirkta. Ak, šī laipnība, kas pulkā ved, Brīnums svētīgais, kas pulkā ved. Viņš ērkšķu ceļu gāja Un spēja mokas ciest. Viņš asinis uz krusta Ir izliet vēlējies. Viņš sirdī mīlestību smeļ, Vai tiešām manu grēku dēļ? Viņš pārsien manas vātis, Ar eļļu dziedē tās. Un mīļā balsī teicis: “Tu mūžīgs esi mans.” Sirds atkal varēs priecāties, Un mana dvēs’le augšup ies. Uz priekšu aiziet dienas, Iet garām grēka nakts, Un tuvāk laimes valstij Mūs vada Viņa takts. Tur, tālumā, kur mieru rast, Dievs notrauks mūsu asaras. 143. Dod maigu sirdi, Kungs Jēzu, Tu Dod maigu sirdi, Kungs Jēzu, Tu Dod sirdi man ar mīļumu, Es vēlos Tev vien līdzīgs būt, Gaišs vārdos, visos darbos kļūt. Apmaini manu akmens cieto sirdi Tu Dod mīkstu sirdi, ko no ļauna šķīstītu, Lai varu saprast, pieņemt citu bēdas sev, Dod tādu maigu sirdi, kāda Tev. Dod tīru sirdi, Kungs Jēzu, Tu Sniedz necienīgam svētību, Lai mājo sirdī Svētais Gars Un Tavu gribu vēstī tas. Lai sāpes visas piedzīvotās aizmirstu Un piedod ļaunumu ar savu maigumu, Kā to, ko saglabāji Golgātā Tu sev, Dod tādu maigu sirdi, kāda Tev. Dod īstu sirdi, kur viltus nav, Kas līdzjūtīga vienmēr jau, Lai draugiem palīdzēt grib sirds, Lai ienaidnieku bēdas dzird. Ļauj sajust vienmēr man, ka sāpes citi nes, Ar citiem ļauj, lai tās draudzībā nesu es. Un visos dzīves ceļos, kurus rodu sev, Dod tādu maigu sirdi, kāda Tev. 144. Viņš mīlas pilns Viņš mīlas pilns. Pie Dieva klāt lai tiec, Draugs, smago nastu nes, Pie Kristus kājām liec. Viņš mīlas pilns. No svētās ticības Lai sirds tev atveras Un grēki notīrās! Viņš mīlas pilns. Tā priekšā bailes klīst; Šurp steidzies, jo Viņš dos Tev mieru debesīs. Viņš mīlas pilns. Ar Viņu kopā būt Šai dzīvē labi ir Un mieru mūžam gūt. 145. Lai, Kungs, Tava mīla skauj Lai, Kungs, Tava mīla skauj, Lai kvēli sirdī jūt! Ak, ļauj mums patiesībā vien No grēka tālāk būt. Ak, mīlestībai liec Man spoži sirdī degt, Lai ceļš mans tik pie Tevis iet Un uzticīgs Tev es. Lai, Kungs, Tava mīla skauj, Dod iedvesmu ik dien’. Lai tikai prāts Tavs notikt var, Dod žēlastību vien. Kad, Kungs, Tava mīla skauj Un pastāvīgi deg, Par to, ka cieti Tu par mums, Ar Tevi lepni mēs. Lai, Kungs, Tava mīla skauj Un svētos apvieno; Lai vienojas tie kopā būt, Vien Tevi paklausot. 146. Mīlestība, ak, žēlsirdīga tā Mīlestība, ak, žēlsirdīga tā, Pazemīga un ir bez ļaunuma. Nav tā skaudīga, staro laipnībā, Apklāj visu, nav – ļaunatminīga. Te, kā caur stiklu – noslēpumaini, Redzēt dots mīlestības skaistumu, Diena nāks un aptversim tās dziļumu. Mīlestība tev melus nepateiks, Bet ar prieku, tā patiesību sveiks. Apvainojumus – mīla neizteiks, Cerēt, uzticēties tev neizbeigs. Mīlas gars dzīvo sirdī godīgā, Vieno mūs Viņa saimē draudzīgā. Dzīvot dots ticībā un cerībā, Mīla mums – Dieva balva lielākā. 147. Kaut valodas visas es pasaulē protu Kaut valodas visas es pasaulē protu, Kaut dārgumus visus Kungs iedevis man, Bet, ja savā sirdī es nejūtu mīlu, Es – zvārgulis šķindošs, kas tukšumā skan. Ja ticība, cerība, mīla man sirdī, Tad ticībā svētā pie Tevis man iet. Ar cerību svētu Tu stiprini mani Un mīlā tik svētītā noturi ciet. Ja patiesa Mīla, tā grūtības iztur, Tā samelot nespēj, nav skaudīga ar’. Lai zinību nav, visi gaišreģi izzūd – Vien Mīla, vien Mīla būt mūžīga var! Es kādreiz patiesi tik bērnišķīgs biju, Tik sekli un bērnišķi domāju, bet Nu esmu jau vīrs – man šī pasaule lieka, Ja Kungs mani pareizā virzienā ved. Es kādreiz, šķiet, raudzījos spogulī blāvā Un nespēju vienkāršas atbildes rast, Bet tagad es zinu, kas skaidrību dāvā, Man zināms būs viss – Jēzus Kristus ir tas! 148. Nāc pie krusta savās bēdās Nāc pie krusta savās bēdās, Gurdais ceļiniek! Ejot krustā sistā pēdās, Miers tev tiek. Redzi Jēzus krusta mokās. Liels tā sāpju mērs! Tevis dēļ tur izstiepj rokas Dieva Jērs. Tavu grēku dēļ Viņš sevi Nāvē nodevis. Dieva Dēls tik ļoti tevi Mīlējis. Tur Viņš tavas sāpes remdēs, Prieks tev atmirdzēs. Viņa mierā droši dusēs Gurdā sirds. Spēks un grēku piedošana Tev no krusta nāk. Sirdī miers un atspirgšana Mājot sāk. 149. Par mani Jēzus nomira Par mani Jēzus nomira Reiz tumšā Golgātā; Tur rūgto kausu izdzēra, Viens grūti izcieta. Viņš viens, Viņš viens, Par mani izcieta; Viņš nodevās par savējiem Un, grūtas mokās ciezdams, nomira. Kā varons viens, Viņš stāvēja Pie soģa Pilāta; Tam ērķšķu kroni uzlika, Viens apsmieklus nesa. Pie krusta koka tika sists, Lai visus pestītu, Kur atstāts, ciešanās aizmirsts, Viņš mirst par grēcnieku. Kāpēc tu atstum Glābēju, Kāpēc Tam aizliedzies? Nāc, pielūdz To ar cienību Un Viņam nododies. 150. Nakts sērīga un baiga Nakts sērīga un baiga, Tas Kungs ir noskumis Un grūtiem soļiem staigā Pa dārzu vientulis. Šeit visas pasaul’s grēki Uz Viņu velties sāk; Tam nogurst visi spēki, Pār Viņu bailes nāk. Tur, dvēs’les sāpju lauzīts, Viņš debess Tēvu lūdz Un Dieva dusmu dauzīts, Viņš mūsu grēkus sūdz. Viņš lūgšanā tik centās Tad rūgto biķeri, Kur iekšā mūsu mokas, Viņš izdzer pilnīgi. Tad piecēlies Viņš droši Tur stāv kā varonis, Jo šajā cīņā spoži Viņš elli pārspējis. Nu apņēmies Viņš cieši To grēku lāstu nest Un mūs, kas tajā cieta, No bailēm priekā vest. Šis brīdis tiešām dārgāks Par tūkstoš pasaulēm; Te sods par nāvi bargāks Ņemts mūsu dvēselēm. Ak, teiciet, brāļi, Viņu, Par mīlestību šo, Kas gājusi tik tālu, Ka sirds mums lūst par to! 151. Ak, ja nebūtu tas Kungs Ak, ja nebūtu tas Kungs, Kas man dvēs’li izglābtu? Tad bez Kristus skumjā sirds Bezcerībā nomirtu. Ak, ja nebūtu tas Kungs, Aplokā kas atnestu? Avs es apmaldījusies Aukstumā tad pazustu. Ak, ja nebūtu tas Kungs, Kas par mani gādātu? Pasargātu, izglābtu, Ienaidnieks ja uzbruktu? Tas ir Viņš, kas mūs var glābt, Tikai Viņš var pasargāt, Avis, kas Tam uzticas, Sargās rokas spēcīgās. 152. Ņem savu krustu, teica Kungs Ņem savu krustu, teica Kungs, Pasaules priekus noliedzam, – Māceklis man ja gribi būt. Tad pazemīgi seko man. Ņem savu krustu, lai tā svars Neatstāj dvēs’li nemierā, Tad spēkā pacelsies tavs gars, Bet sirds un rokas – stiprumā. Ņem savu krustu, nekaunies. Lepnība lai tev’ nepārņem. Reiz Kristus ļoti izcieta, Glābdams no nāves dvēseles. Ņem savu krustu, lai tā spēks Palīdz tev briesmas godam veikt, Mūžībai vārtus atverot, Par nāvi uzvaru reiz sveikt. 153. Uz Golgātu reiz krustu nesa Uz Golgātu reiz krustu nesa, Pa moku ceļu Pestītājs Un dzēra rūgto nāves kausu, No draugiem atstāts viens un vājš. Kad savas acis turpu metu, Par savu krustu tad man kauns: Cik niecīgs tas, es skaidri redzu Un dziļāk jūtu, cik es ļauns. Un krustu, ko man plecos lika, Es negribu vairs projām mest, Kaut pleci līktu, sviedri lītu, Es gribu to līdz galam nest. Es Viņa rokās mieru jūtu, Es ticu tam, kas sirdī skan: Reiz aiz Jordānas nogurušam Būs viegli, viegli dusēt man. 154. Prieks, nesot krustu, Tev sekot būs man Prieks, nesot krustu, Tev sekot būs man, Brīnišķais Glābēj, ak, esi mans Gans! Pasaulē šajā es svētceļinieks, Ved mani tuvāk sev, tuvāk ikdien. Krustu šo nesot, es Tev sekodams, Tuvāk būt vēlos, ak, Pestītāj, mans. Noliedzot dzīvi, reiz atdzimšu es Kopā ar Kungu, kas svētlaimi nes. Nesot šo krustu, es vairs nebaidos Atstāt šo dzīvi, kur reiz maldījos, Lai naidnieks smej, lai tik piedraud man kāds, Debesīs augstu mīt Kungs, kas mūs glābs. Kungs, dod man spēku, lai nekristu es, Dāvā man mīlu, kas visu spēj nest. Ticot līdz nāvei, tiks ceļš vainagots Uzvarā beidzot, kad krusts nomests nost. 155. Balsi dzirdēju es brīnišķo Balsi dzirdēju es brīnišķo, Tēvs no debesīm man sūta to: “Dievam esi vajadzīgs kā dēls – Sirdī patiess, mērķī cēls.” Jēzu, Glābēj, nāc ar mani, Kamēr dzīves ceļš man iet, Sirdi patiesībā vadi, Lai var cīņās uzvarēt! Sirds kad bailēs bija pārņemta, Ienaidnieka varas nolemta, Dvēsele to bieži vaicāja: “Mana sirds vai patiesa?” Dod man ticību, lai staigātu Tavā gaismā, kas dod cerību, Mīlestību, mērķa skaidrību, Dvēseli, kas šķīstītu. Tavas mīlestības pasargāts, Varu Tevī dzīvi turpināt; Tavas gribas nastu varu nest, Uzticīgs Tev vienmēr es. 156. Gaisma pēc tumsas Gaisma pēc tumsas, Guvums, ne posts; Stiprums pēc vājuma No Jēzus dots. Laime pēc asarām, Prieks, cerības, Patvērums, drošība – No Jēzus tas. Saule pēc lietus, Miers, atpūta; Pļauja pēc sējas mums Tiek dāvāta. Prieks, sāpes uzvarēs, Nebūs, kas skums, Vienmēr pie Jēzus būs Mans patvērums. Tālais būs tuvu – Mīlestība. Nespēs vairs nomākt mūs Vientulība. Mūžīga dzīvība Pēc ciešanām – Pareizais vada ceļš Pie Jēzus tā. 157. Glābēj, sargā uzticīgu Glābēj, sargā uzticīgu Mani katru dienu Tev, Lai es Tavā prātā ietu Mierīgs, rāms un pazemīgs. Glabā šķīstu sirdi man, Dod, ka Tev vien uzticos. Rādi savu prātu ar’, Lai tas manī pildītos. Katru ienaidnieku veikšu Tavā lielā spēkā es, Uzvarēšu velna gribu, Kad Tu mani rokās nes. Kad pret mani ļaunums vēršas, Glabā savā paspārnē, Lej Tu savu mīlestību Nogurušā dvēselē. Vienmēr lielā žēlastībā Tu, Kungs, mani apgādā, Stāšos pretī dienas bēdām Tavā lielā nopelnā. 158. Liec pārdomāt mums, Jēzu Liec pārdomāt mums, Jēzu, Kas biji kārdināts, Par mūsu grēkiem, Dieva Jērs, Tad tiki krustā kārts. Dod, ka mēs vienmēr būtu Tik patiesi kā Kungs, Ka vienumēr uzticībā Mēs Viņam sekotu. Gan dažreiz ceļš ir vientuļš, Tur vada mūs Dievs pats, Mums sirdi šķīsta, pārbauda Un par mums rūpējas. Kad ceļš ir pilns ar briesmām, Ļauj skatīties un lūgt Kā Ģetzemanes dārzā Kungs, Pie Tavām kājām slīgt. Ir apsolīta zeme Mums tuvu, vai gan mēs Tur ieiesim, vai nomirsim Zem saviem grēkiem šeit? 159. Kas paliek Dievam uzticībā Kas paliek Dievam uzticībā Un Viņa svētos baušļus tur, To apsargā Viņš mīlestībā, Kaut dzīves vētras briesmas kur. Kas stipri Viņam tic ik dien’, Tas drošs var Viņā būt arvien. Tu arī atmet šaubas savas Un dzīves krustu nes labprāt, Lai Viņš, kam rūp ikviena bēdas, Tad vienmēr būt pie tevis klāt. Dievs visus mīl un vienmēr rod, Kas mūsu dvēslei veldzi dod. Tad kalpo Viņam patiesībā, Lai ko tu teiktu, darītu. Pie tevis nāks Viņš mīlestībā, Lai miera vārdiem apbērtu. Viņš tad, kad, tumsa apņemt sāks, Mūs glābt un skumjas remdēt nāks. Pa Viņa ceļiem vienmēr staigā, Tad cīņā gars tavs stiprāks kļūs. Un tici – liels Viņš žēlastībā Pār tevi vienmēr droši būs. Kas paļaujas uz Viņu –viss, Tas ieraudzīs tad debesis. 160. Kungs, solījumu devu es Kungs, solījumu devu es, Sirds apņēmību mana nes. Kā upur’s dzīvais gribu būt, Tik Tev vien uzticīgs. Tev būšu uzticīgs, Līdz galam uzticīgs, Jo, Kungs, Tev esmu solījis: Tev būšu uzticīgs. Es eju, kur mans Glābējs sauc, Tu vienīgais mans labais draugs, Tev visu atdodu, es Tavs, Tev būšu uzticīgs. Tik Tev vien dzīvot ilgojos, Tev pilnībā es nododos, Kur gan bez Tevis apmestos? Tev būšu uzticīgs. Lai gan man nākas upurēt, Es steidzos balvu paturēt. Kungs, dod man spēku izturēt. Līdz galam uzticīgs. 161. Patīkams Dievam, ko vēl vēlēties? Patīkams Dievam, ko vēl vēlēties? Vai doma šī liek sirdīm pildīties? Vai varam mēs ar prieku sevi dot Par upuri, kas Tevī mīlu rod. Patīkams Dievam Jēzus Kristus bij’, Dzīvoja Tēvam vienmēr uzticīgs, Sasniedza mērķi, visu izpildīj’s, Nomira, uzcēlās,ir debesīs. Patīkams Dievam, Jēzum līdzīgs es, Vēlos būt gatavs Viņa sāpes nest. Uzticīgie reiz visu atdeva, Pēc Dieva gribas Jēzum sekoja. Patīkams Dievam, esmu svētīts es. Cilvēku gods var zust uz pasaules, Kungs, sirdi ņem, to varu vienmēr lūgt Būt tā kā Jēzus, dzīvē nesagrūt. 162. Priecīgi darbu turpini Priecīgi darbu turpini, Augstākā gribu izpildi, Šai ceļā gāja Dieva Dēls, Tad arī tev tas ejams cēls. Darbs uz šīs zemes tavs nav velts, Kaut slavas saulē neiecelts Un ļaužu runās tikai pelts – Tu Dieva acīs augšup celts. Ar drūmu tumsu nāve nāk, Ticības lāpa lai degt sāk; Mūžību izzinās vien tas, Kas ieraudzīs tās gaismu pats. Darbs Tavs ar lūgsnām paveiksies, Palīgā daudziem atsteigsies, Pasaules zemes aptveri Un Kristus ceļu norādi. 163. Nevaru es šai brīdī redzēt Nevaru es šai brīdī redzēt, To spēku, ko man prasīs rīt, Bet Kunga tuvumā es ceru Ik soli godam sagaidīt. Ak, Jēzus, palīdzi spert soli Tai ceļā, ko man devis Tu. Pie sevis noturi, mans Glābēj – Vien Tevī redzu cerību. Ja kārdinājums dzīvē gadās, Tu žēlastībā dari tā, Lai tomēr glābiņš man vēl būtu No katra slazda viltīgā. Neveiksmes visas var jau aizmirst, Grēks pagātnē man deldēts nu. Es tagad skatīšos uz priekšu Un iešu tur, kur iesi Tu. No vētrām, kas man ceļā plosās, Var kādreiz apmigloties skats, Bet, Dievam ticot, iet var tumsā – Viņš īsto ceļu rādīs pats. 164. Visuaugstā Kunga ēnā patvērums no bailēm mums Visuaugstā Kunga ēnā patvērums no bailēm mums, Kur vien esam Viņa rokās, bēdu asaras žūst mums. Kad mums dzīvē iet visgrūtāk, klāt ir Jēzus Kristus – Kungs Tiem, kas rāmi, pacietīgi krustu nes. Vai gan mūsu sirdis atsaucas, kad Viņš mūs uzrunā? Vai mums sāp, kad Viņa gribu nepildām? Cauri ciešanām un dzīves lielām sāpēm pārtopam, Tie, kas rāmi, pacietīgi krustu nes. Neredz cauri gadiem labo dvēs’ļu skaitu sarūkam, Gatavas tās upurēties, nodot sevi ciešanās, Pašas mierā iegājušas, bet to nestā vēsts vēl skan Tiem, kas rāmi, pacietīgi krustu nes. Dvēseles šīs varam atrast visur tur, kur mūri grūst, Ciešanas visgrūtākās un bēdu asaras kur līst. Tiem, kas satriekti un skumji, debess gaisma vienmēr spīd, Tiem, kas rāmi, pacietīgi krustu nes. 165. Tev es uzticos, Kungs Jēzu Tev es uzticos, Kungs Jēzu, Tev vien uzticos. Droši zinu, mani glābsi, Uzticos. Uzticos, ka piedod spēsi, Cieņā paklanos. Žēlastību maigu dosi, Uzticos. Tev es uzticos. Tu mani Pavadi ikbrīd. Katru dienu to, ko vēlos, Dāvini. Uzticos es Tavam spēkam, Spēku gūšu es. Tevis teiktie vārdi pazust Nevarēs. Tev es uzticos, Kungs Jēzus. Neļauj man vairs krist. Tev es uzticos līdz galam – Tevī viss. 166. Saldi Jēzum uzticēties Saldi Jēzum uzticēties, Dārgi Viņam pakļauties; Viņa mīlestībā dusot, Zinu to, “Tā saka Dievs!” Jēzum, Jēzum, uzticoties, Tādu mieru jūtu es! Jēzum, manam Pestītājam, Tik uz Viņu paļaujos. Ak, tik saldi uzticēties, Jēzus dārgām asinīm! Bērnišķīgā paļāvībā, Ceļoju uz debesīm. Saldi Jēzum uzticēties, Mani grēks vairs nebiedē; Jo caur Viņu šeit jau baudu Mieru, prieku dvēselē. Esmu laimīgs, uzticoties Jēzum, jo Viņš ir mans Draugs; Zinu, Viņš pie manis paliks, Kamēr mājās mani sauks. 167. Lūkojos ticībā Lūkojos ticībā Uz Tevi Golgātā, Mans Pestītājs! Ņem manu sirdi Tu Un šķīsti sniegbaltu, Lai Tev vien piederu, Mans Žēlotājs! Ar spēku apbalvo, Kungs, sirdi bailīgo, Dod iepriecu; Tu mani pestīji, No soda izglābi, Lai Tevi mūžīgi Es mīlēju. Kamēr vēl ceļoju Caur bēdu tumsību, Esi mans sargs; Liec tumsai izbeigties, Lai sirds var līksmoties Un Tevī patverties, Kad negaiss bargs. Kad ceļš reiz izbeigsies, Kad nāve tuvosies Un mājās sauks, Man šaubas izkliedē, Ar mieru piepildi, Pie sevis pieņemi, Mans dvēs’les Draugs! 168. Vairo mums ticību! Vairo mums ticību! Mēs lūdzamies Uz īsto dzīvību, Mums ceļš tad ies! Un laikiem mainoties, Pie Dieva turoties, Mēs stipri paliksim Ja ticēsim! Vairo mums ticību, Kad dvēs’le skumst Pār skarbo ikdienu, Kad debess tumst. Tad visās grūtībās, Pat bēdās, ciešanās, Mēs gaismu redzēsim, Ja ticēsim! Vairo mums ticību, Kad biedē grēks, Liec meklēt skaidrību, Kaut vājš mums spēks! Tad, augot pilnībai Un Dieva valstībai, Mēs mērķi sasniegsim, Ja ticēsim! Vairo mums ticību, Kad saule riet Uz tālo mūžību, Kad ceļš jau iet! Tad nāvē dzīvību Caur krusta uzvaru Mēs beidzot mantosim, Ja ticēsim! 169. Uzticos es tikai Jēzum Uzticos es tikai Jēzum, Visu Viņam uzticu; Viņa mīlestībā dusot, Saldu mieru sajūtu. Tikai Jēzus, dārgais Jēzus! Viņam slavu dziedāšu; Uzticēšos tikai Jēzum, Līdz reiz sniegšu tēviju. Mīlēju es tikai Jēzu, Jo Viņš mani mīlēja, Deva sirdij īstu mieru Un no grēkiem pestīja. Dārgais Jēzu, mani sargā! Dzīves ceļā pavadi; Lai, kad bēdu vilņi draud man, Glaužos Tevim tuvāki. 170. Ir mūžīga klints, kur sirds mieru var gūt Ir mūžīga klints, kur sirds mieru var gūt, Kur dvēsele brīva no bēdām var būt; Tur Glābēja balss maigi sirdī man skan, Šai mūžīgā klintī ir Patvērums man. Man Patvērums, Man Patvērums, Šai mūžīgā klintī ir man Patvērums. Kad vientuļi brīži un skumjas kad māc, Kad sātans man uzbrūk, un kārdināts prāts; Tad steidzos pie Jēzus, kur viss man ir gan, Šai mūžīgā klintī ir Patvērums man. Cik daudzreiz šī klints man var atdusu dot, No sātana valgiem tā pasargāt prot; Vēl daudzreiz šai dzīvē sirds mana turp trauks Un patversies Tevī, mans dvēseles Draugs! 171. Tad, kad smagums manā sirdī Tad, kad smagums manā sirdī Nesaprotu vairs neko. To, ko nevaru es mainīt, Jēzus rokās dodu to. Visu atdošu es Jēzum, Jo Viņš mani saprast var. To, ko nespēju es mainīt, Viņam nesu tīcībā. Saprāts dažreiz vēlas vaicāt, Pasaulē kas ļauns, kas labs. Atbilde ir tikai Jēzū, Viņa gribā mērots tas. Katru dienu savu Kungu Redzu laipnu, mīlīgu. Visas pasaulīgas lietas Atstāsim, kad nāksi Tu. Zinu, pienāks reiz tā diena, Dieva vaigā raugoties, Katra liela pasaul’s tauta Dieva priekšā zemosies. 172. Tik ar liesmām attīrīt var zeltu Tik ar liesmām attīrīt var zeltu; Mākoņi – nest lietu svētīgo. Dimantu – no klinšu dzīlēm celtu – Arī dzīve sāpes iemanto. Manu dzīvi ņēmi rokās Tu – Tukšu un bezveidīgu. Vadi to caur liesmām, lai tā rūdās, Dienā Lielajā lai spīdētu. Rūdu attīrīt, kur zemes sārņi, Var, ja traukā liesmojošā liek; Pīšļos aiziet tas, kas paliek pāri – Arī zelts caur liesmām radīts tiek. Dievs, ja gribi atļaut, tad to dari, Kas gan ceļā šķēršļus radīt spēs! Rūdītiem caur grūtībām likt vari – Kas ar Tevi būs, tas uzvarēs. 173. Dod, Svētais Gars, ka ticīgie Dod, Svētais Gars, ka ticīgie, Cits citu mīl še sirsnīgi, Ka visi, lai kur pasaulē, Ir viena sirds un dvēsele! Pēc vārda Gans mūs visus sauc, Mums Vīņa balsi dzirdēt ļauts. Viņš maigi pulkā vada mūs, Kur valda Gars pār visiem mums. Lai vienā prātā paliekam, Cits citu mīļi panesam, Kā vienas miesas locekļi, Kas kopā dzīvos mūžīgi! Jo Viens ir visiem Galva mums, Viens visiem Draugs un Patvērums, Viens Glābējs un viens Vidutājs, Viens Pestītājs, viens Mīļotājs. 174. Ne austrumu, ne rietumu Ne austrumu, ne rietumu Nav Kristus kopībā, Ne dienvidu, ne ziemeļu Nav Viņa godībā. To vienprātīgā lūgšanā Svēts, vienots pavediens, Ar kuru sirdis saistītas, Un visi top kā viens. Valodu, tautu kaut ir daudz, Tie brāļi, māsas kļūst, Jo viena viņu ticība, Un mīlestība plūst. No visas plašās pasaules, Kad taures atskanēs, Nāks Kristus tauta – līgava, Kas Viņam piederēs. 175. “Lai tie visi kā viens būtu!” “Lai tie visi kā viens būtu!” – Lūdzot teica maigā balss Savam Tēvam tad, kad tuvu Bij’ tam zemes dzīves gals. Garā vienotiem mums būt, Ar ko bijām līdz šīm tā, Ar ko esam kopā tagad Un vēl būsīm mūžībā. “Lai tie visi kā viens būtu, Tā kā esam Tu un es! Maz, kas nav ar mums vēl kopā” – Jēzus liecinieki – mēs. “Lai tie visi kā viens būtu! Ticību kas glabājis. Lai caur gadsimtiem tie vēsta, Ka Tu mani sūtījis.” “Lai tie visi kā viens būtu!” – Glābējs lūdz par mums ikdien; Redzēt saaustus mūs kopā Grib Viņš mīlestībā vien. 176. Kungs, cik jauki tas un labi Kungs, cik jauki tas un labi, Ka var visi būt kā viens; Tā mūs Dēlam, Tēvam saista Mīlestības pavediens. Zemojamies Tavā priekšā, Alkdami pēc brīvības, Mūsu sirdis saplūst kopā – Vienotības ceļš ir tas. Kamēr Tava troņa priekšā Pazemīgi lūdzam tā – Dod mums svētību no sevis, Dzīvība kas mūžīgā. Kungs, cik jauki tas un labi, Ka var visi būt kā viens; Kaut mēs šķirti, tomēr kopā Sasien mūs Tavs pavediens. Lai Tavs Gars, Kungs, visus saista, Debess mieru nesot mums – Tā kā Izraēlas kalnos Skaidras rasas atspīdums. Kungs, cik jauki tas un labi, Ka var visi būt kā viens; Cīņā ejot roku rokā, Tā var uzvarēt ikdien. Arvien ciešāk mīlestībā Sirds pēc Tava tēla alkst, Nebeidzot vien Tevi slavēt, Jo Tu dzīves dāsnais malks. 177. Pateicos Tev par ceļu, Dievs Pateicos Tev par ceļu, Dievs, Ko Tu man atvēris. No tumsas gaismu rādīji, Ar ausmu nakti pieveici, Tev pieder mana sirds, Tev pieder mana sirds. Tev mana dvēs’le slavu dzied, Sirds pateicību jūt Par svētībām, ko devi mums, Un katru brīdi māci mūs Pie Tavām kājām būt, Pie Tavām kājām būt. Kungs, zinu, esmu grēcinieks, Pēc Tevis dvēs’le kliedz. Man grēkus uzveikt palīdzi, Sev līdzīgu man pārvērti, Tad brīva būs man sirds, Tad brīva būs man sirds. Iet šauro ceļu ilgojos Ar sirdi patiesu, Lai citi manī redzētu, Ka Tu man dodi brīvību, Tu manas dzīves prieks, Tu manas dzīves prieks. 178. Tu, Tēvs – mans aizsegs stiprākais Tu, Tēvs – mans aizsegs stiprākais, Mans gaismeklis, Tu – pamats mans visdrošākais, Kad sabrūk viss. Ja vientulībā jābūt man – Kā nolicis, “Es mīlā izraudzījis tev’ ” – Tu pateicis. Sav’ sirdi atdodu labprāt, Kā Jēzus teic’, Jo Viņa mīlas – upurstāsts Ir manim sveikts. Un stājos pretim tumšajam, Tēvs palīdzēs, Jo Viņa prātam tīkams tāds, Kas uzvarēs. Es redzu augsto Priesteri, Kas ir Tavs Dēls. Viņš vedīs mūs uz virsotni Pie troņa – cēls. Pēc tā ar’ tiecos, vēlme tā Man mūžīga: Ar Jēzu gūtā uzvara Mums kopīga. 179. Tev pretī izejam Tev pretī izejam, Tu valdnieks cēls Un dziesmās sveicinām, Vissvētā Dēls, Kas mūsu vidū nāc, Kā cilvēks dzīvot sāc, Nes mieru pasaulei Un dvēselei. Plūst silta prieka šalts, Kur parādies, Viss vēršas tīrs un balts, Kur iegriezies. Sirds durvīm atvērtām, Jel garām neej tām, Kad pretī izejam Tev, Glābējam. Kur zilas tāles māj, Gan ilgas trauc, Bet ēnas ceļā stāj, Grēks soļus jauc. Vien Tu mums Glābējs svēts, No Tēva novēlēts. Tev pretī izejam Un pielūdzam. 180. Reiz grēkos biju nomiris Reiz grēkos biju nomiris, Man zuda cerības: Caur Kristus nāvi uzmodos, – Nu es pie dzīvības. Tu augstums, kas nav aizsniedzams, Tu mani mīlēji; Tu dziļums, kas nav mērojams, Tu mani dziedēji. Tā sirds ir nepateicīga, Kas Jēzu neatzīst, Kad zemīgi tai vajaga Pie Jēzus kājām krist. Es dzīvoju, bet es vairs ne, Nu manī Kristus dzīvs; Tam pieder mana dvēsele; Caur Viņu esmu brīvs. Vai tas var būt, ka Jēzus gan Dēļ manis nāvē iet? Mans Pestītājs, tam jātic man: Ak turi mani ciet! 181. Sirds mana Dievu slavē katru dien’ Sirds mana Dievu slavē katru dien’ Par žēlastību, ko man dod aizvien. Ar to man pietiek, lai es varētu Pasaules cīniņā gūt uzvaru. Tad manu sirdi pārņem atkal miers, Jo žēlastību vienmēr dāvā Dievs. Bet grūtos dzīves pārbaudījumos Un stipros gara kārdinājumos Viņš norāda uz klusu vietiņu, Kur žēlastībā var rast izeju, Lai, gaidot tur, no grēka kļūtu šķīsts, Ar jaunu spēku tiktu piepildīts. Dzīvojot pasaulē, var saredzēt, Ka daudzas lietas var tik aizkavēt, Tad vēlos ciešāk Dievam tuvoties Un žēlastībā mieru izlūgties, Lai es no pasaulīgā būtu brīvs, Un dzīvotu es garā šķīsts un tīrs. Kaut es ar savu dzīvi rādītu Un Tavu žēlsirdību darītu, Lai katra nogurusi dvēsele, Kas daudzreiz cietusi ir pasaulē, Caur bēdām, asarām var saskatīt Un žēlsirdīgo Dievu ieraudzīt. Dievs zina mūsu kārdinājumus, Dod spēku uzveikt pārdzīvojumus, Kāds miers ir dzirdēt, kad Viņš saka man: “Ne spēks – lai žēlastība sirdī skan!” Kāds miers ir dzirdēt, kad Viņš saka man: “Ne spēks – lai žēlastība sirdī skan!” 182. Man pielūgt Dieva Gribu šo Man pielūgt Dieva Gribu šo Un ceļu, ko Tu ej. Ar katru dienu mana sirds Vēl vairāk mīlēt spēj. Es Tavas pēdas ieraugu, Kas neredzamas šķiet. Tik dārga Tava valstība – Nav bail’ man tajā iet. Ak, svētā Griba, rūpju nav, It visu vari Tu, Jo savas uzvaras man dod, Lai arī uzvaru. Kad grūtības, kas dzīvē ir, Kā cietumsienas māc. Es kādu nieku paveicu, Un Tu man talkā nāc. Ja Dieva pusē nostāsies, Tas uzvaru tev dos. Šī Dieva Griba dārgākā Ar sevi apbalvos. 183. Kungs, ar Tavu mīlestību Kungs, ar Tavu mīlestību Mūsu sirdis pārpilnas. Dārgums, kas no Tevis nācis – Evanģēlijs mums ir tas: Pazemīga mīlestība, Kristus krusta ciešanas, Augšāmcelšanās tai rītā, Mūsu dzīvā cerība. Tava dārgā sadraudzība, Žēlastība, kas mums ir, Kļūs tā pilnīga un stipra, Kaut ar’ attālums mūs šķir. Tuvini mūs, Kungs, ar sevi, Lai par vienu kļūtu mēs. Mīlestība mūsu vidū Tik ar Tevi pastāvēs. Cauri šaubām, tumsai drūmai Spoža gaisma atspīdēs. Mūsu dzīves darīt gaišas Tava mīlestība spēs. Māci, Kungs, mūs, ceļiniekus, Smagas nastas nebīties, Jo, ar Tevi kopā ejot, Ceļš uz debesīm mums ies. Svētceļojumā kad ejam, Vairo mūsu ticību. Un, kad trompetskaņas atskan, Aicini uz mūžību. Mūs no tālām zemēm kopā Pulcinājis esi Tu; Nāc, Kungs Jēzu, pieņem savu Izredzēto līgavu. 184. Paldies Tev, Dievs, par visu Paldies Tev, Dievs, par visu; Par žēlsirdīgo mīl’, Tu šķīsti manu garu Un grēkus nepiemin’. Dievs, uzvaru dod tādu, Lai piedot man nav grūt’, Lai Tavu slavu atspīdu Tur, kur man nolikts būt. Paldies, ka liec Tu ciest man Par visu, ko Tu dod, Jo tik caur to patiesi Tu taisnu tiesu rod’. Paldies, par domu gudru No vēlmēm atteikties, Jo brīvību tad rodu Ar Tevi satikties. Tev dodu savu dzīvi, To Tavas rokas tur. Lai Tu ar mīlestību Veic brīnumdarbus tur. 185. Esmu baudījis debesu maizi Esmu baudījis debesu maizi, Arī dzirdējis patieso vēsti, Dieva sūtītās dvēseles veltes – Manu sirdi tās piepildīja. Evaņģēlijā stāstīts par Jēzu, Pestītāju no Dieva, kas sūtīts, – Tas ir dārgums, kas augstāks par visu, Ko šī pasaule piedāvā man. Tik caur Jēzu vien glābts, pacelts būšu, Gara barību diendienā lūgšu: No tā Kunga visbagātā galda Katrai dvēselei mieru tā dod. Nāvi, grēku mans Pestītājs veicis, Dod Viņš spēku mums ikdienas cīņās. Mīlestībā mūs audzina, vada, Paklausot svētlaimīgs būšu reiz. Dienā pēdējā debesu zvani Skaidri skanēs pār jūrām un zemi, Un no austrumiem, rietumiem ļaudis Steigsies kopā ar Jēzu tad būt. Tie, kas ticēja vēstij par Jēzu, Sanāks, ietērpti greznumā, priekā. Tur būs mūžīga līksmība, laime, Ak, kā vēlētos arī tur būt. 186. Mīlestību dod mums Tu Mīlestību dod mums Tu, Ticību un cerību, Stundā, kurā esam te Tavas rokas paspārnē. Tev par visām dāvanām, Ko te šodien saņemam, Pateicības ziedu mēs Nesam savās dvēselēs. Kad šai brīdī šķiramies, To no sirds mēs lūdzamies: Dod, lai drīz mēs tiekamies Atkal Tavā priekšā, Dievs. 187. Tuvāk pie Dieva kļūt Tuvāk pie Dieva kļūt Sirds ilgojas! Kad spēks un spirgtums zūd, Birst asaras, Tad viena cerība Vēl mani mierina: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien! Uz debess tēviju Ceļš ērkšķiem sēts, Bet man par svētību Tas izredzēts. Tur svēto biedrībā Man vieta solīta: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien! Pēc nakts, kad diena klāt Un saule mirdz, Tad Dievu godināt Steidz mana sirds. Tā Viņam priecīgi Ceļ svēto altāri: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien! Ja dažreiz izprotams Man nav Tavs prāts, Tad ļaujies pielūdzams, Man tuvāk nāc, Un aizved ceļ’nieku Uz debess tēviju: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien! 188. Nāciet, lai atpūstos šeit, klusumā “Nāciet, lai atpūstos šeit, klusumā, Zinu, ka dvēs’les nogurumu jūt. Aizmirstiet pūles, savas ciešanas, Atspirdzinājums Manā spēkā būs.” “Atstājiet visu, kas šai pasaulē, Lai tikai gara pavediens mūs sien; Būs sadraudzība Viņa klātbūtnē Kopā ar Mani un ar Tēvu vien.” “Stāstiet, kā kalpot man jūs cenšaties: Uzvaras, neveiksmes un cerības, Zinu, ka grūti dvēs’les pie Man’ nest; Lielākas balvas – as’rām slacītas.” Atspirdzināti atgriezīsieties, Līdz krēslas stundai darba laiks jums īss, Stundas, ko pavadījāt mācoties Par savu Kungu, nekad nezudīs. 189. Pie troņa pakrītu Pie troņa pakrītu, Mans Kungs un Dievs, Un zemīgs pielūdzu, Ak, uzklausi! Sāc darbu svētīgo, Kas mani izdaiļo, Līdz būsi palicis, Mans viens un viss. Tev grēkus izsūdzu Ar asarām, Dod dzīvo ticību Man nabagam. Tu miri, Pestītāj, Lai miers Tavs svētīgais, Ko grūti pelnījis, Mans viens un viss. Klau! Balss man sirdī skan Kā vēsmiņa, Ka paklausīta gan Ir lūgšana. Nu šaubu migla zūd, Sirds pilnu prieku jūt, Viņš mājot ienācis, Mans viens un viss. Bet troņa priekšā es Vēl kavējos: Kaut spēks no augšienes Man vairotos! Kaut mīlēt pilnīgāk Un strādāt svētīgāk, Vien Tev es varētu, Mans viens un viss. 190. Dzīvības maizi man, Kungs dārgais, lauz Dzīvības maizi man, Kungs dārgais, lauz, Kā reiz Tu devi jūras krastā daudz. Pēc Tevis ilgojos, meklēju es Tevi, jo vārds Tavs dzīvais mieru nes. Dzīvības maizi lauz, Kungs dārgais, man, Lai vārds Tavs dievišķais man sirdī skan. Liec gudrus soļus spert, māci man tos, Pēc Tavas vadības es ilgojos. Teic vārdus patiesos, lai redzu es, Ko Tava uzrakstītā vēsts man nes. Tad ciešā draudzībā ar Tevi svēts, Tavs attēls dzīvē man tiks iegravēts. Lūdzu, lai svēti Tu patiesību, Kā reiz to darīji pie jūras Tu. Važas tad nokritīs, jūgs apstāsies, Mans miers un viss būs Tevī, Tu, mans Dievs. 191. Ak, svētīts Kungs, mēs vēlamies Ak, svētīts Kungs, mēs vēlamies Pie Tava troņa lūgt. Lai piedot vari tā kā reiz Un laipnību mums sūt’. Kungs, nāc kā zemi rasa sedz, Kā lietus atjauno, Un zeme zālē ietērpsies Tā atspirdzini Tu. Mūs maini, Kungs. Atzīstam savus trūkumus Un jūtam vājības, Mums Svēto Garu atsūti, Kas palīdz lūgšanās Un sātanu, kas kārdina, No mūsu skata slēdz. Bet Priesteri mūs’ tuvumā, Kas aizstāv mūs, lai redz. Mums redzi dod. Kaut daudzi esam, palīdzi Mums vienotībā lūgt. Kad ceļas strīdi, mierini Un aizdzen skaudību. Liec pastāvēt par kaimiņu Un saticīgiem kļūt. Mūs visus garā savieno, Ļauj svēto mieru gūt. Kungs, vieno mūs. Lai ceļas mūsu lūgšanas Ar degsmi, vienotas Un saskaņa lai sirdīs skan Ar lūgsnu sirsnībā. Kā parādniekiem piedodam, Tā piedodi Tu mums, Tavs prāts lai notiek svētībā, Tik Tavai gribai būt’. Kā vēlies Tu. 192. Kungs, Jēzu, Tavā vārdā Kungs, Jēzu, Tavā vārdā Mēs atkal sanākam, No avota šī tīrā Nu baudīt kārojam. Ak, Jēzu, dod mums manīt, Ka esi tuvumā, Ka atkal gribi ganīt Mūs savās ganībās. Un svētī savu vārdu Šai klusā stundiņā, Lai to kā mantu dārgu Slēdz visi sirsniņā. No sirds Tev pateicamies Par laipno vadību, Joprojām izlūdzamies, Tēvs, Tavu svētību. 193. Debestēvs, mēs lūdzam Tevi Debestēvs, mēs lūdzam Tevi, Dod mums spēku pastāvēt. Vieglas dienas sev nelūdzam, Palīdzi tik izturēt. Neprasām, lai zaļās pļavās Vienmēr tikai staigātu; Arī stāvās klinšu takās Lūdzam Tavu tuvumu. Neprasām pie ūdens klusa Vienmēr mierā kavēties. Spēku dod šķelt klinti cietu, Un tur straumes izliesies. Esi mūsu spēks un stiprums, Vadītājs mums tuksnesī. Briesmās, bailēs, bēdu gaitās Lūdzam, Tēvs, mums palīdzi! Ceļš vai gaišs, vai tumsas aizsegts; Saulains laiks vai vētrains, bargs, Dod, lai katrā dzīves brīdī Tuvums Tavs mums vienmēr dārgs. 194. Kad te, sapulcē Kad te, sapulcē, Cieņā, bijībā, Tava klātbūtne Sirdis pacilā. Māci pielūdzot Izprast, kas Tavs prāts, Lai, Tev sekojot, Pildīts tik Tavs vārds! Vārds, ko runājam, Ir, ko Tu mums teic, Domas izteiktas, Dievišķību sveic. Maize ir Tavs vārds, Tevis lauzīta, Un kā upurs dārgs Brīvi ziedota. Tēvs, kad aizejam, Lai ik sirdī vēl Mērķi glabājam, – Dzīvot tikai Tev! Tā, Tev dzīvojot, Vadi, māci nu, Lai mēs kalpojot Mīlētu kā Tu! 195. Tik dziļā pateicībā Tik dziļā pateicībā Tēvs, Tavā priekšā mēs, Lai visiem nelaimīgiem Tu mieru nes. Mums sabiedrībā Tavā Vairs nevajadzēs ciest. Par Tavu piedošanu Vien teikt paldies. Šeit, Tevis priekšā, Sirds mieru jūt Tēvs mūsu, prasām – Parādies Tu! Mums vaigu vaigā stāvēt, Ar Tevi kopā būt. Tu mīlestībā savā Dod svētību. Tad atskan Tavi vārdi Un sirdīs vēsti nes – Un ļaudis mūsos Jēzu Jau saredzēs. Tu savu tēlu veido, Tev mūsos vienmēr būt. Tā slavināsim Tevi, Jo Valdnieks Tu. Lai kas mums līdzās dzīvo, Redz Kristus garu ar, Un jūt, cik lielā priekā Tam kalpot var. 196. Lūdzam mēs visi kopā Lūdzam mēs visi kopā Kā avju pulks, tik vājš, Cīņā ar ienaidniekiem Tu – spēka radītājs. Mēs solām uzticību, Ved mūs ar žēlastību Tai dzīvē mūžīgā. Apskaidrība mums nāca Par to, ko darīji: Kad paklausīgi Tēva Gribu Tu pildīji. Mācekļus atbalstīji Un mūs tāpat varēji Kā viņus – mierināt. Un, ja vest gribi liesmās: Kur svelmē lai sadeg – Visas tās saites tumšās, Kas prom no Tevis velk. Drīz tēls Tavs spoži mirdzēs, Mūs liecības tad skanēs Tavā patiesībā. Ak, nāc, jel, Kungs, Tu atkal – Tā mūsu vēlme ir. Laiks paskrien arvien ātrāk, Drīz tas būs apstājis. Tad bēdas pāries priekā, Cīņas mums norims mierā, Kas valda mūžībā. 197. Ak, cik jauki, svētīgi Ak, cik jauki, svētīgi, Kad še Kristū vienoti Brāļi, māsas sastopas, Viņa vārdā priecājas! Ienaids, skaudība lai zūd, Sirdīs mīlestību jūt, Zinot to, ka visiem mums Ir viens Gans un patvērums. Lai viens otram roku dod, Vienus mērķus sirdis rod, Un lai vienprātībā lūdz, Priekus teic un bēdas sūdz! Jēzus, mūsu vidutājs, Savu bērnu vienotājs, Viņus laimē redzēdams, Ir starp tiem, tos svētīdams. 198. Pestītāj, vai būsi Tu Pestītāj, vai būsi Tu, Man par draugu,palīgu? Jo es bērns, kas klūp un krīt, Bet Tu vari atbalstīt. Man trūkst spēka, bet Tu man Dodi žēlastību gan; Kad man bēdas, vaimanas, Tu man žāvē asaras. Kad es gurstu nespēcīgs, Esi Tu man palīdzīgs. Ja es visu zaudētu, Taču Tu man paliktu. Rādi tad man pēdīgi Debess ceļu žēlīgi. Vadi mani, panākts viss Mūžam būt man debesīs. 199. Paliec pie mums, jo vakars tuvojas Paliec pie mums, jo vakars tuvojas, Kungs, paliec še, drīz tumsa zemi klās; Mums prieku dot var Tava klātbūtne, Un tādēļ lūdzam mēs, Kungs, paliec še. Tik ātri, ātri dzīves saule riet, Un zemes prieks un slava kapā iet; Un maiņas, trūdi pārņem pasauli, Bet Tu, ak, Kungs, tāds paliec mūžīgi. Kungs, vienumēr mums Tevis vajaga, Bez Tevis nav mums cita palīga; Bet ja Tu paliec mums par Vadoni, Vai nakts, vai diena, tad mēs laimīgi. Kad acis skatīt beigs, tad spīdi Tu, Ved mūs līdz sniegsim debess godību; Kur lielais rīts sāks ēnas klīdināt, Bet arī tur, ak, Kungs, jel paliec klāt. 200. Tu neatstāj man’, Pestītāj Tu neatstāj man’, Pestītāj, Tur’ manu roku savējā. Tav’ mīlas spārnu ēna sedz, Jo vienmēr Tev piederu es, Nav varas man pār sev’. Man vajag Tavu klātbūtni – Tad šaubas paliek pagātnē. Man dvēselē balss Tava skan, Es drošs, ka mērķi sasniegt var’, Uzmundrini Tu man’. Kungs, sargā manu dvēseli, Lai tuvu man Tu mūžīgi. Un kaut ar’ nakts pār dvēs’li krīt, Nav baiļu man par cīņu rīt, Jo drosme pār man’ līst! Tavs Gars tik maigi pieskaras, Man Dieva atpūtu dod Tas. To debess līksmi piedzīvot, Un, Tavā mīlā dzīvojot, Kungs, mūžīgi es Tavs! 201. Palīdzi acis man Palīdzi acis man, Kungs, atdarīt, Tevi pie krusta lai Var saskatīt. Pareizu ceļu iet, Sirds prātu Tavu veikt, Uzvaru galā sveikt, Jēzu, mans Kungs. Atļauj man piekļauties Tev grūtībās, Lai žēlastība līdz Pārvarēt tās. Tā mana izvēle, Tāds ceļš man jāiet te – Būt Tavā paspārnē, Jēzu, mans Kungs. Palīdzi atpūsties No raizēm Tu, Pie Tava troņa Gūt žēlastību; Nakts beigsies, diena būs, Asaras ātri žūs, Pestītāj, izglāb mūs, Jēzu, mans Kungs. 202. Ar miera vārdiem saviem Ar miera vārdiem saviem Pie mums nāc, mūsu Sargs! Tie maize bērniem Taviem Un spēka avots dārgs. Nāc, nāc ar svētīšanu, Pie mums, Tu bagāts Dievs, Ka sirdī prieku manu, Kaut te būs cīnīties, Kaut te būs cīnīties! Ar savu žēlastību, Kungs, paliec visiem klāt, Ka grēks un netaisnība Mūs nevar samaitāt! Nāc, Kungs, ar savu gaismu Pie mums Tu, spožums, svēts, Tad iesim ceļu taisnu, Kas mums ir novēlēts, Kas mums ir novēlēts! Nāc, Kungs ar savu spēku, Tu, Labais Gans, pie mums Pret pasauli un grēku, Mums drošais patvērums! Lai uzticība Tava Mums visiem līdzi iet, Tad dvēs’lei baiļu nava, Un prieks Tavs nenoriet, Un prieks Tavs nenoriet! 203. Uzticams Dievs saviem bērniem Uzticams Dievs saviem bērniem Palīdzot tiem katru dien’, Tiesu dod un žēlastību Svētceļojumā aizvien. Viņš ik rītu atkal jaunu Uzticību piedāvā, – Viņš ir līdzjūtīgs un žēlīgs Tiem, kas meklē lūgšanā. Dievs mūs uzticīgi sargā Viltus kārdinājumos, Spēku dod, lai izturētu Lielos pārbaudījumos. Pildīdams Viņs savu vardu, Nemainot tur it nekā, Kamēr turamies Tam tuvu, Viņš no ļauna pasargā. Visas dvēseles Dievs pieņem, Dzīvot Viņa tuvumā, Pārpilnībā dāvā mieru Līdz ar Viņu mūžībā. 204. Dien’ no dienas un tā katru mirkli Dien’ no dienas un tā katru mirkli Dievs dod dzīves cīņās spēku man. Dieva atklāsmēm uzticos stipri, Liktens pavērsieni neaizskar. Dievs mūs mīl patiesi, bezgalīgi, Dzīvē dāvā veltes labākās, Prieku, bēdas piešķir patiesīgi, Miers dots rūpju ielokā. Katru dienu Glābējs man ir blakus, Viņš ar brīnumainu laipnību Rūpes aizslauka no dzīves takas, Saviem bērniem dod Viņš padomu. Rokas Visuaugstākā mūs apsedz, Gan dod pajumti, gan iztiku, “Tā ikviens lai sevī spēku saredz!” Solījumu devis Viņš. Pārbaudījumā Tu atbalstīsi, Uzticos Tev, Kungs mans, visā tā. Apsolījumi ir nezūdīgi, Ko mēs dzirdam Tavā uzrunā. Palīdz’ mums, lai spējam dzīves ceļā Pieņemt to, ko Tavas rokas sniedz. Dien’ no dienas iet, lai skatiens augšā Apsolīto zemi redz. 205. Vēl nedaudz gadu ies Vēl nedaudz gadu ies, Ar ziemām, vasarām, Un tad mums kopā būt ar tiem, Ar zemē guldītiem. Vēl nedaudz saulrietu Uz tumšiem pakalniem. Mums nebūs dienu, vakaru, Kur miers un klusums vien. Vēl nedaudz vētru būs Uz dzīves krasta klints, Mēs būsim, vēji kur nepūš, Kur neplūst vilnis rimts. Kungs, dvēs’li manu šķīst’, Tai Dienai Lielai nes, Lai slacīts Tavās asinīs Un tīrs no grēka es. 206. Jēzu, mīļais Pestītāj Jēzu, mīļais Pestītāj, Mani vienu neatstāj! Kad visapkārt vētra kauc, Viļņi tumšās dzelmes jauc, Sargi mani, Pestītāj, Apsauc vētru, lai tā stāj! Tavā drošā vadībā Tikšu debess godībā. Tikai Tevi meklēju, Tevī visu atrodu, Garā slimo dziedini, Aklam acis atveri, To, ko nospiež tumsa, grēks, Paceļ Tava Gara spēks. Tavā drošā vadībā Tikšu debess godībā. Jēzu, mīļais Pestītāj, Mani vienu neatstāj, Ietērp mani taisnībā, Manus grēkus nomazgā. Jēzu, Jēzu, esi mans, Kamēr skanēs miera zvans. Tavā drošā vadībā Tikšu debess godībā. 207. Dievs ir mans patvērums un sargs Dievs ir mans patvērums un sargs, Klints siena vētrā briesmīgā. Jo stiprāk plosās negaiss bargs, Jo drošāk Viņš man’ pasargā. Pret saules stariem pavēnis, Dzīvs ūdens sirdij tvīkstošai, Nakts tumsā īstais Vadonis, Kas ved līdz debess tēvijai. Mans Glābējs tikai vārdu teic, Un vēji rimst, un viss top kluss, Un nemiers sirdī valdīt beidz, Kad dārgais Pestītājs tur dus. Ak, stiprā klints, mans Kungs un Dievs, Pie Tevis vēlos es nokļūt, Pie Tevis varu paglābties, Pie Tevis beidzot ceru būt. 208. Man sirds prieka pilna, ka varu šeit būt Man sirds prieka pilna, ka varu šeit būt – Uz vienīgā ceļa, kur mīlu jūt. Tā mani no tumsas un vētrām prom nes, Ar žēlastību Tavu eju es. Negaisam cauri man vīd Tavs skats, Vienmēr es būšu, kur būsi pats. Jo Tu esi Glābējs un uzticams draugs, Pat līdz mūža galam – mans acuraugs. Tavs darbs, tavas sāpes un mīlestība – Tie ceļu uz troni man pavēra; Un patiesa mīla, kas dvēseli skar – Tā aizvest uz augstāko mērķi var. Es zinu, ka sirds Tava pieder ar’ tiem, Kas maldoties kļuva par grēc’niekiem; Tos vētra nost gāza, kaut gaišs likās skats, Bet sirdī tiem nebija Jēzus pats. 209. Kad bēdas māc, Kungs uzklausi Tu mani Kad bēdas māc, Kungs uzklausi Tu mani, Lai pagaist izmisums un as’ras žūst; Ved mani, Kungs, kad cerības man vājas, Pie Klints, kur patvērums man vienmēr būs. Kad bezcerība mani māc, es dzirdu: “Ja iesākt spēsi, nebūs sakāves!” Lai cīņā varu iet ar visu sirdi Pie Klints, kur patvērums man, turos es. Vēl stūrgalvība manā sirdī mājo, Gan lepnums, viltība un savtīgums. Pie sevis sauc un rādi ceļu vājam Pie Klints, kur vienmēr būs man patvērums. Kad bēdas māc un skumstu es pārlieku, To saprast liec, lai mani vārdi skan – “Bez Tevis niecība es, ļauj lai tieku Pie Klints, kur patvērums būs vienmēr man.” Kad vājos brīžos kārdināts es esmu, Lai Kungu noliedzu – tā pūlis dūc; Tad liec, lai pārliecību atgūt varu Pie Klints, kur patvērums man vienmēr būs. 210. Pestītāj, Jēzu Pestītāj, Jēzu, Paliec manā tuvumā, Ceļot tik gribu Tavā vadībā! Un, kad vētra trako, Viļņi augsti saceļās, Tavas rokas ēna Mani pasargā. Pestītāj, Jēzu, Mani vienu neatstāj; Vienumēr mani, Kungs, ar savām rokām klaj! Ieprieca bēdās, Pārbaudījumos, mans Draugs, Vadi, līdz mani Kādreiz mājās sauks! Kaut ar’ mani nievā, Tevis dēļ man draugi zūd, Pietiek, ka tik varu Tur, kur Tu reiz būt. Saulītei rietot, Neliec vienam man, Kungs, mirt! Jordānas plūdos Sāc Tu laivu irt. Kā mazs bērns es lūdzos, Dusēt ļauj pie Tavas krūts! Esmu Tavs arvienu, Brīdis labs vai grūts. 211. Kad Jēzus savus atstāja Kad Jēzus savus atstāja, Viņš Garu solīja, Kas vada mūs un mierina Pat nestundā. Kā viesis mīļš Viņš atnāca Pie mums šis Svētais Gars, Lai pazemīgās sirdīs tad Viņš dusēt var. Kad Viņa balss mūs uzrunā, Tik maiga, mīlīga, Tā mūsu domas vedina Pie mūžīgā. Tās vērtības, kas mūsos mīt, Viņš vienīgais spēj sēt; Likt Svēto Garu uzklausīt Un uzvarēt. Tu, šķīstais,cēlais,Svētais Gars, Nāc, sirdī iemājo, Lai Tavas žēlsirdības stars Mūs apgaismo. 212. Svētais žēlastības Gars, ar Svētais žēlastības Gars, ar Svēto mīlestību nāc Pie mums šeit nu, Tevi gaidot, Sirdis dziesmā vienot sāc! Māci dziedāt mums to dziesmu, Kura eņģ’ļu korī skan; Debess augstībā par godu Kristum – mūsu Glābējam. Tik ar Tevi dzīvot varam, Tavā žēlastībā, Kungs, Vienmēr kopā ar mums esi, Savu Garu atdod mums! Klīdām pasaulē šai ilgi, Līdz mūs Glābējs atrada – Debess gaismā apspīdēja, Attaisnoja Golgātā. Apzinām no visas sirds mēs – Parādnieki esam Tev. Tu ar savu labestību Vienmēr piesaisti mūs sev. Negribam vairs aizmaldīties Prom no Tava ceļa mēs; Mūsu sirdīs, mūsu jūtās Tik vien Tevi paturot. 213. No rīta gaisma ataust No rīta gaisma ataust, Jau vaicā Svētais Gars. Man viena doma prātā – Vien Dievu lūgt un atskārst. Un laimīga ir dvēs’le No rīta Tēvu rast, Un gatava caur dienu Vairs neatšķirties no Tā . Tik augstu debesjumā, Vēl tālāk diena mirdz. Un spožām zvaigznēm garām Klīst lūgsnas pārņemta sirds. No pīšļiem gars ceļ augšup Un Tēvu meklēt sāk, Pie debess durvīm klauvē, Sirds vairs nevar savādāk. Tik šaura pasaul’s telpa, Viss tajā vājš un sīks, Vien debess atļauj elpot Ik dvēselei, kura nīkst. Tad sirds taps lūgsnā skaidra, Spēs domas sakārtot. Un grēks mūs nesamaitās, Nakts šausmas – vairs nebūs to. Ik bērnus lūgsna uztur Un dvēs’lēm spēku rod. Ar ticību caur krustu Mums mūžību iemantot. Ticēsim, vien ticēsim, Jo Dievs ir solījums. Viņš mums dos to, ko lūdzam, Un paliks allaž ar mums. 214. Svētais Gars, nāc, apņem, vieno Svētais Gars, nāc, apņem, vieno, Nolaidies pār mums Līdz pat pestīšanas dienai, Aicinās kad Kungs. Šķīsti mūs no visiem traipiem, Svēto Garu sūti, Kungs; Lai, no debess nolaižoties, Mieru nes Viņš mums. Svētais Gars, pie Tēva dārgā Palīdzi mums tikt; Nespēkā un gribā vārgā Lai mums nepalikt. Svētais Gars, mums Dieva gribu Māci saredzēt; Kā ar Kristus mīlestību Esam glābti mēs. Svētais Gars, nāc sirdis pildi Tik ar sevi vien, Dzīvē lai ir redzams skaidri Tuvums Tavs arvien. 215. Kad esmu nakts un tumsas tīts Kad esmu nakts un tumsas tīts, Bez Tevis nevar ataust rīts; Kungs, Glābēj, Tu, kas krustā sists, Man neliedz savu Svēto Garu. Man pasaul’s gaisma esi Tu Un sirdī modin’ cerību; No Tevis šķirties nevaru, Man neliedz savu Svēto Garu. Bez Tevis dvēs’le nomirtu, Tikt Debesīs es nespētu; Uzklausi manu lūgšanu – Man neliedz savu Svēto Garu. 216. Mierinātājs Svētais Mierinātājs Svētais, Sāpes atvieglo. Dieva mīlestība, Sirdi atbrīvo. Lūgsnās Tevi saukšu: Vāji esam mēs. Jūtas vērs uz augšu, Tad Dievs sadzirdēs. Jēzus gaitas rādi Tu tik skaidri mums. Taisnībā Tu vadi, Kurā bija Kungs. Dieva zīmogs esi, Kā apsolījums. Glābšanu mums nesi, Kas Diev’ mantojums. Mēs pret darbiem Taviem Nebūsim nekad, Lai ar bērniem Saviem, Dievs ir redzams tad. 217. Dzīvo citiem katru dien’ Dzīvo citiem katru dien’, Aizmirsti par sevi vien! Tāds ir ceļš,ko Dieva Dēls Staigāja te tevis dēļ! Dzīvo citiem katru dien, Labestībā staro vien, Vienmēr mīļš un labestīgs, Jēzum kļūsti tu līdzīgs. Dzīvo citiem kā tas Viens, Dieva mīļots Dēls arvien, Mūsu dēļ Viņš mocīts tā, Ka to krustā piesita. Dzīvo citiem,dāsni dod, Kur tik vajadzību rod, Tā to Meistars domāja, Cilvēk’ bērnus mīlēja. Dzīvo citiem, tev būs prieks, Mājās aicinās tad Dievs, Tu ar Viņu tiksies tur, Balvu dos Viņš kā nekur! 218. Palīdzi man, Dievs, būt taisnam Palīdzi man, Dievs, būt taisnam, Kamēr dzīvoju vēl es. Palīdzi Tev godam kalpot, Jo caur Jēzu grēks mans dzēsts. Palīdzi man, Dievs, būt taisnam, Kalpot mīlā dedzīgā. Dzīvi dāvināt kā Jēzus Tavā gribā spēcīgā. Palīdzi man, Dievs, būt taisnam, Tev ir dzīvē veltīts viss. Tev es visu upurēju, Kamēr sniegšu debesis. Palīdzi man, Dievs, būt taisnam, Tavu balsi saklausīt, Lai es teiktu īstos vārdus Tiem, kas maldu ceļos mīt. Lieka cita palīdzība. Manā dzīvē esi Tu. Kalpot Tev – patiesi dāvāt Sirdī mierinājumu. 219. Pasaulē šai sirdi vajag Pasaulē šai sirdi vajag, Kura atvērta ikbrīd’. Pareizajā ceļā vajag Jēzum līdzās taku mīt. Bija ļaudis senās dienās, Kuri Jēzu mīlēja. Saskatīja Viņā vienā To, kas glābj un pasargā. Sirdī ticīb’s karogs jāceļ Cīņas laukā smagākā. Arī tad, ja nāve smacē, Dieva spēks mūs pasargā. Jēzu vārdā uzvarēsim, Ja mums cietēju būs žēl, Ja būs sirds, kas viltu nezin, Sirds, kas debess mīlā kvēl. Pasaulē šai sirdi vajag, Kurā Dievs tiek sumināts. Kura, ciešot dzīvē šajā, Teic, lai notiek Viņa prāts. Pasaulē šai sirdi vajag, Kura ļaudis nešķiro – Nabagam un bagātajam Jēzus žēlsirdību dod. Vēsas sirdis nevar pestīt. Jēzus sirds vien izglābs mūs. Upuri tiek ļaudīm nesti – Viņa ciešanas un krusts. 220. Lai kalpojam Jēzum – tas svētību nes Lai kalpojam Jēzum – tas svētību nes, No sirds varu sacīt šo vēsti jums es. Vien drudžainu rosību pasaule dod, Bet, kalpojot Kungam, sirds prieku sev rod. No debesu dārgumiem svētība plūst, Vien kopā ar Jēzu tos cilvēki gūst, Ne rūsa, ne kodes tos maitājot skar, Šos dārgumus saglabāt Jēzus mums var. Būt Kungam par upuri svētīgi kļūs, Ja dzīve tam pilnīgi atdota būs. Lai veicam, ko veikdami, Jēzum viss dots, Un lūgšanā sirsnīgā gars aplaimots. Vien, noliedzot sevi, nāk gandarījums. Lai Viņš vada mūs,Viņš, kas miris par mums. Mēs redzēsim Viņu, kad stunda būs klāt. Bet vai būsim gatavi priekšā tam stāt? 221. Reiz kalna virsotnē Reiz kalna virsotnē Tēvs dēlu atnesa. Nav savam Dievam upurēt Vairs mīļāka nekā. Visu gribam dot Mīlestībā mēs, Nepiederam paši sev, Viss mūsu pieder Tev. Reiz mājā vienkāršā Bij sirds, kas svētīta , Tā eļļas trauku sasita, Lai Kristus pretī nāk. Caur Svēto Garu mēs Tev gribam pateikties. Tu nomiri, lai svētītu Un neļautu mums ciest. Pie troņa slavēsim Un dziedāsim arvien. Tu slavas esi cienīgs, Kungs, Uz mūžu katru dien’. 222. Visu, draugs, veltīsim Jēzum Visu, draugs, veltīsim Jēzum, Jaunības spēku nav žēl. Ticība dzīva ja sirdī, Gars tad par patieso kvēl. Dieva Dēls paraugu devis, Vienmēr uz priekšu tas sauks, Cerību, ticību, prieku Viņam mēs veltīsim, draugs. Visu, draugs, veltīsim Jēzum, Īstenā ticībā nāc! Ietērpies glābšanas bruņās, Cīņu par taisnību sāc! Visu, draugs, veltīsim Jēzum, Sirdi ar prieku tam ver, Lai tevī ienāk un dzīvo Viņš, kas par vadoni der. Ziedojis sevi, tu mierīgs Ērkšķaino taciņu min, Lai tavus sapņus un ilgas Jēzus tik vienīgais zin. Visu, draugs, veltīsim Jēzum, Viņš ir tavs Kungs varenais, Tevis dēļ nācis uz zemes, Grūtdieņiem bēdas lai gaist. Pametis debesu mājas, Steidzies no grēka mūs glābt. Pielūgsmē pateikties klājas, Sirdsdegsmi tam dāvināt. 223. Dievs ir manu miesu devis Dievs ir manu miesu devis. Viņš līdz galam manī būs, Tāpēc mīlestībā lielā Man nekad To neatgrūst. Man ir gods ar pazemīgo Nācarieti kopā būt, Lai mēs uzticībā spētu Jaunus apvāršņus sev gūt. Esmu devis Jēzum visu, Prieks Tā gribu izpildīt. Lai Viņš manu dzīvi vada, Mūžam manā sirdī mīt. It neviens vairs nespēs kavēt Visu labo Dievam rast, Iegūt Viņa labvēlību Svarīgāks man nav nekas. Man ir gods būt Viņam līdzās, Atstumšanas sāpes ciest, Pacietīgi nest to krustu, Viņa slavā dalīties. 224. Pirms mums tagad jāšķiras Pirms mums tagad jāšķiras, Gribam slavēt Tevi, Kungs, Jo Tu lielā mīlestībā Devi žēlastību mums. Ciešāk altārim, Kungs, Tavam, Labpŗātīgi Tu mūs sien. Mūsu dāvājumu smarža Nestu prieku Tev aizvien. Un, ja kādreiz nākotnē vēl Pārbaudījumi mums būs, Tad, lai Tavā žēlastībā Varam uzvaru gūt, Kungs. Pasaulē, kur tumsa valda, Pazudušie mirstot vaid, Kungs, mums palīdzi dot gaismu Tiem, kas mīlestību gaid’. Noguruša brāļa dvēs’lei Vajadzīgs ir mūsu miers; Lai Tavs mīlestības likums Ienāk mūsu sirdīs, Dievs. 225. Kungs, nest Tev gribu upuri Kungs, nest Tev gribu upuri, Mans Praviet, Ķēniņ, Priesteri. Un manas dzīves dāvanu, Es lūdzu, visu paņem Tu, Es lūdzu, visu paņem Tu. Ak, Kungs, ņem sev! Šo dzīvi savu dodu Tev. Tik Tev ir tā, Tev mūžam teikšu tikai “Jā.” Tu, labāko reiz atdevi Un Golgātu pat izcieti, Tu bēdu kausu tukšoji Un Dievu Tu man rādīji, Un Dievu Tu man rādīji. Viss, kas es turpmāk gribu kļūt, Ir kalpojot Tev tīkams būt, Kas visu sevi atdotu Un mīlestībā ziedotu, Un mīlestībā ziedotu. Kungs, izmanto šo dzīvi Tu, Lai noklīdušos atvestu. Lai debess prieku atstaro Par katru avi atrasto, Par katru avi atrasto. 226. Kas šai dzīvē sēj ar as’rām Kas šai dzīvē sēj ar as’rām, Nākotnē vien prieku gūs. Šeit ir nelaimes ar sērām, Tur – vien miers, no rūpēm brīvs. Ciet ar Kristu pacietīgi, Līdzinies Tam darbos pats. Prieks pēc ciešanām svētīgi, Nabags šeit – Tur bagāts taps. Neprasi tu uzstājīgi Savu vēlmju izpildi, Ej aiz Viņa pazemīgi, Prieka pilnu dvēseli. Sirdī tici nešaubīgi: Balva tev no Dieva tiks – Mīl viņš tevi bezgalīgi, Esi Viņam uzticīgs. 227. Kaut lūgt es mācētu Kaut lūgt es mācētu, Kad dvēs’le cieš, Un jaunu spēku gūt, Kad nasta spiež, Un dzīvot ticībā Kā kādreiz bērnībā: Dievs mani neatstās Nekad, nekad! Lai grēkos nekristu, Kad gadi skries, Dod spēku lūgšanā Man paciesties, Jo vainags piederēs Tik tam, kas pastāvēs, Dievs mani neatstās Nekad, nekad! Kas mani atraut spēs No Tēva krūts? Vai nāve, izbailes, Vai cīniņš grūts? Viss, viss kaut bojā ies, Sirds Dievā patversies. Dievs mani neatstās Nekad, nekad! 228. Kad dzīves vētrām pretim stāvu Kad dzīves vētrām pretim stāvu, Kad ērkšķains ceļš iet ciešanās, Es lūgšanās pie Dieva nāku – Tās mani veldzē vienīgās. Par visu aizmirst tad es spēju – Ar Tevi, Kungs mans, vienatnē, Kad mani sedz pret dzīves vēju – Kā bērnu savā azotē. Kaut mācas mākoņi virs manis, Kaut reizēm sodīts tieku es; Mans Kungs, es redzu Tavās acīs – Tā griba Tavā pasaulē. Tu atjauno man dvēs’les spēku, Un dzīves posmu noiet man. Es skaidri Jēzu redzu skaistu, Kad Tava balss man sirdī skan. Man dvēsele pie Tevis steigsies, Kad dzīves smagums nomests tiks, Kad zemes gaitas kādreiz beigsies – Ar Tevi būt man kopā likts. 229. Māci man ticēt, Kungs! Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Bērnišķi ticēt un Bērnišķi lūgt! Vai dienas saulainas, Vai dzīvē prieka maz, Sirds lai Tev uzticas: Māci man lūgt! Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Mūžīgu svētību Dvēselei gūt. Kungs, Tu mans Pestītājs, Vienīgais žēlotājs Un ceļa rādītājs: Māci man lūgt! Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Dzīvot, kā vēlies Tu: Māci man lūgt! Dod gaismu tumsībā, Ved ceļā pareizā, Sniedz roku palīgā: Māci man lūgt! Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Ticēt kā bērniņš tic, Bērnišķi lūgt! Kā bērns Tev pieglaužos Un droši paļaujos, Tev vienam uzticos: Māci man lūgt! 230. Pie manis liecies, Tu Pie manis liecies, Tu. Es mieru gribu gūt. Ak, Dieva Jērs, pie Tevis klāt Es allaž vēlos būt. Pie manis liecies Tu. Sirds sāpju slogā sten. Tev savus grēkus izsūdzu, Lai piedotu Tu man. Reiz patika man klīst Pa taku grēcīgu, Bet tagad vien uz mājām iet, Kur priekšā esi Tu. Viss jaukais zemes prieks Kā dzirkstis naktī skumst, Es maizi atrast gribēju, Bet priekšā akmens drūms. Nakts tumsa zemi klāj. Jel, dzirdi, izglāb mūs! No sirds ja gribam Tevi rast, Kungs, neatstumsi Tu. 231. Kāds brīnumains uzausis svētdienas rīts Kāds brīnumains uzausis svētdienas rīts: Mūs’ Glābējs ir atdzimis, no nāves brīvs! Caur viņu mēs drosmīgi un dvēs’lē šķīst’, Mēs liecinām patiesi – Kristus ir dzīvs! Kam līdzinās brīnišķais svētdienas rīts? Nav šaubu un sirds bailēs vairs nenotrīs, Pēc sērām nāk prieks, sirdī gaismu liedams, Jo Dieva Jērs kapā vairs nav atrodams. Kaut varētu iegūt šo spēku, kas var Mūs augšup celt, meklēt, kas būs mūžībā, Lai grēkam nav varas, kas biedēja tā, Būs dzīve vēl mums Kristus labklājībā. Ja cerībā tiecamies dzīvot mēs tā, Lai varētu atdzimt, kā Viņš solīja: Tad mainīs sev līdzīgus Viņš pilnībā, Un kopā mēs dzīvosim tur – mūžībā. 232. Eņģel’s ausmā nolaidies no debess Eņģel’s ausmā nolaidies no debess, Akmeņus no kapa vēlis ir, Jēzus dzīvs! Viņš rītā augšāmcēlies, Kapā tikai drānas atstājis. Dzīvs, Viņš dzīvs! Ak, uzvara šī liela! Jēzus augšāmcēlies ir. Slavēta lai atdzimšana Viņa – Uzvara caur nāvi gūta ir. Tur, pie kapa, nākušas bij’ sievas Svaidīt Dieva Dēla ķermeni, Taču kapā bij’ tik drānas vienas – Jēzus atdzimis, Tā gars ir brīvs. Uzticīgās sievas, nemeklējiet Dzīvo Kristu tur, starp mirušiem, Nebaidieties, Labo Vēsti nesiet Visiem – arī tiem, prom bēgušiem. Ļaudis līksmo: uzvara šī beidzot Dos caur Jēzu jaunu cerību, Viņš mums uzticīgs, šo cīņu veicot: Kristus vienmēr būs, kāds bij’ un ir. 233. Dievs, žēlastību dod Dievs, žēlastību dod, Ak, grēkus mums piedod, Uzvaru mierā rod, Līdz ausīs gaismas rīts. Liec stipriem garā dzimt, Kungs, sirdij neļauj rimt, Lai avis nenoklīst, Līdz ausīs gaismas rīts. Lai stiprā ticībā, Mēs augam kopībā, Tev augstā godībā, Līdz ausīs gaismas rīts. Ak, esi žēlīgs mums, Kaut apkārt vēl ir tumšs, Tu esi patvērums, Līdz ausīs gaismas rīts. 234. Priekos, neveiksmēs uzceļam namu mēs šo Priekos, neveiksmēs uzceļam namu mēs šo; Tas – templis ir vissvētākais, Jo mēs zinām – tas turēsies stipri tā kā klints Cauri gadsimtiem un mūžībai. Ceļam dienu, nakti to – mūsu templi svētāko, Kaut neredzams tas šai pasaulē. Katrai gūtai uzvarai vietu jāatrod ir tai Mūsu templī – mūža pajumtē. Mūsu darbs lai ir teikts, Jēzus vārdā kas veikts, Jo templi ir jāuzceļ mums. Balva lielākā būs tas, ka cieši apņems mūs Jēzus mīlestības starojums. Kungs ir mācījis mūs, mūža templi kā celt – Mums gudriem un vērīgiem būt; Lai tas spēcīgs kā klints. Vētrām, aukām spītējot, Mūsu templim nekad nesagrūt! 235. Kaut taka šaura, stāva Kaut taka šaura, stāva, Ko gurdie soļi šķir, Sirds mana saka klusi, Kungs vienmēr priekšā ir. Kad grēks man apkārt plosās Un pretī naidnieks stāj, Man cerība un vairogs Ir Jēzus – sargātājs. Stiprākais no visiem – Kungs, Uzvaru kas atnes mums. Viņš mūs vienmēr sargā Dzīves vētrā bargā; Stiprākais no visiem – Kungs. Caur nemieru un vētrām Es balsi saklausu; Tā dvēs’lei mieru atnes Un drošs es aizeju. Vien Jēzus dārgā roka Ir tā, kas pasargā; Ar Jēzu soli solī Man kopā jāstaigā. Ja smags ir pārbaudījums, Tad balva – dārgāka. Bet uzvara, kas gūta, – Tā paliks mūžīga. Man vienmēr līdzās Jēzus, Kad bēdas, sāpes skar. Viņš ir mans mierinātājs, Lai tālāk doties var. 236. Esmu veicis pasauli Esmu veicis pasauli. Spēka nepietrūka. Jēzus vārdi patiesie Atbrīvo no jūga. Iešu es ceļu šo, Nešķirams no Kristus. Mīlu nāvei neuzveikt– Viņam piederēšu. Glābējs savām asinīm Mazgā grēku manu. Ja vien ticu, Viņš man sniedz Piedošanu savu. Mīla mana dievišķā Uzveiks dienas grūtās. Slavas dziesmās paudīšu Savas prieka jūtas. Žēlastībā patiesā Viņš mums vēsti dāvā. Kurš līdz galam mīlēs To, Dalīsies Tā slavā. 237. Lai uzvaru mēs gūtu Lai uzvaru mēs gūtu, Mums Kungu slavināt, Lai svētas dienas būtu Un nebeigtos nekad. Šī uzvara ir pirkta Ar Tavu Golgātu. Nav grēkam vairāk varas, Caur Dēlu pestīts tu. Vai noslēpumu zini, Kas visu uzveikt spēs? Ver durvis – uzvarētājs Pats nāks un uzvarēs. Tavs lauztais gars būs saistīts Un pateiksies ikbrīd Par uzvaru, ko guva, Ko varēs sadalīt. Kaut ceļā tumsas spēki, Dzīvs Tēva solījums. Mēs visu paveikt spēsim, Un uzvara būs mums. Jo ticība redz spēku, Bet šaubas naidniekus. Kad cīnīties tai nākas – Tā stiprāka vēl kļūst. Būs cīņa nežēlīga, Līdz Ķēniņš atkal nāks. Tad izšķiršanās brīdī Viņš prasīt neiesāks, Bet tiem, kas durvis atver Un iekšā ielaiž To, It visiem, kuri notic, Viņš uzvaru spēs dot. 238. Lai Kristus prāts man nāk Lai Kristus prāts man nāk – Šis skaidrais, svētais prāts; Lai visa mana būtība Tā gribai kalpot sāk. Tu, Gars Vissvētākais, Dod spēku balvu gūt, Lai Dieva Dēlam augstākam Reiz līdzīgam man kļūt. Lai Kristus prāts man nāk, Kā Dieva gribu veikt Un mīlestības likumu Ar Gara spēku sveikt. Lai Kristus prāts man nāk Tā mīlā, dedzībā; Lai žēlastībā pieaugtu Es Gara stiprumā. Lai Kristus prāts man nāk, Ka kļūstu pilnīgāks Un Viņa soļiem sekotu Es stiprā ticībā. 239. Kungs, mēs stāvam Tavā priekšā Kungs, mēs stāvam Tavā priekšā, Pazemībā liecoties, Redzot biķeri un maizi, Golgātu atceramies. Golgātā, Golgātā, Golgātā Tavs upuris – Redzam maizē Tavu miesu, Vīnā – Tavas asinis. Tajā bēdu tumšā naktī Palicis viens lūgšanās, Dzer Viņš savu rūgto kausu, Piere lāso ciešanās. Nosodīts un visu atstāts, Mūsu grēku nastu nes, Cieš Viņš moku pilnu nāvi, Pestīti lai būtu mēs. Viņš mūs attīra un šķīsta Savām svētām asinīm, Sirsnībā un pateicībā Viņu vienmēr mīlēsim. 240. Dievs, Tavs bērns es pazemīgs Dievs, Tavs bērns es pazemīgs, Kristus mani pestījis, Jo Viņš grēkus izpircis Un pie sevis pieņēmis. Vēlos visu nākotni, Tev, Kungs, veltīt pilnīgi! Svētais žēlastības Gars Lai ir manas dvēs’les gans. Dievišķīgā godībā Svētīs mani pilnībā. Dzīvi, garu, dvēseli Nododu Tev pilnīgi. Māci, Kungs, ik dienu mirt, Lai es sevi var’ aizmirst. Liec, lai miesīgs prāts man zūd Un lai dvēs’le to vien jūt. Manā sirdī plūst Tavs miers, Nāc un mājo manī, Dievs! Dod man ausis dzirdīgas, Dvēs’les stīgas jūtīgas. Lai Tev pretī necīnos, Savām vēlmēm neļaujos. Tavu gribu svētīgo Dzīvē manā īsteno. Pazemībā ietērpjos, Un pie Tevis patveros, Atņem manu lepnību, Vairo Jēzus līdzību. Pabeidz darbu iesākto, Kā Tav’ Dēlu izveido. 241. Mūsu grēkus Kristus nesa Mūsu grēkus Kristus nesa Krusta kalnā Golgātā; Asinis par mums tur lēja – Izpirkuma cena tā. Par mums dzīvoja, Mira, atdzima. Viņš – kā Kungs, ja mūsos mājo, Ir mums cerība. Tik par mums Viņš augšām cēlās Tur, kur dārzā bija kaps, Nu no nāves bailēm visi, Kas ar viņu, brīvi taps. Kristus dzīvo un mūs aizstāv, Par mums tronī aizlūdzot; Mīlestību, žēlastību, To mums visiem Viņš var dot. Mūsu cerība ir Kristus, Ja viņš mājo sirdīs mums; Pasaulē, kur kārdinājums, Mūs var glābt vien Jēzus – Kungs. 242. Vien redzēt Jēzu – mūžīgi to vēlas Vien redzēt Jēzu – mūžīgi to vēlas Šīs sirdis ticīgās, jo ceļu rod. Vien redzēt Jēzu – mūsu ilgas kvēlas, Jo Kristus ticībā mēs spēsim to. Vien redzēt Jēzu – mūsu dzīves pamats, Un Dieva klints mūs pasargās vienmēr. Pat nāvē ejam paļāvībā rāmā, Tā Kunga svētība mums lieti der. Vien redzēt Jēzu – visu redzēt spoži. Ik dzīves labumi lai garām slīd. It visu atstājam, jo zinām droši, Kā Viņā dzīvot, Viņa takas mīt. Vien redzēt Jēzu – debešķīga spēja. Viņš stiprina un arī spēku dod, Un Viņa dzīve, nāve, augšupeja Ļauj mūžību mums visiem iemantot. 243. Kā vienkāršs bērniņš Glābējs šeit, Kā vienkāršs bērniņš Glābējs šeit, Uz zemes nāca mums, Lai Dieva dzīvi rādītu, Kāds ir tās noslēpums. Tad, visu nīsts, Viņš nomira Par katru cilvēku, Viņš krustu nesa pacietīgs, Lai mani izglābtu. Nu ticībā Viņš sirdī mīt Un dod man dzīvību, Ar savu spēku pasargā, Lai nekad nekrītu. “Mans Kungs, mans Augstais Priesteri, Pie Tēva rokas Tu Aizlūdz par mani, aizsargā, Lai vājums neskartu.” Viņš nomira šeit manis dēļ, Dievs modināja drīz. Nu sēž Viņš Dieva tuvumā Un valda visredzīgs. “Es gaidu, ka Tu, Jēzu Krist’, Pie manis nolaistos Un savās mājās aizvestu, Lai priekā dalītos.” 244. Cienīgs esi, cienīgs esi Cienīgs esi, cienīgs esi, Svētais Jēzus – mūsu Kungs. Savu labāko Tev dodam, Tevi pielūgt gods ir mums. Ļauj mums vienmēr Tevi piesaukt, Šķēršļus ceļā pārvarot, Debess dziesmu liego skaņu Atbalsīm šeit atskanot. Izpirki, Kungs Jēzu, Mūs no grēka sev Tu Golgātā un Ģetzemanē Savām asinīm. Cienīgs esi, cienīgs esi, – Dieva Jērs un Pestītājs. Šeit un mūžībā Tu esi Mūsu dzīves vadītājs. Saņemt pielūgsmi un slavu, Mīlestību, godu, Kungs, Cienīgs esi mūžu mūžos – Debess gaisma esi mums. 245. Vai tu gaidi dienu to Vai tu gaidi dienu to – Kunga atnākšanu – Apsolīto, ilgoto Pestīšanas dienu. Pacel galvu, tūlīt nāks, Atnākšanas diena klāt; Sirds lai modra, godīga, Lūdzot pacietībā. Visās zemēs pasaulē, Kuras lepnas bija, Apsolītā stundā te Kritīs Kunga priekšā. Lai tev dzīves rūpes zūd Pazūd mantkārība, Vien lai Kunga vēlmes rūp, Tikai Viņa griba. Svētīts tas, kas pastāvēs Kristus mīlestībā; Garā naktī gaidīt spēs Uzticībā kvēlā. 246. Kristus, Pestītājs, ir tuvu! Kristus, Pestītājs, ir tuvu! Celiet skatus debesīs! Lielais piepildījums beidzot Pāri visam klāt būs drīz. Drīz Viņš augstībā būs nācis, Prieka vēsti sludināt, Tos, kas svētu tur šo brīdi, Jaunai dzīvei modināt. Kristus, Pestītājs, ir tuvu! Visi tie, kas stipri tic, Šajā patvērumā svētā Slavināti mūžam tiks. Stiprai brālībai uz mūžu Dzīve priekā iesāksies. Visuvarenajam Kungam Slavas dziesmas nebeigsies. Kristus, Pestītājs, ir tuvu! Savu tautu atpazīs. Tie kas, dzimuši no Dieva, Tagad slavu iepazīs. Pasaul’s priekus projām raidām, Līdz nāks diena pēdējā, Kad Viņš varenībā savā Parādīsies godībā. 247. Kungs, dod, ka varu būt Kungs, dod, ka varu būt Kā kviešu grauds, Kas zemē apslēpts būs, Līdz uzdīgt ļauts, Nest augļu pilnību, Kas saldu prieku dod, Ar Tavu svētību Tev kalpojot. Un mīlestību dot, Lai kvēlo sirds, Tās lietas meklējot, Kas neiznīkst. Lai sirds man sāpēs lūst, Kad Tevi noliedz tā Un savu dzīvi gūt Grib savtībā. Šīs zemes priekus man Sirds nevēlas; Pie Tavām ciešanām Prāts kavējas, Ar sirdi grēcīgo Es tajās ieskatos Un daļu labāko Sev izvēlos. Tā visu atstāju Es Tevis dēļ, Laicīgo noliedzu Kaut miesā vēl. Tik lietas mūžīgās Es tagad meklēšu, Vai prieks, vai sāpes nāks – Tev kalpošu. 248. Bez pasaul’s slavas man Jēzum iet līdz Bez pasaul’s slavas man Jēzum iet līdz, Ļaudīs sēt vārdus, kas dzīvot palīdz, Kas palīdz debesis augstākās sniegt Un slavas laurkoka galotni liekt. Bez pasaul’s slavas, un Jēzus bij’ tāds; Kādēļ gan vairos no sāpēm, kas māc? Vai tādēļ bailes no krusta bēgt liek ? Lūgšos, lai Viņš savā Garā celts tiek. Bez pasaul’s slavas, mans Dievs – žēlsirdīgs, Aiz nāves plīvura – gars nemirstīgs, Tur nemirstību kā balvu pasniedz, Un ļaunās nievas mani nesasniedz. Bez pasaul’s slavas, es atstāts un viens, Nesniedz man sapratnes roku neviens, Taču Dievs augšā, Viņš visu redz, zin’, Ir prieks man sirdī, to krusts nesamin. Bez pasaul’s slavas, bet apmierināts, Lai manu dzīvi Dievs ņem pilnībā: Dzīve vai nāve – viss pieņemams man, Dievs nevar melot – Viņš dos atdzimšan’. 249. Vēl mazu brīdi krustu ciest Vēl mazu brīdi krustu ciest, Ar Kristu kaunā dalīties, Cilvēku nievas pārdzīvot, Tad priekā bruņas noliekot. Vēl nedaudz laika palicis, Neesi mērķi sasniedzis; Lūdz tā, lai mūžs piepildīts tiek, Kā Jēzus centies augšup iet. Vēl nedaudz cīņas palicis, Dievs ir ar mums, mūs aptvēris Ar savu spēku dievišķo, Dos uzvaru mums garīgo. Vēl nedaudz gaidīt vajag mums, Svētlaimi gūt kā dāvājums. Ikvienam, kas Tam Kungam tic, Kas slavas kroni saņēmis. Vēl nedaudz meklēt ticībā Dvēs’les, kas dzīvo tumsībā, Vēl labo vēsti sludināt Un Jēzus vārdu slavināt. 250. Tas darbs, Kungs Jēzu, viss ir Tavs Tas darbs, Kungs Jēzu, viss ir Tavs, Tas darbs, ko darām mēs; Un tādēļ, ka šis darbs ir Tavs, Tas zels un pastāvēs. Bet kviešu graudam, pirms sāk tas Zelt, plaukt un augot pieņemas, Ir jāgrimst, jāmirst tīrumā, Lai celtos jaunā dzīvībā. Grauds zemē grimst, Tad jaunā tēlā dzimst. Caur sāpēm debess godībā Mans Jēzus iegājis. Kas tic, to savā valstībā Viņš arī ievedīs. Mūs, Kungs, Tu kaunā nepamet, Bet liec mums ciest un uzvarēt, Ved mūs caur nāves ieleju Uz savu debess valstību! Caur tumsību Uz debess Ciānu! Kā dārga sēkla tīrumā Tu kapā nogrimi. Un, plaukdams jaunā dzīvībā, Mūs līdzi modini. Kungs, visas tautas aicini, Lai Tevi atzīst pilnīgi, Un sūti savus vēstnešus. Ja gribi, raidi arī mūs, Jā, arī mūs Kā gaismas vēstnešus! 251. Tā vārdā kristīts es Tā vārdā kristīts es – Man Jēzus taku iet, Un pazemībā zemīgi Tā priekšā noliekties. Tā vārdā kristīts es – Ar Viņu apglabāts. No savas gribas atteikties, Jo guvums – Jēzus dārgs. Tā vārdā kristīts es – Tā augšāmcēlies jau Viņš manī dzīvo, mani vad’ Un uzvarēt man ļauj. Tā vārdā kristīts es – Uz augšu tiecos iet, Un dzīvo dienas, kalpojot Tam Kungam mūsu vien. 252. Ar prieku ejam mēs Ar prieku ejam mēs Šo ceļu vienkāršo; Skan Kunga vārds mums dvēselēs, Un paklausām mēs to. Mēs esam kristīti Un varam liecināt– No grēka esam pestīti, Kungs dzīvs ir mūsos klāt. Bij’ ilgi tumsā klīsts, Kad balsi dzirdējām, Kas sauca mūs, kur ceļš ved īsts, Šai balsij klausījām. Mēs esam kristīti Un varam liecināt – Kā svētlaimē mēs ievesti Un Viņa taisnībā. Vien Dieva gribu mēs Nu ejam īstenot; Viņš mūsu sirdīm spēku spēs Un patiesību dot. Mēs esam kristīti Un varam liecināt – No nāves esam izglābti, Nāks Jēzus modināt. Pie rokas ved Viņš mūs, Mēs dzirdam pavēli, Ka tagad jāatstāj mums būs Šo cīņu pasauli. Mēs esam kristīti Un varam liecināt – Mēs Viņa Garā vadīti, Šo ceļu nostaigāt. 253. Tais debesīs saukts, kur ir īstās mājas Tais debesīs saukts, kur ir īstās mājas, Kur bēdu laiks nekad nav ienācis – Tā balva mūžīgā, ko saņemt klājas Vien tam, kas Dievam godam kalpojis. Kas pasaulē šai cietis nevainīgi, Tāpat kā Jēzus, kas bij’ krustā sists, Tas iegūs to, ko gribēt var mūžīgi – Tas prieks un miers, tā – slava, gods – it viss. Kaut mūsu sirdis pašlaik sērās tērpjas, Tu skumjās dvēs’les mīļi mierini, Skan Tava balss, kaut grūtais ceļš vēl vērpjas, Bet galā tam – Tu gaismu spīdini. Tur, mājup, eņģeļi, kur dzied par laimi, Mūs Jēzus sauc, lai līdzi nākam drīz: Tur nāves nav, vien mūžs ar svēto saimi, Tur miers un Dieva gaisma nedzisīs. 254. Reiz dienā brīnišķā es devu sirdi Reiz dienā brīnišķā es devu sirdi, Uz mūžu Jēzum padevīgs un kluss. Jau ticībā man baiļu nav no nāves, Tu Glābējs mans un gars man mierā dus. Tu apskaidroji debesis un mani Un devi cerību, kas dvēs’lē mīt. Pie Jēzus aicinot, skan tālie zvani Uz mūžību, kur būšu es jau rīt. Man tagad pieder brīnišķā šī diena, Tai solos kalpot es un centīgs būt. No tā, kas būs, es nebaidos.Tik viena Man prātā doma – Jēzu līdzās just. Jo Viņa rētās redzu dzīves jēgu, Es visu sniegšu, visu gribu prast. Un palīdzēt ar dvēseli un spēku Tās debess bagātības meklēt, rast. Ak, diena brīnišķā, man dzīve beidzas, Un visi pulksteņi, pat smilšu, stāj. Un ceļā pēdējā es priecīgs steidzos Uz Dieva valstību, kur Jēzus gaid’. Es Viņu skatīšu, kam sirdi devu, Kā draugi tiksimies mēs debesīs. No nāves glābts, es palikšu pie Jēzus, Ar visiem svētiem būšu mūžīgi. 255. Dzīves ceļā es gāju ar Jēzu, lai gan Dzīves ceļā es gāju ar Jēzu, lai gan Cauri grūtībām bij` jāiet man. Un pat tumsā un gaismā Viņš ved mūžībā, Viņš kā vienmēr ir man tuvumā. Varu augstumu, plašumu, dziļumu just, Jēzum sekojot vien ticībā. Kāda laime, kāds prieks Dieva mierā man būt, Viņš kā vienmēr ir man tuvumā. Dzīves ceļā es gāju ar Jēzu, lai gan Šķita bēdās Viņš pametis man`, “Draugs, es esmu Tev klāt,” teica Viņš klusumā, “Es kā vienmēr Tev pats tuvumā.” Dzīves ceļā es gāju ar Jēzu, kad tas Cauri ērkšķiem un bij` asarās, Jēzus teica, lai ceļš atspīd man gaišumā, Viņš kā vienmēr ir man tuvumā. Droši eju uz priekšu ar Jēzu, tiklīdz Debess vārtos es ieiešu drīz, Slavēt Jēzu tad varēšu es mūžībā, Ka Viņš vienmēr bij` man tuvumā. 256. Atstāsim pagātni ar rūpēm, raizēm Atstāsim pagātni ar rūpēm, raizēm Un steigsimies pie mērķa patiesā, Ar Viņu iesim droši mēs uz mājām, Ar mīlestību ved Viņš ceļā šai. Atstāsim grēku, turēja kas gūstā, Tā mīlā dzīvosim ar ticību, Lai sirdī vienmēr uzvaras skan dziesma, Lai neaizmirstu Dieva laipnību. Atstāsim godkārību tukšo, lēto, Lai pasaul`s gudrība mūs netur ciet, Tad iesim mēs ar Kristus vārdu tīro Pa ceļu to, ko Jēzus liek mums iet. Dievs grib mūs attīrīt no zemes grēka Un iemest to pat jūras dziļumā, Viņš sola dot mums mūžību un spēku Caur Jēzu katram mīļā sirsnībā. Vairs acis nevērsim uz to, kas bija, Ko aizmetām mēs jūras dzelmē tai, Mēs prieku smeļam mūžīgo no Viņa, Viņš balvu dos par godu uzvarai. 257. Šo Dieva patiesību Šo Dieva patiesību Es augsti vērtēju. Ar pazemīgu sirdi, Ar Jēzu ceļoju. Šai pieticīgā ceļā Uz Jēzu skatos es, Viņs vienmēr iet pa priekšu – Mans dzīves prieks. Šis dzīves ceļš, kas Jēzū, Ir pilnīgs tas un svēts, Kaut miglas klāts un vētrains, Tai ceļā iet ir vērts. Ir paša Dieva radīts Šis jaunais, dzīvais ceļš. Man prieks ir Viņam sekot, Lai kur Tas ved. Es priecājos, ka manī Viņš vietu atradis, No nāves mani glābis, No grēkiem pestījis; Tā rodu dzīvo ceļu Un sāku paklausīt, Šis Dieva ceļš caur Jēzu Ir atvērts, īsts. Mans Labais Gans tik maigi Ved pļavās, pasargā, Balss Viņa – mierinājums. Tā roka stiprina, Es vēlos Viņam sekot, Būt tuvu katru brīd’. Mans ceļvedis, Kungs, esi, Tev iešu līdz. 258. Kungs, dzirdu balsi Tavējo Kungs, dzirdu balsi Tavējo, Tā sirdi mani ielīksmo: “Es nākšu drīz uz zemi šo, Vien lūdz un tici, gaidot to.” Šis ceļš ir svēts, to eju es, Uz Viņu vienmēr skatoties. Tik vēlos derīgs Viņam būt Un Viņa atzinību gūt. Kad Kristus valdīt atkal nāks Un ticīgos pie sevis sauks, Tik tie, kas gaida, lūdz un tic, Spēs pilnībā iet Kristum līdz. Kaut daudzi dzīvo ļaunumā Un tumsā maldās neziņā. Tik vēlos vienmēr gatavs būt Un debess patvērumu gūt. Mums Dieva mīla mieru dod, Vien žēlastībā sargājot, Un ceļā Viņš mūs vada tā, Ka kopā būsim mūžībā. 259. Glābēj, priecīgs Tavās pēdās Glābēj, priecīgs Tavās pēdās Sekoju, kur gājis Tu. Beigsies tumsā citas takas, Šī pie Dieva aizvestu. Vadi mani vienmēr, Kungs, Pats kur esi gājis Tu, Lai pie Dieva nonāktu. Kā es mīlu Viņam sekot Jaukās dienās, grūtībās, Pakļauties tik Tēva gribai. Tas ir prieks un svētība. Kaut nezinu, kas uz priekšu – Padomdevējs esi gan. Nākotnē iet man nav bailes, Atklāj savu prātu man. Tava vadība man dārga, Nezinu, kas rītā būs. Zinu, Tēva sirds man plāno, Lai labāko dāvātu. 260. Kamēr dzīve uz priekšu steidzas Kamēr dzīve uz priekšu steidzas Un diena pēc dienas mums skrien, Gribam gaidīt pie Glābēja kājām Un Tā padomu sadzirdēt vien. Ja zināt mums vien, kad sirds pukstēt stās, Meklētu Dievu ikviens ticībā, Cienītu balvu no debesīm, Gaida, kas būs mūžībā. Ikviens solis ved arvien tuvāk Tam brīdim, kad ceļš noiets būs. Gribam paturēt prātā mēs vienmēr Dārgo balvu, kas sagaidīs mūs. Daudzi gaidīja pārāk ilgi, Dievam neticot, nomira tie. Likās viņiem, ka ceļš bij’ pa šauru Un ka daudz bija prasīts no tiem. Katra diena vēl tuvāk ved mūs, Kad Ķēniņu redzēt būs ļauts, Rokā turēs Viņš scepteri savu, Visus ticībā gājušos sauks. 261. Stiprini mūsu ticību Stiprini mūsu ticību, Lai šaubas projām aizdzītu. Noņem no acīm plīvuru, Lai Tavu prātu redzētu. Stiprini mūsu ticību, Kad ienaidnieks biedēt sāk mūs, Ticības dod mums vairogu, Kas ļauna bultas varēs dzēst. Stiprini mūsu ticību, Kad bezcerību dvēs’les rod, Gurušu sirdi iedvesmo, Jo Tava roka drosmi dod. Stiprini mūsu ticību, Kad rūpes, bēdas nospiež mūs, Tu mūsu sāpes dziedini, Ar Tevi vienmēr drošāk būs. Stiprini mūsu ticību, Kad nāves stundā iesim mēs, Esi mums klāt, lai zinātu, Caur Jēzu vien mēs glābsimies. 262. Redzi, Jēzus līdzjūtībā Redzi, Jēzus līdzjūtībā, Mira nievāts, nicināts. Mīlestības vadīts nāca, Debess mājas atstādams. Nāca pestīt grēciniekus, Nogurušas sirdis skart, Vai šo mīlestību augsto Saprast var? Saprast var? Vai šo mīlestību augsto Saprast var? Saprast var? Redzi Jēzus, Galilejā, Jūras malā nonākdam’. Klausies, kā Viņš zvejas vīrus Aicināja: “Seko man! Nāc ar mani, dzīvot, strādāt, Kamēr dienas nebeidzas. Palīdz’ dvēseles man meklēt, Kas bez manis maldījās. Palīdz’ dvēseles man meklēt, Kas bez manis maldījās.” Ceļos krīt un lūdz Viņš Tēvu, Tajā dārzā, atstāts viens. Nāves priekšā, dziļās mokās Mūsu dēļ Tam nākas ciest. Paguris no bēdām, skumjām, Viņam lemts ir izturēt. Redzi, kā Viņš izcieš visu, Rūgto kausu gatavs dzert. Redzi, kā Viņš izcieš visu, Rūgto kausu gatavs dzert. 263. Pacietībā ej tu ceļu šo ar Jēzu Pacietībā ej tu ceļu šo ar Jēzu, Paklausot ar prieku, tik Tēva gribu veic, Cauri grēka bangām seko Jēzus balsij, Vēju un jūru klusināt Viņš steigs. “Tevi neatstāšu,” Jēzus vārdus dzirdu, Viņš pa dzīves vētrainiem viļņiem gāja gan, “Neesi tu pamests, Es ar tevi līdzās, Tumsā vai gaismā, vienmēr seko Man.” Kas vēl maigāks, cēlāks ir par mūsu Jēzu, Atturēt no pasaules maldiem Viņš tik spēs. Mantot debess slavu, bagātību lielu, Mūžīgo dzīvi Viņš tev dāvinās. Pacietībā ej tu, uzvaru līdz gūsi, Izturot līdz galam, pat lielās grūtībās. Būt starp Viņa kalpiem, izvēlētiem, taisniem, Tādiem, kam Jēzus vienmēr uzticas. 264. Debesīs Tas Kungs ir bagāts Debesīs Tas Kungs ir bagāts: Kristus, mīļais Dēls, ar To! Un nevienam prātam lemts nav Bagātību apjaust šo. Arī šeit uz zemes bagāts, Debess griba piepildās: Kristus, Dieva bērnos atklāts, Viņam prieku sagādā. Māla trauks ir pilns līdz malām, Kristus gaismu atspīdot, Tiem, kas skumjās, vientulībā, Mieru, prieku tas var dot. Brīnišķs spēks nav pašā mālā, Mālam trausla būtība. Noslēpts tas ir Dieva Dēlā, Mīlas velte mūžībā. Lai gan nākas gurt un paciest, Savu vietu atceries, Svētas mīlestības pildīts Tiks tavs trauks, ja glabāts tīrs, Trauki vāji šeit uz zemes, Nicināmi, trūcīgi. Taču tie, kam Dievs ir sirdī, Dieva priekšā vērtīgi! Ļauj man visas mūža dienas Palikt mazam, necilam. Būt man traukam skaidram, tīram, Pieticīgam, vienkāršam! Savā zemes dzīves ceļā Dēla slavai pieskarties. Atteikties no iznīcīgā, Un ar Kristu pildīties! 265. Nāc, sekosim mēs Kristum Nāc, sekosim mēs Kristum, Šis ceļš ved mūžībā. Daudz ticībā tur gāja, Caur cīņām, uzvarām. Svētceļnieki uz zemes, Tie kopā iegāja Caur grūtībām, ar prieku Tai debess valstībā. Šo ceļu izredzēto Ir gājuši jau sen: Gan apustuļi cēli, Gan pravieši arvien. Tas iezīmēts ar soļiem, Daudz sāpēm, asarām. Bet droši gāja tālāk Vien Dieva stiprumā. Šo ceļu sāka, beidza, Un kroni mantoja, Tie aicina mūs arī Iet dzīves ceļā tā. Šīs pasaulīgās lietas Mūs nedrīkst vilināt, Jo mūžīgs mērķis sirdī Un dzīves beigas nāks. Kas dzīvi ziedo Kristum, To iegūs mūžīgi. Kas krāj tik sev, tas zaudēs Gan šeit, gan debesīs. Tik turot Kristu prātā, Veic Dieva gribu vien! Un ej, kur tie vien gāja Caur daudziem gadsimtiem! 266. Mūžs mums tik viens, tas ļoti ātri paiet Mūžs mums tik viens, tas ļoti ātri paiet, Viss top un mainās,izgaist putekļos, Daudz ļaužu ir, kas, baudot zemes priekus, Tik savu dārgo dzīvi iznieko. Mūžs mums tik viens, šis ceļojums drīz beigsies, Bet kāds būs gals šai dzīvei tev un man? Mūžs mums tik viens, tas nepieder man pašam, Šis dārgums man vien Tevis dots ir gan. Mūžs mums tik viens, tik daži gadi kalpot, Draugs, mosties tu un esi uzmanīgs, Dvēseļu daudz iet bojā nelaimīgas. Sauc tevi Dievs, tu esi vajadzīgs. Mūžs mums tik viens, jūs Kunga kalpi ejiet Pa ceļu šo, kaut akmeņains ir tas, Jau saules riets, drīz vadīs tevi mājās Pie Dieva tur, kur atpūtu tev rast. 267. Dievs mani vārdā piesauca Dievs mani vārdā piesauca Un dvēs’lei vēsti sūtīja, Un, nezinādams to, kas būs, Es priekā teicu: “Kungs, man’ sūt’!” Vien mīlestības mudināts, Es meklēt eju avis tās, Jo manā sirdī koši kvēl Tā mīlestības uguns vēl. Es dzirdu aitu saucienu Un redzu viņu nespēku, Kad grēcinieka lūgsna skan, Es saku atkal: “Kungs, sūt’ man’!” Negribu vaicāt: “Vai tas es, Kas dārgo sēklu zemē sēs?” Bet lūdzu, lai kas gadītos, Es vienmēr teiktu: “Gatavs es!” Tā dārgo vārdu turu ciet, Jo mīl Viņš mani, lai kā iet, Un līdzīgs Jēzum gribu būt, Vinš paraugs man, kāds vēlos kļūt. 268. Es nezin’, kāpēc Dievs tik dziļi Es nezin’, kāpēc Dievs tik dziļi Mani mīlējis, Ne arī kāpēc vienmēr ir Tik ļoti žēlsirdīgs. Bet es zinu, kam vien es ticu, Un nav man šaubu, ka Viņš ir spēcīgs To, ko Tam es uzticējis, Līdz tai dienai pasargāt. Es nezin’, kā šo ticību Viņš licis sirdī man, Ne arī kā sirds mieru gūst, Kad Dieva vārdi skan. Es nezin’, kā man grēc’niekam Tavs Gars dod svētību, Un, rādot Jēzu Glābēju, Rod sirdī ticību. Es nezin’, kad mans Kungs var nākt, Vai naktī, dienās šīs, Ne arī kad būs tikties man Ar Viņu debesīs. 269. Kad raugos es uz vietu to Kad raugos es uz vietu to, Kur Dieva dēls bij` krustā sists, Mans guvums kļūst par zaudēto, Un lepnums mans tiek kaunā likts. Kungs, sargi mani, lai te es Šīs zemes slavu nemeklēj`, Kas man ir dārgs uz pasaules, Kaut visu Tev, Dievs, ziedot spēj’. Vien mīlestībā degot,Tu Par visiem devi dzīvību, Lai mēs ik brīdi redzētu, Tās mīlestības lielumu. Ja visu atdotu es Tev, Mans devums būtu pārāk mazs. Ko gan es varu dāvāt Tev? Neko! Es Tavs uz mūžiem pats. 270. Jēzu, mans Glābējs, Kungs Jēzu, mans Glābējs, Kungs, Es būšu Tavs! Tik Tevī vēlos būt, Es būšu Tavs! Man pasaul`s prieki šķiet Tik tukšas skaņas vien. Man zemes gods ir lieks, Es būšu Tavs. Citi sev dzīvo vien, Es būšu Tavs! Dzīvot tik Tev man prieks, Es būšu Tavs. Kaut spētu pateikt: “Nē,” Es mērķiem savtīgiem, Palikt ar Tevi vien, Es būšu Tavs. Ko gribi, steigšu veikt, Es būšu Tavs! Ar Tevi viegli iet, Es būšu Tavs! Lai Tev tik pieder sirds, Zūd bailes, nemāc grēks, Tev kalpot man ir prieks, Es būšu Tavs. 271. Lai karogs plīvo vējā Lai karogs plīvo vējā, Tas mīlestību pauž. Pāri pār cīņas lauku Tur, kur dvēs`les sauc. Lai ar’ mums nāve uzbrūk, Celsim mēs karogu Cerībā lielā, stiprā Kā sav` vairogu. Lai karogs plīvo vējā, Tad ļaudis zinās teikt, Jēzus ir nācis dzīvot Dieva bērnos šeit. Mācot mūs mīlēt citus Un dzīvot vienotiem. Valstību svēto rādīt Tavā spēkā vien. Ziniet, ka ļaunie spēki Karogu gribēs raut, Bet, ja mēs mīlam, ticam, Jēzum uzvarēt! Spirgta kā rasa rītā Nāks tad mums svētība. Viņš, kas mūs mīl un sargā, Mīlēs mūžībā. 272. Mēs nezinām, ko nesīs jaunais rīts Mēs nezinām, ko nesīs jaunais rīts, Bet šodien ejam mēs, Tik uzticoties Tēva rokai, jo Tā vadīt mūs vien spēs. Tēvs mīlestībā apklāj nākamību, Neļauj redzēt to, kas būs, Viņš zin’, ka mūsu nastas šodien ir Tik daudz, lai nestu es un jūs. Kaut acīm Dieva ceļš ir neredzams, Mūs Viņa mīla sien. Mēs sekot gribam lielā ticībā, Kas ved mūs augšup vien. Dievs zin, ka ceļš, pa kuru jāiet mums, Daudz briesmu ieskauts ir. Bet Viņš tik mūsu kājas atturēt No slazdu valgiem var. Kad drūma, mākoņaina diena nāk, Tad dzirdi balsi vien: “Ir cerība, ka gaiša diena būs, Ka debess skaidrosies.” 273. Caur pagātnes līkločiem iziet ir spēts Caur pagātnes līkločiem iziet ir spēts, Ar līksmi un as’rām daudz sēklu ir sēts. Kaut apkārt ir bēdas, pļaut vienmēr būs prieks, Tiem, kas ticībā turpina iet. Ar godu mums jāpabeidz šis Dieva darbs, Un visu tik Viņa dēļ veikt. Tad zeltainus kūļus ar prieku vien pļaus Tie, kas ticībā turpina iet. Šai cīņā mūs iedvesmo doma vien tā, Kaut aizmaldās draugi un krīt nespēkā: Ka aizstāv mūs Kungs mīlā tik brīnišķā Tos, kas ticībā turpina iet. Viņš atjauno katru, kas patiesi lūdz. Ir balzams ik brūcei, un bailes tad zūd. Jo gudrību dāvāt un žēlot nav grūt’ Tos, kas ticībā turpina iet. Ja paklausot Dievam vien dzīvojam mēs, Ko nožēlot nebūs, kad viss izbeigsies, Jo balva tad sagaidīs mūs debesīs: Tos, kas ticībā turpinās iet. 274. Ak, Tava mīļā griba, Dievs Ak, Tava mīļā griba, Dievs, Man enkurs stiprais, drošais krasts, Pie Tevis klusais patvērums, Kur mana sirds var mieru rast. Ak, Tava griba, laipnums Tavs! Vadi šai ceļā mani Tu. Sekot es vēlos tā kā bērns, Dot roku Tev es gribētu. Ak, Tava dārgā griba, Dievs, Tur mani cieši ieskautu. No savas gribas atteicos, Lai Tavējo tik pieņemtu. Kā nasta viegla, tīkams jūgs, Tā uznes mani augstumos, Bēdīgai dvēs’lei spārnus dod, Lai tā virs zemes paceltos. Ak, Tava griba brīnišķā, Sirdī to savā pieņemšu, Un priecīgs “jā” tad atskanēs, Ik vārdam Tavam klausīšu. 275. Tā diena paliks atmiņā Tā diena paliks atmiņā, Kad Jēzus mani atrada Un manu sirdi pildīja, Ar debess gaismu sildīja. Man neaizmirst vien dienu to, Kad Glābējs teica vēsti šo: “Ja būsi māceklis tu mans, Ņem savu krustu, seko man.” Man neaizmirst vien mīlu to, Uz zemi Viņu veda šo, Es redzu Viņa skatienu, Ar mīlestību pildītu. Cel debess gaismā mani Tu, Lai Dieva gribu saskatu, Lai Viņa patiesība man Kā jauka skaņa ausīs skan. Man neaizmirst vien dienu to, Iet sāku ceļu brīnišķo, Dievs spēku soļiem iedeva Un jaunā dzīvē vadīja. Sadaļu, First Lines, un koris 22 Ak, cik brīnišķīgu vēsti (title) 22 Ak, cik brīnišķīgu vēsti (first) 197 Ak, cik jauki, svētīgi (title) 197 Ak, cik jauki, svētīgi, (first) 50 Ak, dzirdi šo priecīgo vēsti par Jēzu (title) 50 Ak, dzirdi šo priecīgo vēsti par Jēzu, (first) 20 Ak, ja mēs zinātu par cenu to (title) 20 Ak, ja mēs zinātu par cenu to, (first) 151 Ak, ja nebūtu tas Kungs (title) 151 Ak, ja nebūtu tas Kungs, (first) 116 Ak, Jēzu Kristu, mūsu Pestītāj (title) 116 Ak, Jēzu Kristu, mūsu Pestītāj, (first) 9 Ak, Jēzu nāc, nāc, Tu pie Mums (title) 9 Ak, Jēzu nāc, nāc, Tu pie Mums, (first) 163 Ak, Jēzus, palīdzi spert soli (chorus) 92 “Ak, kādēļ jūs briesmās, (chorus) 225 Ak, Kungs, ņem sev! (chorus) 10 Ak, mans Pestītāj, (chorus) 145 Ak, mīlestībai liec (chorus) 79 Ak, ņem pie rokas mani, Kungs, žēlīgi (title) 79 Ak, ņem pie rokas mani, Kungs, žēlīgi, (first) 15 Ak, runā, Kungs, lai varētu (title) 15 Ak, runā, Kungs, lai varētu (first) 142 Ak, šī mīla spirgtā, (chorus) 28 Ak, šī žēlastība augstā! (chorus) 191 Ak, svētīts Kungs, mēs vēlamies (title) 191 Ak, svētīts Kungs, mēs vēlamies (first) 274 Ak, Tava mīļā griba, Dievs (title) 274 Ak, Tava mīļā griba, Dievs, (first) 75 Alkst atrast mana dvēsele (chorus) 273 Ar godu mums jāpabeidz šis Dieva darbs, (chorus) 142 Ar maigu mīlu mani (title) 142 Ar maigu mīlu mani (first) 202 Ar miera vārdiem saviem (title) 202 Ar miera vārdiem saviem (first) 252 Ar prieku ejam mēs (title) 252 Ar prieku ejam mēs (first) 256 Atstāsim pagātni ar rūpēm, raizēm (title) 256 Atstāsim pagātni ar rūpēm, raizēm (first) 16 Augstākais ir pestīšana, (chorus) 155 Balsi dzirdēju es brīnišķo (title) 155 Balsi dzirdēju es brīnišķo, (first) 268 Bet es zinu, kam vien es ticu, (chorus) 45 Bez Dieva ilgi klīdu es (title) 45 Bez Dieva ilgi klīdu es, (first) 248 Bez pasaul’s slavas man Jēzum iet līdz (title) 248 Bez pasaul’s slavas man Jēzum iet līdz, (first) 114 Būt uzticīgs Glābējam savam (title) 114 Būt uzticīgs Glābējam savam (first) 273 Caur pagātnes līkločiem iziet ir spēts (title) 273 Caur pagātnes līkločiem iziet ir spēts, (first) 234 Ceļam dienu, nakti to – mūsu templi svētāko, (chorus) 33 Ceļiniek, kam dvēs’lē sāpes (title) 33 “Ceļiniek, kam dvēs’lē sāpes, (first) 244 Cienīgs esi, cienīgs esi (title) 244 Cienīgs esi, cienīgs esi, (first) 224 Ciešāk altārim, Kungs, Tavam, (chorus) 49 Cik Jēzus balss ir skaidra (title) 49 Cik Jēzus balss ir skaidra, (first) 39 Cik Jēzus vārds tomēr ir bezgala dārgs (title) 39 Cik Jēzus vārds tomēr ir bezgala dārgs, (first) 120 Cik tāl’ tu ej ar Jēzu (title) 120 Cik tāl’ tu ej ar Jēzu, (first) 29 Dārgām asinīm es izpirkts (title) 29 Dārgām asinīm es izpirkts, (first) 91 Dārgs mirklis ar Dievu būt (chorus) 13 Daudz košu zvaigžņu mirgo mums (title) 13 Daudz košu zvaigžņu mirgo mums, (first) 39 Daudz labāk par sudrabu, zeltu paties’, (chorus) 264 Debesīs Tas Kungs ir bagāts (title) 264 Debesīs Tas Kungs ir bagāts: (first) 193 Debestēvs, mēs lūdzam Tevi (title) 193 Debestēvs, mēs lūdzam Tevi, (first) 204 Dien’ no dienas un tā katru mirkli (title) 204 Dien’ no dienas un tā katru mirkli (first) 30 Dieva darbs ir mūsu dzīves uzvarēt (title) 30 Dieva darbs ir mūsu dzīves uzvarēt, (first) 80 Dievam ir mūžīga valstība augšā (title) 80 Dievam ir mūžīga valstība augšā (first) 102 Dievs grib tagad tevi veidot (title) 102 Dievs grib tagad tevi veidot (first) 207 Dievs ir mans patvērums un sargs (title) 207 Dievs ir mans patvērums un sargs, (first) 223 Dievs ir manu miesu devis (title) 223 Dievs ir manu miesu devis. (first) 16 Dievs ir tevi aicinājis (title) 16 Dievs ir tevi aicinājis (first) 267 Dievs mani vārdā piesauca (title) 267 Dievs mani vārdā piesauca (first) 23 Dievs savu Dēlu sūtīja (title) 23 Dievs savu Dēlu sūtīja (first) 240 Dievs, Tavs bērns es pazemīgs (title) 240 Dievs, Tavs bērns es pazemīgs, (first) 184 Dievs, uzvaru dod tādu, (chorus) 233 Dievs, žēlastību dod (title) 233 Dievs, žēlastību dod, (first) 127 Dod Jēzum savu nastu (title) 127 Dod Jēzum savu nastu, (chorus) 127 Dod Jēzum savu nastu, (first) 158 Dod, ka mēs vienmēr būtu (chorus) 143 Dod maigu sirdi, Kungs Jēzu, Tu (title) 143 Dod maigu sirdi, Kungs Jēzu, Tu (first) 173 Dod, Svētais Gars, ka ticīgie (title) 173 Dod, Svētais Gars, ka ticīgie, (first) 87 Dvēs’les gans vai tāds ir bijis (title) 87 Dvēs’les gans vai tāds ir bijis: (first) 111 Dziedi Ciānas man dziesmas (title) 111 Dziedi Ciānas man dziesmas, (first) 85 Dzirdi, kāds tik klusu klauvē (title) 85 Dzirdi, kāds tik klusu klauvē (first) 112 Dzīvais avots man ir Jēzū (title) 112 Dzīvais avots man ir Jēzū, (first) 17 Dzīve bez Kristus būtu man (title) 17 Dzīve bez Kristus būtu man (first) 255 Dzīves ceļā es gāju ar Jēzu, lai gan (title) 255 Dzīves ceļā es gāju ar Jēzu, lai gan (first) 69 Dzīves troksnī, dienu gaitā (title) 69 Dzīves troksnī, dienu gaitā, (first) 190 Dzīvības maizi man, Kungs dārgais, lauz (title) 190 Dzīvības maizi man, Kungs dārgais, lauz, (first) 217 Dzīvo citiem katru dien’ (title) 217 Dzīvo citiem katru dien, (chorus) 217 Dzīvo citiem katru dien’, (first) 232 Dzīvs, Viņš dzīvs! Ak, uzvara šī liela! (chorus) 232 Eņģel’s ausmā nolaidies no debess (title) 232 Eņģel’s ausmā nolaidies no debess, (first) 77 Es bieži klusumā Tā balsi dzirdu, (chorus) 12 Es cenšos vienmēr augstāk iet (title) 12 Es cenšos vienmēr augstāk iet, (first) 53 Es dzirdu, kā Viņš mani sauc, (chorus) 54 Es Jēzus balsi dzirdēju (title) 54 Es Jēzus balsi dzirdēju: (first) 185 Esmu baudījis debesu maizi (title) 185 Esmu baudījis debesu maizi, (first) 62 Esmu izlēmis šai dzīvē (title) 62 Esmu izlēmis šai dzīvē (first) 110 Esmu Tavs, ak, Kungs, Tava mīlība (title) 110 Esmu Tavs, ak, Kungs, Tava mīlība (first) 114 Esmu vārdu tam Kungam es devis, (chorus) 236 Esmu veicis pasauli (title) 236 Esmu veicis pasauli. (first) 268 Es nezin’, kāpēc Dievs tik dziļi (title) 268 Es nezin’, kāpēc Dievs tik dziļi (first) 41 Es saucu, Kungs, jel atsaucies (title) 41 Es saucu, Kungs, jel atsaucies (first) 41 Es Tevi saucu, Kungs, mans Dievs, (chorus) 126 Es zinu stipru vietu (title) 126 Es zinu stipru vietu, (first) 156 Gaisma pēc tumsas (title) 156 Gaisma pēc tumsas, (first) 93 Gans Izraēlā, Viņš ar’ Mīlas Gans, (chorus) 93 Gans Izraēlā, Viņš sav’s avis mīl (title) 93 Gans Izraēlā, Viņš sav’s avis mīl, (first) 175 Garā vienotiem mums būt, (chorus) 157 Glabā šķīstu sirdi man, (chorus) 131 Glābēja izlietas asinis, Kungs (title) 131 Glābēja izlietas asinis, Kungs, (first) 128 Glābēj, Kungs Jēzu, Tevi piesaucam (title) 128 Glābēj, Kungs Jēzu, Tevi piesaucam, (first) 259 Glābēj, priecīgs Tavās pēdās (title) 259 Glābēj, priecīgs Tavās pēdās (first) 157 Glābēj, sargā uzticīgu (title) 157 Glābēj, sargā uzticīgu (first) 239 Golgātā, Golgātā, (chorus) 104 Iejūdz mani jūgā, Jēzu! (title) 104 Iejūdz mani jūgā, Jēzu! (first) 86 Ielaid To, ielaid To, (chorus) 236 Iešu es ceļu šo, (chorus) 70 Ilgi maldu ceļā klīdis (title) 70 Ilgi maldu ceļā klīdis, (first) 63 Ir Jēzus dzīvie vārdi (title) 63 Ir Jēzus dzīvie vārdi (first) 170 Ir mūžīga klints, kur sirds mieru var gūt (title) 170 Ir mūžīga klints, kur sirds mieru var gūt, (first) 135 Ir svētīts tas, kas garā tīrs (title) 135 Ir svētīts tas, kas garā tīrs (first) 84 Ir vaļā vārti atvērti (title) 84 Ir vaļā vārti atvērti, (first) 92 Ir vēl citas manas avis (title) 92 “Ir vēl citas manas avis (first) 244 Izpirki, Kungs Jēzu, (chorus) 58 Izzini mani, Kungs, līdz sirdij Tu (title) 58 Izzini mani, Kungs, līdz sirdij Tu, (first) 30 Ja ir Kristus mūsos – pestīti, (chorus) 123 Jā, ir viens, tikai viens, (chorus) 31 Ja man dzīvē visas lietas būtu (title) 31 Ja man dzīvē visas lietas būtu, (first) 19 Jā, manis dēļ, viss manis dēļ (chorus) 147 Ja ticība, cerība, mīla man sirdī, (chorus) 47 Jauki, jauki tad patiesi būs, (chorus) 260 Ja zināt mums vien, kad sirds pukstēt stās, (chorus) 24 Jel dod man mīlestību just, (chorus) 56 “Jel nāc pie manis,” Glābējs teic paties’ (title) 56 “Jel nāc pie manis,” Glābējs teic paties’. (first) 106 Jel, noliecies pār mani, Kungs (title) 106 Jel, noliecies pār mani, Kungs, (first) 155 Jēzu, Glābēj, nāc ar mani, (chorus) 139 Jēzu, kur ir dzīves laime? (title) 139 Jēzu, kur ir dzīves laime? (first) 270 Jēzu, mans Glābējs, Kungs (title) 270 Jēzu, mans Glābējs, Kungs, (first) 74 Jēzū mēs ceļu atradām, (chorus) 206 Jēzu, mīļais Pestītāj (title) 206 Jēzu, mīļais Pestītāj, (first) 166 Jēzum, Jēzum, uzticoties, (chorus) 115 Jēzum, Kungam, visu dodu (title) 115 Jēzum, Kungam, visu dodu, (first) 62 Jēzus pats man rāda ceļu (chorus) 3 Jēzus roka žēlastībā (title) 3 Jēzus roka žēlastībā, (first) 3 Jēzus stiprā roka spēs (chorus) 14 Jēzus tagad, Jēzus mūžam, (chorus) 72 Jēzus vienmēr mani vada (title) 72 Jēzus vienmēr mani vada, (first) 7 Jēzu, velc pie sevis Tu, (chorus) 7 Jēzu, velc Tu mani klāt (title) 7 Jēzu, velc Tu mani klāt, (first) 27 Jo Glābējs allaž durvis ver, (chorus) 46 Jūs, kam nemiers, noskumis ir prāts (title) 46 Jūs, kam nemiers, noskumis ir prāts, (first) 209 Kad bēdas māc, Kungs uzklausi Tu mani (title) 209 Kad bēdas māc, Kungs uzklausi Tu mani, (first) 228 Kad dzīves vētrām pretim stāvu (title) 228 Kad dzīves vētrām pretim stāvu, (first) 84 Kādēļ tu ārā stāvi? (chorus) 215 Kad esmu nakts un tumsas tīts (title) 215 Kad esmu nakts un tumsas tīts, (first) 65 Kādi skaisti zelta graudi (title) 65 Kādi skaisti zelta graudi, (first) 211 Kad Jēzus savus atstāja (title) 211 Kad Jēzus savus atstāja, (first) 269 Kad raugos es uz vietu to (title) 269 Kad raugos es uz vietu to, (first) 231 Kāds brīnumains uzausis svētdienas rīts (title) 231 Kāds brīnumains uzausis svētdienas rīts: (first) 100 Kāds esmu, tāds es atnāku (title) 100 Kāds esmu, tāds es atnāku, (first) 194 Kad te, sapulcē (title) 194 Kad te, sapulcē, (first) 260 Kamēr dzīve uz priekšu steidzas (title) 260 Kamēr dzīve uz priekšu steidzas (first) 176 Kamēr Tava troņa priekšā (chorus) 231 Kam līdzinās brīnišķais svētdienas rīts? (chorus) 86 Kas ir tas, kas gaida, gaida (title) 86 Kas ir tas, kas gaida, gaida, (first) 159 Kas paliek Dievam uzticībā (title) 159 Kas paliek Dievam uzticībā (first) 226 Kas šai dzīvē sēj ar as’rām (title) 226 Kas šai dzīvē sēj ar as’rām, (first) 78 Kaut ceļš nav zināms man, to zini Tu (title) 78 Kaut ceļš nav zināms man, to zini Tu, (first) 227 Kaut lūgt es mācētu (title) 227 Kaut lūgt es mācētu, (first) 235 Kaut taka šaura, stāva (title) 235 Kaut taka šaura, stāva, (first) 36 Kaut, Tavu jūgu nesot, mācītos (title) 36 Kaut, Tavu jūgu nesot, mācītos, (first) 140 Kaut vairāk mīlētu (title) 140 Kaut vairāk mīlētu (chorus) 140 Kaut vairāk mīlētu (first) 147 Kaut valodas visas es pasaulē protu (title) 147 Kaut valodas visas es pasaulē protu, (first) 243 Kā vienkāršs bērniņš Glābējs šeit, (title) 243 Kā vienkāršs bērniņš Glābējs šeit, (first) 129 Klints, kur tveros, Glābēj cēls (title) 129 Klints, kur tveros, Glābēj cēls, (first) 130 Klints Tu esi mūžīgā (title) 130 Klints Tu esi mūžīgā, (first) 82 Koks, mazā sēklā paslēpts reiz (title) 82 Koks, mazā sēklā paslēpts reiz, (first) 246 Kristus, Pestītājs, ir tuvu! (title) 246 Kristus, Pestītājs, ir tuvu! (first) 136 Kristus viens mīl uzticīgi (title) 136 Kristus viens mīl uzticīgi, (first) 183 Kungs, ar Tavu mīlestību (title) 183 Kungs, ar Tavu mīlestību (first) 176 Kungs, cik jauki tas un labi (title) 176 Kungs, cik jauki tas un labi, (first) 247 Kungs, dod, ka varu būt (title) 247 Kungs, dod, ka varu būt (first) 258 Kungs, dzirdu balsi Tavējo (title) 258 Kungs, dzirdu balsi Tavējo, (first) 96 Kungs, es nāku tāds, kāds esmu (title) 96 Kungs, es nāku tāds, kāds esmu (first) 60 Kungs, izvēlēties māci man (title) 60 Kungs, izvēlēties māci man, (chorus) 60 Kungs, izvēlēties māci man, (first) 192 Kungs, Jēzu, Tavā vārdā (title) 192 Kungs, Jēzu, Tavā vārdā (first) 101 Kungs, lūdzu veido mani (title) 101 Kungs, lūdzu veido mani, (first) 34 Kungs, mani katru dienu, (chorus) 34 Kungs, mani pasargā (title) 34 Kungs, mani pasargā (first) 97 Kungs, mans Pestītāj un Glābēj (title) 97 Kungs, mans Pestītāj un Glābēj, (first) 239 Kungs, mēs stāvam Tavā priekšā (title) 239 Kungs, mēs stāvam Tavā priekšā, (first) 71 Kungs, nāc man līdz pa dzīves tuksnesi (title) 71 Kungs, nāc man līdz pa dzīves tuksnesi, (first) 225 Kungs, nest Tev gribu upuri (title) 225 Kungs, nest Tev gribu upuri, (first) 76 Kungs, novēli man dzīves ceļu (title) 76 Kungs, novēli man dzīves ceļu (first) 12 Kungs, pacel mani augstāki, (chorus) 160 Kungs, solījumu devu es (title) 160 Kungs, solījumu devu es, (first) 40 Kungs, tavu ceļu iet (title) 40 Kungs, tavu ceļu iet – (first) 8 Kur es bez Tevis, Kungs, gan būtu (title) 8 Kur es bez Tevis, Kungs, gan būtu, (first) 59 “Kur mājo gaisma?” dvēsele man prasa (title) 59 “Kur mājo gaisma?” dvēsele man prasa, (first) 27 Kur mūža mājas radīsi? (title) 27 Kur mūža mājas radīsi? (first) 220 Lai kalpojam Jēzum – tas svētību nes (title) 220 Lai kalpojam Jēzum – tas svētību nes, (first) 271 Lai karogs plīvo vējā (title) 271 Lai karogs plīvo vējā, (first) 135 Lai Kristus asins dārgākā (chorus) 238 Lai Kristus prāts man nāk (title) 238 Lai Kristus prāts man nāk – (first) 145 Lai, Kungs, Tava mīla skauj (title) 145 Lai, Kungs, Tava mīla skauj, (first) 175 “Lai tie visi kā viens būtu!” (title) 175 “Lai tie visi kā viens būtu!” – (first) 237 Lai uzvaru mēs gūtu (title) 237 Lai uzvaru mēs gūtu, (first) 158 Liec pārdomāt mums, Jēzu (title) 158 Liec pārdomāt mums, Jēzu, (first) 138 Liec Svētam Garam manī plūst (title) 138 Liec Svētam Garam manī plūst, (first) 196 Lūdzam mēs visi kopā (title) 196 Lūdzam mēs visi kopā (first) 94 Lūk, dvēseļu Gans cēls (title) 94 Lūk, dvēseļu Gans cēls, (first) 167 Lūkojos ticībā (title) 167 Lūkojos ticībā (first) 229 Māci man ticēt, Kungs! (title) 229 Māci man ticēt, Kungs! (first) 48 Maigi un mīlīgi aicina Jēzus (title) 48 Maigi un mīlīgi aicina Jēzus, (first) 18 Man acis atver, lai tās redz (title) 18 Man acis atver, lai tās redz – (first) 53 Man dvēs’lei ceļā tai’ Dievs māj (title) 53 Man dvēs’lei ceļā tai’ Dievs māj, (first) 121 Man esi vajadzīgs (title) 121 Man esi vajadzīgs, (first) 24 Man ir draugs, kas vajadzīgo dod (title) 24 Man ir draugs, kas vajadzīgo dod, (first) 223 Man ir gods ar pazemīgo (chorus) 117 Man Kunga gribu īstenot, (chorus) 35 Man mīlēt iemāci (title) 35 Man mīlēt iemāci (first) 275 Man neaizmirst vien dienu to, (chorus) 170 Man Patvērums, (chorus) 182 Man pielūgt Dieva Gribu šo (title) 182 Man pielūgt Dieva Gribu šo (first) 90 Mans Gans, mans Glābējs īstais (title) 90 Mans Gans, mans Glābējs īstais (first) 82 Mans Glābējs ir dzīvs, (chorus) 208 Man sirds prieka pilna, ka varu šeit būt (title) 208 Man sirds prieka pilna, ka varu šeit būt – (first) 21 Man stāsti vēl par Kristu dārgo (title) 21 Man stāsti vēl par Kristu dārgo, (first) 172 Manu dzīvi ņēmi rokās Tu – (chorus) 122 Man vajag Tavus spārnus, Dievs (title) 122 Man vajag Tavus spārnus, Dievs, (first) 103 Mazākam man kļūt, (chorus) 134 Mazgā, ak, Dieva Jērs (title) 134 Mazgā, ak, Dieva Jērs, (first) 272 Mēs nezinām, ko nesīs jaunais rīts (title) 272 Mēs nezinām, ko nesīs jaunais rīts, (first) 113 Mēs tuvāk Dievam gribam būt (title) 113 Mēs tuvāk Dievam gribam būt, (first) 216 Mierinātājs Svētais (title) 216 Mierinātājs Svētais, (first) 74 Mīlam to Dieva pilnīgo (title) 74 Mīlam to Dieva pilnīgo, (first) 146 Mīlestība, ak, žēlsirdīga tā (title) 146 Mīlestība, ak, žēlsirdīga tā, (first) 186 Mīlestību dod mums Tu (title) 186 Mīlestību dod mums Tu, (first) 241 Mūsu grēkus Kristus nesa (title) 241 Mūsu grēkus Kristus nesa (first) 14 Mūsu vienīgā vēsts – Jēzus (title) 14 Mūsu vienīgā vēsts – Jēzus, (first) 266 Mūžs mums tik viens, tas ļoti ātri paiet (title) 266 Mūžs mums tik viens, tas ļoti ātri paiet, (first) 51 Nāc, dvēsele pie Jēzus! (title) 51 Nāc, dvēsele pie Jēzus! (first) 188 Nāciet, lai atpūstos šeit, klusumā (title) 188 “Nāciet, lai atpūstos šeit, klusumā, (first) 73 Nāc, Kungs Dievs, un pats mūs vadi (title) 73 Nāc, Kungs Dievs, un pats mūs vadi, (first) 48 “Nāc mājās nāc! (chorus) 148 Nāc pie krusta savās bēdās (title) 148 Nāc pie krusta savās bēdās, (first) 265 Nāc, sekosim mēs Kristum (title) 265 Nāc, sekosim mēs Kristum, (first) 56 Nāc, tu, jel nāc! Pie manis nāc! (chorus) 47 Nāc tu pie Jēzus, šodien vēl nāc (title) 47 Nāc tu pie Jēzus, šodien vēl nāc, (first) 150 Nakts sērīga un baiga (title) 150 Nakts sērīga un baiga, (first) 174 Ne austrumu, ne rietumu (title) 174 Ne austrumu, ne rietumu (first) 208 Negaisam cauri man vīd Tavs skats, (chorus) 99 Ņem mani gūstā, Kungs (title) 99 Ņem mani gūstā, Kungs, (first) 95 Ņem manu sirdi, žēlotāj! (title) 95 Ņem manu sirdi, žēlotāj! (first) 152 Ņem savu krustu, teica Kungs (title) 152 Ņem savu krustu, teica Kungs, (first) 28 Ņem šo pasauli, dod Jēzu! (title) 28 Ņem šo pasauli, dod Jēzu! (first) 163 Nevaru es šai brīdī redzēt (title) 163 Nevaru es šai brīdī redzēt, (first) 133 No grēkiem attīrīts (title) 133 No grēkiem attīrīts, (first) 213 No rīta gaisma ataust (title) 213 No rīta gaisma ataust, (first) 125 Nu mierā mans enkurs ir noenkurots, (chorus) 245 Pacel galvu, tūlīt nāks, (chorus) 263 Pacietībā ej tu ceļu šo ar Jēzu (title) 263 Pacietībā ej tu ceļu šo ar Jēzu, (first) 184 Paldies Tev, Dievs, par visu (title) 184 Paldies Tev, Dievs, par visu; (first) 201 Palīdzi acis man (title) 201 Palīdzi acis man, (first) 218 Palīdzi man, Dievs, būt taisnam (title) 218 Palīdzi man, Dievs, būt taisnam, (chorus) 218 Palīdzi man, Dievs, būt taisnam, (first) 199 Paliec pie mums, jo vakars tuvojas (title) 199 Paliec pie mums, jo vakars tuvojas, (first) 125 Pa pasaules jūru man ceļojot reiz (title) 125 Pa pasaules jūru man ceļojot reiz, (first) 21 Par Kristu teic, Tā vārds lai skan, (chorus) 149 Par mani Jēzus nomira (title) 149 Par mani Jēzus nomira (first) 241 Par mums dzīvoja, (chorus) 32 Par Tevi pati doma jau (title) 32 Par Tevi pati doma jau (first) 228 Par visu aizmirst tad es spēju – (chorus) 219 Pasaulē šai sirdi vajag (title) 219 Pasaulē šai sirdi vajag, (first) 43 Pasauli es izstaigāju (title) 43 Pasauli es izstaigāju, (first) 177 Pateicos Tev par ceļu, Dievs (title) 177 Pateicos Tev par ceļu, Dievs, (first) 64 Patiesos vārdus, ko Jēzus dot spēj (title) 64 Patiesos vārdus, ko Jēzus dot spēj, (first) 161 Patīkams Dievam, ko vēl vēlēties? (title) 161 Patīkams Dievam, ko vēl vēlēties? (first) 55 Pats Glābējs tevi maigi sauc (title) 55 Pats Glābējs tevi maigi sauc, (first) 91 Pavisam mierīgi un klus’ (title) 91 Pavisam mierīgi un klus’ (first) 210 Pestītāj, Jēzu (title) 210 Pestītāj, Jēzu, (chorus) 210 Pestītāj, Jēzu, (first) 198 Pestītāj, vai būsi Tu (title) 198 Pestītāj, vai būsi Tu, (first) 44 Pie kā, Kungs Jēzu, iesim mēs (title) 44 Pie kā, Kungs Jēzu, iesim mēs, (first) 230 Pie manis liecies, Tu (title) 230 Pie manis liecies, Tu. (first) 118 Pieņem mani, Kungs, grēcinieku, (chorus) 52 Pieņem mani Tu, (chorus) 121 Pie Tevis, Kungs, pie Tevis (chorus) 189 Pie troņa pakrītu (title) 189 Pie troņa pakrītu, (first) 224 Pirms mums tagad jāšķiras (title) 224 Pirms mums tagad jāšķiras, (first) 162 Priecīgi darbu turpini (title) 162 Priecīgi darbu turpini, (first) 234 Priekos, neveiksmēs uzceļam namu mēs šo (title) 234 Priekos, neveiksmēs uzceļam namu mēs šo; (first) 154 Prieks, nesot krustu, Tev sekot būs man (title) 154 Prieks, nesot krustu, Tev sekot būs man, (first) 262 Redzi, Jēzus līdzjūtībā (title) 262 Redzi, Jēzus līdzjūtībā, (first) 254 Reiz dienā brīnišķā es devu sirdi (title) 254 Reiz dienā brīnišķā es devu sirdi, (first) 180 Reiz grēkos biju nomiris (title) 180 Reiz grēkos biju nomiris, (first) 105 Reiz Jēzus ņēma bērniņu (title) 105 Reiz Jēzus ņēma bērniņu (first) 221 Reiz kalna virsotnē (title) 221 Reiz kalna virsotnē (first) 83 Reiz valdnieks pie Glābēja atnācis bij’, s (title) 83 Reiz valdnieks pie Glābēja atnācis bij’, s (first) 37 Runā, Kungs, lai dzirdēt varu (title) 37 Runā, Kungs, lai dzirdēt varu (first) 42 Runā man dvēs’lei, Jēzu (title) 42 Runā man dvēs’lei, Jēzu, (chorus) 42 Runā man dvēs’lei, Jēzu, (first) 166 Saldi Jēzum uzticēties (title) 166 Saldi Jēzum uzticēties, (first) 108 Satver Pestītāja roku, (chorus) 57 Savu gaismu sūti, Kungs (title) 57 Savu gaismu sūti, Kungs, (first) 94 Šeit ir miers, klusums īsts, (chorus) 38 Šeit, pie Jēzus kājām sēžot (title) 38 Šeit, pie Jēzus kājām sēžot, (first) 195 Šeit, Tevis priekšā, (chorus) 64 Sēj, tikai sēj! (chorus) 219 Sirdī ticīb’s karogs jāceļ (chorus) 181 Sirds mana Dievu slavē katru dien’ (title) 181 Sirds mana Dievu slavē katru dien’ (first) 258 Šis ceļš ir svēts, to eju es, (chorus) 77 Šis dzīvais ceļš, ko es kādreiz sāku (title) 77 Šis dzīvais ceļš, ko es kādreiz sāku, (first) 80 Šīs valstības Ķēniņš, (chorus) 63 Šī vēsts ir dievišķīga, (chorus) 68 Sniedz roku man! (title) 68 Sniedz roku man! (first) 257 Šo Dieva patiesību (title) 257 Šo Dieva patiesību (first) 11 Spēku dod, spēku dod (title) 11 Spēku dod, spēku dod, (first) 25 Stāsti, kā notika manis dēļ viss, (chorus) 25 Stāsti man atkal par svētību to (title) 25 Stāsti man atkal par svētību to – (first) 235 Stiprākais no visiem – Kungs, (chorus) 261 Stiprini mūsu ticību (title) 261 Stiprini mūsu ticību, (first) 108 Stundas tā kā ēnas steidzas (title) 108 Stundas tā kā ēnas steidzas, (first) 214 Svētais Gars, nāc, apņem, vieno (title) 214 Svētais Gars, nāc, apņem, vieno, (first) 212 Svētais žēlastības Gars, ar (title) 212 Svētais žēlastības Gars, ar (first) 275 Tā diena paliks atmiņā (title) 275 Tā diena paliks atmiņā, (first) 171 Tad, kad smagums manā sirdī (title) 171 Tad, kad smagums manā sirdī (first) 253 Tais debesīs saukts, kur ir īstās mājas (title) 253 Tais debesīs saukts, kur ir īstās mājas, (first) 52 Tā maigā Gana balss (title) 52 Tā maigā Gana balss (first) 45 Tā maigi Jēzus nočukstēj’: (chorus) 141 Tā mīla, kas no Jēzus plūst (title) 141 Tā mīla, kas no Jēzus plūst, (first) 250 Tas darbs, Kungs Jēzu, viss ir Tavs (title) 250 Tas darbs, Kungs Jēzu, viss ir Tavs, (first) 29 Tas ir Jēzus – Glābējs mans, (chorus) 46 Tas ir Jēzus, Praviešu teiktais! (chorus) 88 Tas Labais Gans, kad Viņa avis (title) 88 Tas Labais Gans, kad Viņa avis (first) 251 Tā vārdā kristīts es (title) 251 Tā vārdā kristīts es – (first) 124 Tavas raizes zudīs (title) 124 Tavas raizes zudīs, (first) 98 Tavs prāts lai notiek (title) 98 Tavs prāts lai notiek, (first) 1 Teic dārgo vēsti par Jēzu (title) 1 Teic dārgo vēsti par Jēzu, (chorus) 1 Teic dārgo vēsti par Jēzu, (first) 146 Te, kā caur stiklu – noslēpumaini, (chorus) 160 Tev būšu uzticīgs, (chorus) 165 Tev es uzticos, Kungs Jēzu (title) 165 Tev es uzticos, Kungs Jēzu, (first) 139 Tevi vien, Tevi vien, (chorus) 179 Tev pretī izejam (title) 179 Tev pretī izejam, (first) 272 Tēvs mīlestībā apklāj nākamību, (chorus) 83 “Tev vēlreiz jāpiedzimst! (chorus) 169 Tikai Jēzus, dārgais Jēzus! (chorus) 172 Tik ar liesmām attīrīt var zeltu (title) 172 Tik ar liesmām attīrīt var zeltu; (first) 103 Tik dārgs un vērtīgs Dieva vārds (title) 103 Tik dārgs un vērtīgs Dieva vārds (first) 195 Tik dziļā pateicībā (title) 195 Tik dziļā pateicībā (first) 117 Tik viena doma sirdī man (title) 117 Tik viena doma sirdī man, (first) 75 Tik viens ir Dieva šaurais ceļš (title) 75 Tik viens ir Dieva šaurais ceļš, (first) 89 Tu esi, Kungs, mans Labais Gans (title) 89 Tu esi, Kungs, mans Labais Gans, (first) 238 Tu, Gars Vissvētākais, (chorus) 69 Tumša nākamība priekšā, (chorus) 200 Tu neatstāj man’, Pestītāj (title) 200 Tu neatstāj man’, Pestītāj, (first) 137 Tur izkūst sirds, kur mīlestība (title) 137 Tur izkūst sirds, kur mīlestība, (first) 178 Tu, Tēvs – mans aizsegs stiprākais (title) 178 Tu, Tēvs – mans aizsegs stiprākais, (first) 187 Tuvāk pie Dieva kļūt (title) 187 Tuvāk pie Dieva kļūt (first) 119 Tuvāk, vēl tuvāk pie Tavas sirds (title) 119 Tuvāk, vēl tuvāk pie Tavas sirds. (first) 141 Uz Ģetsemani aizveda (chorus) 153 Uz Golgātu reiz krustu nesa (title) 153 Uz Golgātu reiz krustu nesa, (first) 10 Uz Tavu vārdu, Kungs (title) 10 Uz Tavu vārdu, Kungs, (first) 107 Uz Tevi vien, Tēvs, paceļu (title) 107 Uz Tevi vien, Tēvs, paceļu (first) 203 Uzticams Dievs saviem bērniem (title) 203 Uzticams Dievs saviem bērniem (first) 169 Uzticos es tikai Jēzum (title) 169 Uzticos es tikai Jēzum, (first) 67 Vadi mani, Kungs, mans Dievs (title) 67 Vadi mani, Kungs, mans Dievs, (first) 67 Vadi mani, vadi,Tu, (chorus) 259 Vadi mani vienmēr, Kungs, (chorus) 26 Vai bez Glābēja, bez Kristus (title) 26 Vai bez Glābēja, bez Kristus (first) 26 Vai bez Glābēja mums cerēt, (chorus) 164 Vai gan mūsu sirdis atsaucas, kad Viņš mūs uzrunā? (chorus) 123 Vai ir kāds, kas var man līdzēt (title) 123 Vai ir kāds, kas var man līdzēt, (first) 81 Vai ir vieta sirdī Jēzum (title) 81 Vai ir vieta sirdī Jēzum, (first) 2 Vairāk kaut Jēzu saprastu (title) 2 Vairāk kaut Jēzu saprastu, (first) 168 Vairo mums ticību! (title) 168 Vairo mums ticību! (first) 19 Vai tiešām manis dēļ tas viss (title) 19 Vai tiešām manis dēļ tas viss – (first) 245 Vai tu gaidi dienu to (title) 245 Vai tu gaidi dienu to – (first) 22 Vakar, šodien un uz mūžiem (chorus) 255 Varu augstumu, plašumu, dziļumu just, (chorus) 66 Ved, Laipnais Gaišums, maigi starodams (title) 66 Ved, Laipnais Gaišums, maigi starodams, (first) 101 Veido un radi, kā Tavs prāts (chorus) 110 Velc man’ tuvāk, tuvāk, dārgais Kungs, (chorus) 249 Vēl mazu brīdi krustu ciest (title) 249 Vēl mazu brīdi krustu ciest, (first) 205 Vēl nedaudz gadu ies (title) 205 Vēl nedaudz gadu ies, (first) 249 Vēl nedaudz laika palicis, (chorus) 118 Vēlos es, Kungs, pie Tevis būt klāt (title) 118 Vēlos es, Kungs, pie Tevis būt klāt. (first) 2 Vēl vairāk par Jēzu, (chorus) 4 Vēl žēlastības vārti (title) 4 Vēl žēlastības vārti (first) 109 Viena dzīve uz zemes man šīs (title) 109 Viena dzīve uz zemes man šīs, (first) 61 Viena lieta vajadzīga (title) 61 Viena lieta vajadzīga, (first) 137 Vien dzīvā ūdens apmazgāta, (chorus) 6 Vienīgi Jēzus lai man sirdī mājo (title) 6 Vienīgi Jēzus lai man sirdī mājo, (first) 267 Vien mīlestības mudināts, (chorus) 242 Vien redzēt Jēzu – mūžīgi to vēlas (title) 242 Vien redzēt Jēzu – mūžīgi to vēlas (first) 132 Viens vārds skan sirdī manā (title) 132 Viens vārds skan sirdī manā, (first) 109 Vienu reiz’ dzīvoju, (chorus) 203 Viņš ik rītu atkal jaunu (chorus) 144 Viņš mīlas pilns (title) 144 Viņš mīlas pilns. (first) 50 Viņš tagad sauc tevi, (chorus) 149 Viņš viens, Viņš viens, (chorus) 115 Visu atdodu, (chorus) 171 Visu atdošu es Jēzum, (chorus) 164 Visuaugstā Kunga ēnā patvērums no bailēm mums (title) 164 Visuaugstā Kunga ēnā patvērums no bailēm mums, (first) 222 Visu, draugs, veltīsim Jēzum (title) 222 Visu, draugs, veltīsim Jēzum, (chorus) 222 Visu, draugs, veltīsim Jēzum, (first) 221 Visu gribam dot (chorus) 5 Zvaigzne, kurā veros (title) 5 Zvaigzne, kurā veros, (first) Latvian language hymnbook Published in 2008 ebook version: 11.10.15 Sadaļu, First Lines, un koris